Viegli kognitīvi traucējumi var būt demences prodroma stāvoklis. Retrospektīvā novērojumu pētījumā Kanādā tika novērtēts, vai kādam no šobrīd izmantotajiem antihipertensīvās terapijas medikamentiem piemīt arī no demences attīstības aizsargājošs efekts.
Koronārā sirds slimība jaunākā vecumā ir saistīta ar paaugstinātu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences risku.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežāk sastopamā aritmija pasaulē ar skaidri zināmu insulta risku. Mazāk atpazīta ir PM saikne ar kognitīvu disfunkciju un/vai demenci. Kaut arī pastāv pārklāšanās starp PM un kognitīvu traucējumu riska faktoriem, pierādīts, ka PM neatkarīgi paredz incidentas demences attīstību.
Atopiskais dermatīts (AD) ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar arī pieaugušo populāciju visā pasaulē. Jaunākās publikācijās izteikta hipotēze, ka AD varētu būt saistīts ar kognitīvas disfunkcijas attīstību, bet pieejamie individuālo pētījumu rezultāti ir nepilnīgi. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta–analīzē izvērtēta AD un kognitīvās disfunkcijas saistība vidēja un vecāka gadagājuma pacientu vidū.
Sēdošu dzīvesstilu bieži saistām ar paaugstinātu kardiometabolisko slimību un mirstības risku, bet vai jāmeklē saistība arī ar demences attīstību?
Pētījumā ar dvīņu pāriem pierādīts, ka smadzeņu satricinājums agrīnā dzīves posmā ir saistīts ar zemākiem rādītājiem domāšanas un atmiņas prasmju pārbaudēs gadu desmitiem vēlāk, kā arī ar straujāku šo rādītāju samazināšanos, salīdzinot ar dvīņiem, kuriem nebija smadzeņu satricinājuma vai traumatiski smadzeņu bojājumi.
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
Depresijas simptomi vēlīni dzīves laikā saistīti ar potenciāli līdzpastāvošu demences diagnozi – daļā gadījumu depresija var būt pirmais preklīniskais demences simptoms. Šajā pētījumā tika skaidrots, vai depresija, kas sākusies dzīves laikā agrīni vai vidējā vecumā arī saistāma ar paaugstinātu demences risku.
Neirodeģeneratīvo slimību izraisīti psihotiskie simptomi ievērojami paaugstina slimības radīto slogu gan pacientam, gan aprūpētājam. Izteikta hipotēze, ka holīnesterāzes inhibitori varētu būt efektīvs līdzeklis psihotisko simptomu ārstēšanā šai pacientu grupai.
Jauns pētījums sniedz pierādījumus par protonu sūkņu inhibitoru (PSI) un histamīna–2 receptoru antagonistu (H2RA) ilgtermiņa lietošanas drošumu gados vecākiem pieaugušajiem, nekonstatējot palielinātu demences vai kognitīvo izmaiņu risku.
Išēmiska sirds slimība (ISS) ir saistīta ar vājākiem smadzeņu rezultātiem. Smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlveidošanas radītā atšķirība starp paredzēto smadzeņu vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu (smadzeņu vecuma delta gados, pozitīva paātrinātai smadzeņu novecošanai) var kalpot kā efektīvs līdzeklis, lai informētu pacientus par smadzeņu veselību, kā arī lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Cilvēkiem ar zemu kaulu blīvumu var būt paaugstināts demences attīstības risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir lielāks kaulu blīvums. Pētījums nepierāda, ka zems kaulu blīvums izraisa demenci. Tas tikai parāda saistību starp šiem diviem stāvokļiem.
Lai noskaidrotu, kāds ir optimālais dzīvesveids, lai pasargātu sevi no atmiņas traucējumiem, tika veikts perspektīvs kohortas pētījums Ķīnā. Šajā pētījumā piedalījās seniori, kuri sasnieguši 60 gadu slieksni un kuriem pētījuma sākumā bija normāli kognīcijas rādītāji un veikta apolipoproteīna E genotipēšana.
Pētījumā atklāts, ka senioriem ar nopietniem dzirdes traucējumiem biežāk attīstās demence, salīdzinot ar senioriem bez dzirdes problēmām, kā arī tiem, kuri lieto dzirdes aparātus, demence ir retāk ne tiem, kuriem būtu nepieciešams, bet kuri nelieto dzirdes aparātus.
Saules stari ir vitāla Zemes dzīvo organismu dzīvības procesu sastāvdaļa. Tās iedarbība uz cilvēka ādu iedalāma subklīniskās izpausmēs (tās ādā notiek katru reizi, izejot saulē, t.sk. D vitamīna sintēze), īstermiņa darbībā, akūtā (saules apdegums), vidēja termiņa (deskvamācija, saules iedegums, hiperkeratoze) un ilgtermiņa, hroniskā iedarbībā ar deģeneratīvām sekām (fotonovecošanās, fotoimūnsupresija, fotokarcinoģenēze).
Pacienti ar neārstētu vai nekontrolētu hipertensiju, kuri uzsāka antihipertensīvo monoterapiju pirmajā mēnesī pēc diagnozes noteikšanas, biežāk sasniedza asinsspiediena (AS) kontroli pēc 6 mēnešiem nekā tie, kuri uzsāka ārstēšanu vēlāk. Lai arī šī AS kontrole saglabājās 30 mēnešus, vairāk nekā 30 % pacientu pēc trim gadiem hipertensija joprojām nebija kontrolēta.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Jau vairāk nekā 20 gadus Doctus īsteno siltu tradīciju — tikšanos ar saviem autoriem un lasītājiem. Mēs visi kopā rakstām Latvijas medicīnas vēsturi: ar valodu, ko lietojam, ar tematiem, ko aktualizējam, ar personībām, ko iepazīstam žurnāla slejās. Šajā reizē ar padomniekiem diskutējam, kā izskatās medicīnas un farmācijas informācijas telpa Latvijā un kāda ir Doctus vērtība tajā. Paldies par labajiem vārdiem! Tie ļauj mums augt!
Prenatālas cannabis lietošanas tendences turpina augt, un šī substance ir viena no biežāk lietotajām grūtniecības laikā. Arvien vairāk pierādījumu vēsta par potenciālām nelabvēlīgām blaknēm auglim.
