Gaitas analīze var palīdzēt identificē specifiskus demences veidus
Novatoriski pētījumi liecina, ka pastaigas var būt galvenais klīniskais līdzeklis, kas palīdz mediķiem precīzi noteikt pacientam raksturīgo demences veidu.
Novatoriski pētījumi liecina, ka pastaigas var būt galvenais klīniskais līdzeklis, kas palīdz mediķiem precīzi noteikt pacientam raksturīgo demences veidu.
Lai gan pavājinātas kognitīvās spējas nav iespējams atjaunot līmenī, kādā tās bija pirms demences attīstīšanās, tomēr iespējama neliela simptomu uzlabošanās, novēršot depresīvo simptomātiku, trauksmi, agresiju, lai ar rehabilitācijas palīdzību pacients relatīvi apmierinoši iekļautos ikdienas dzīvē.
Demences pacientiem, kuri lietoja statīnus, novēroja zemākus insulta un mirstības rādītājus, salīdzinot ar pacientiem, kuri statīnus nelietoja, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti 5.Eiropas neirologu akadēmijas kongresā.
Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu, kuri piedzīvo hipoglikēmijas epizodes sliktas glikozes kontroles dēļ, ir paaugstināts visu cēloņu demences, Alcheimera demences un vaskulāras demences risks, pētījuma rezultāti prezentēti 21. Eiropas endokrinoloģijas kongresā.
Cilvēkiem ar demenci var būt grūtības izteikties par sāpju stiprumu un šie cilvēki bieži cieš no neārstētām sāpēm. Pretsāpju līdzekļu lietošana pacientiem ar demenci ievērojami ir pieaugusi pēdējā desmitgadē, īpaši opioīdu lietošana.
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Gados veciem cilvēkiem ar ātriju fibrilāciju (AF) novēro ātrāku kognitīvo funkciju pasliktināšanos un paaugstinātu demences risku, salīdzinot ar līdzīga vecuma cilvēkiem bez AF. Jaunā pētījumā secināts, ka antikoagulantu lietošana mazina šo risku.
Cilvēkiem, kuriem bijis insults, ir divkāršs lielāks demences attīstības risks, secināts lielākajā līdz šim veiktajā šāda veida pētījumā.
Divos pētījumos pierādīts, ka opioīdu lietošana sāpju mazināšanai pacientiem ar demenci trīskāršo blakusparādību risku.
Gados veciem cilvēkiem, kuriem ir gan cukura diabēts, gan demence, metformīna lietošana ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstību, savukārt insulīna lietošana paaugstina sirds mazspējas risku.
Pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu ir augstāks demences attīstības risks. Pētījumā arī pierādīja, ka magētiskajā rezonansē var atklāt ļoti agrīnus neiroloģiskus bojājumus cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, pirms vēl ir parādījušies demences simptomi.
Alcheimera slimība (Alzheimer’s disease; AD) ir viena no biežākajām neirodeģeneratīvajām slimībām un visbiežākā senilās demences forma. [1; 2] Neirodeģenerācija ir progresējoša neironu un to izaugumu (aksonu, dendrītu, sinapšu) bojāeja ar attiecīgi progresējošu to disfunkciju. [3]
Pret epilepsijas medikamentu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu Alcheimera slimības un demences risku, secināts pētījumā. Šīs grupas medikamentu lietošana ilgāk par gadu paaugstina Alcheimera slimības risku par 15 % pēc Somijas datiem un par 30 % paaugstina demences risku pēc Vācijas datiem.
Augstas fiziskās darbaspējas pusmūža sievietēm ir saistītas ar gandrīz 90 % demences riska samazinājumu vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā.
Pacientiem ar nekomplicētu apendicītu sākotnēja ārstēšana ar antibiotikām 10 gadu laikā nodrošināja patiesu recidīva biežumu gandrīz 38 % apmērā. Vairāk nekā puse pacientu, kuri tika ārstēti ar antibiotikām, izvairījās no apendektomijas, turklāt viņiem bija mazāk kumulatīvu komplikāciju nekā pacientiem, kuriem tika veikta operācija.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.