Diabētiskā ketoacidoze (DKA) un hiperosmolārais hiperglikēmiskais stāvoklis (HSS) ir akūtas metaboliskas komplikācijas, kas attīstās gan 1. tipa, gan 2. tipa cukura diabēta (CD) pacientiem. DKA gadījumā raksturīga ketoacidoze un hiperglikēmija, bet HHS biežāk izpaužas ar smagāku hiperglikēmiju un bez ketoacidozes.
Cilvēkiem, kuriem ir līdz pieciem zema riska dzīvesveida faktoriem, ir garāks paredzamais mūža ilgums bez hroniskām slimībām 50 gadu vecumā, salīdzinot ar tiem, kuri neievēro nevienu no zema riska dzīvesveida faktoriem.
2.tipa cukura diabēts divreiz paaugstina demences risku, tomēr, vai glikozes līmeņa stabilizēšana samazina demences risku nav zināms.
Zemāks ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir konsekventi saistīts ar samazinātu 2. tipa cukura diabēta risku cilvēkiem ar daudzveidīgu ģimenes anamnēzi, ģenētiskajiem riska faktoriem un svaru, liecina jauns pētījums.
Aptaukošanās ir nozīmīgākais 2.tipa cukura diabēta riska faktors, tam ir lielāka loma nekā ģenētiskai predispozīcijai vai sliktiem veselības paradumiem, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Kontraceptīvo tablešu lietošana un garāks menstruālais cikls ir saistīts ar augstāku 2.tipa cukura diabēta risku, savukārt vēlāka pubertāte un vēlāk iestājusies menopauze ir saistīta ar zemāku risku, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti ikgadējā Eiropas diabēta pētniecības asociācijas sanāksmē Barselonā.
D vitamīna papildus lietošana var palēnināt 2. tipa cukura diabēta progresēšanu pacientiem, kuriem nesen diagnosticēts cukura diabēts vai prediabēts, secināts pētījumā.
Antidepresantu lietošana par vairāk kā trešdaļu samazina mirstību pacientiem ar depresiju un cukura diabētu, secināts pētījumā.
Pētījumā ar tūkstošiem pacientu medicīnisko ierakstu atklāja, ka pacientiem, kuri lieto statīnus, ir vismaz divas reizes lielāks 2.tipa cukura diabēta risks.
Cilvēkiem ar neatklātiem glikozes traucējumiem ir augstāks miokarda infarkta un peridontīta risks, secināts pētījumā, kurš veikts Karolinskas institūtā Zviedrijā.
Augu izmantošana medicīnā ir tikpat sena kā cilvēce kopumā. Grūti iedomāties gadījumus, kad fitoterapija netiek rekomendēta. Taču, lai mācētu strādāt ar augiem un to aktīvajām vielām, jāmācās daudz. Tā ir atsevišķa zinātne, kuru tikai lietpratējs gudri izmanto praksē.
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuri piedzīvo hipoglikēmijas epizodes sliktas glikozes kontroles dēļ, ir paaugstināts visu cēloņu demences, Alcheimera demences un vaskulāras demences risks, pētījuma rezultāti prezentēti 21. Eiropas endokrinoloģijas kongresā.
Metformīna lietošana pasargā no 2.tipa cukura diabēta attīstības pacientus ar augstu risku pat 15 gadus, īpaši tos, kuriem ir augsts sākotnējais glikozes līmenis un sievietes ar gestācijas diabētu.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cukura diabēts kopā ar onkoloģiskām, kardiovaskulārām un hroniskam elpceļu slimībām pieder četru “nekomunicējamo” jeb hronisko slimību grupai, kuru pieaugošā izplatība un ar tām saistītās komplikācijas ir aktuāls jautājums 21. gadsimta sabiedrības veselības aprūpē, jo šīs slimības ir iemesls 65 % nāves cēloņu.
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
2017. gadā Fellström et al publicēja pētījumu par mērķtiecīgas iedarbības budezonīda terapijas efektivitāti IgA nefropātijas pacientiem. [1] Terapijas mehānisms balstās uz teoriju par izmainītu B limfocītu lomu patoloģiska imūnglobulīna A sekrēcijā. Pērn atjaunotās Kidney Disease / Improving Global Outcomes (KDIGO) vadlīnijas atzīmē modificētas darbības budezonīdu kā pirmās līnijas terapiju pacientiem ar IgA nefropātiju. [2] Ko var spriest par slimību un tās jaunajām terapijas iespējām Latvijā?
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā kuņģa vēža pacientei veikta inovatīva ķirurģiska operācija – tā sauktā “double tract reconstruction” jeb divu ceļu rekonstrukcija, kas būtiski uzlabo pacienta dzīves kvalitāti pēc onkoloģiskas ārstēšanas. Operācija veikta Vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas virsārsta, asociētā profesora Igora Ivanova vadībā.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
