Personām ar 2.tipa cukura diabētu ir augstāks tieši vaskulāras demences risks, salīdzinot ar cita veida demencēm, secināts pētījumā. Salīdzinot ar personām bez demences, pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir par 35 % augstāks vaskulāras demences risks.
Doctus augusta (2020) numurā asoc. prof. Vitolds Mackēvičs ar kolēģiem iesāka izglītojošu rakstu par potenciālām cukura diabēta mikrovaskulārām komplikācijām. Orgānu bojājums nekontrolēta cukura diabēta gadījumā ir plašs, cieš visas orgānu sistēmas, tāpēc jāatgādina, cik svarīga ir glikēmijas kontrole.
Jaunais pētījums, kas publicēts Diabetologia, ir pirmais, kurā bezmiegu identificē kā riska faktoru, kas saistīts ar paaugstinātu 2. tipa cukura diabēta attīstības risku. Pētījumā identificēti 34 riska faktori, kas palielina (19) vai samazina risku (15), kā arī vēl 21 iespējams riska faktors, par kuriem pierādījumi nebija pietiekami ticami.
Kardiovaskulārie riska faktori, tai skaitā, hipertensija, cukura diabēts un smēķēšana, ir saistīti ar paaugstinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku pusmūžā, secināts pētījumā.
Gatavojot šo rakstu, pavisam netīšām atklāju Henry T. Ricketts publikāciju žurnālā JAMA ar intriģējošu nosaukumu — “Modernā cukura diabēta ārstēšana”. [1] Tikai tāds nieks, ka raksts publicēts 1952. gada 8. novembrī. Kopš tā publicēšanas pagājuši nepilni 68 gadi. Gandrīz vesels cilvēka mūžs. Taču autora viedoklis un ārstēšanas rekomendācijas arī šodien šķiet gana loģiskas un pamatotas.
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar samērā maz diskutētu problēmu — pēctransplantācijas cukura diabētu (PTCD) pacientiem pēc nieres transplantācijas (NT), tā riska faktoriem, diagnostiskajiem kritērijiem un ārstēšanas iespējām. Vēlamies prezentēt dažus Latvijā iegūtus datus pētījumā par PTCD sastopamību un riska faktoriem.
1.un 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir augstāks gūžas un ne-mugurkaula lūzumu risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Bone.
Uzturā lietojot vismaz divas piena produktu porcijas dienā, tas ir saistīts ar zemāku cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena risku, kā arī ar faktoru kopumu, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku (metabolais sindroms), atklāj liela, starptautiska pētījuma rezultāti.
Cukura diabēts var būt neatkarīgs riska faktors straujai Covid-19 progresēšanai un sliktai prognozei, vairāku iespējamu cēloņu dēļ, viens no tiem varētu būt: tiešs aizkuņģa dziedzeru saliņu bojājums.
Pētījumā noskaidrots, ka lielāks noieto soļu skaits dienā ir saistīts ar zemāku mirstības risku jebkādu cēloņu dēļ. Pētnieki arī noskaidroja, ka noieto soļu skaitam nevis intensitātei ir cieša saistība ar mirstību.
Amerikas Neiroloģijas akadēmijas 72. ikgadējā sanāksmē prezentētā pētījumā atklāts, ka gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no miegainības dienas laikā, var būt risks saslimt ar jauniem veselības traucējumiem, ieskaitot cukura diabētu, vēzi un paaugstinātu asinsspiedienu.
Jo ilgāk sieviete, kurai bijis gestācijas diabēts, baro bērnu ar krūti, jo zemāks viņas risks, ka vēlākos gados attīstīsies 2.tipa cukura diabēts, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Diabetes Care.
Zviedrijā veiktā pētījumā analizēja ātriju fibrilācijas incidenci pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu un salīdzināja to ar kontroles grupu.
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
2017. gadā Fellström et al publicēja pētījumu par mērķtiecīgas iedarbības budezonīda terapijas efektivitāti IgA nefropātijas pacientiem. [1] Terapijas mehānisms balstās uz teoriju par izmainītu B limfocītu lomu patoloģiska imūnglobulīna A sekrēcijā. Pērn atjaunotās Kidney Disease / Improving Global Outcomes (KDIGO) vadlīnijas atzīmē modificētas darbības budezonīdu kā pirmās līnijas terapiju pacientiem ar IgA nefropātiju. [2] Ko var spriest par slimību un tās jaunajām terapijas iespējām Latvijā?
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kuņģa vēža pacientei veikta inovatīva ķirurģiska operācija – tā sauktā “double tract reconstruction” jeb divu ceļu rekonstrukcija, kas būtiski uzlabo pacienta dzīves kvalitāti pēc onkoloģiskas ārstēšanas. Operācija veikta Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsta, asociētā profesora Igora Ivanova vadībā.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
