Kognitīvās spējas līdz ar vecumu pasliktinās, taču ir atšķirība starp fizioloģiskām, ar vecumu saistītām un patoloģiskām izmaiņām. Demence ir vispārīgs termins, kas apraksta klīnisko sindromu, kad tiek zaudētas kognitīvās spējas un ikdienas pasākumu veikšanai nepieciešamās prasmes un zinības. Pamata riska faktors demences attīstībai ir vecums.
Pētījumā ar vairāk nekā 1000 gados veciem dalībniekiem neapstiprinājās saistība starp satīnu lietošanu un kognitīvo spēju pasliktināšanos. Šie rezultāti neapstiprina iepriekš minēto negatīvo statīnu ietekmi uz kognitīvo veselību.
Jaunā pētījumā atklāja, ka mentāli stimulējošas aktivitātes, piemēram, datora lietošana, spēļu spēlēšana, rokdarbi un dalība sociālās aktivitātes ir saistītas ar zemāku vai aizkavētu ar vecumu saistītas atmiņas pasliktināšanos.
Dzirdes problēmas ir bieži sastopama problēma gados veciem cilvēkiem. ASV 75 % cilvēku pēc 70 gadu vecuma ir dažādas pakāpes dzirdes zudums. Neatbildēts jautājums ir par to, kāds dzirdes zuduma līmenis ietekmē kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Arvien biežāk gados jauni cilvēki ārstam sūdzas par atmiņas, uzmanības, uztveres, koncentrēšanās spējas traucējumiem, kas ietekmē domāšanu, rīcību, darba un dzīves kvalitāti. Ja cilvēks ir praktiski vesels un darbspējīgā vecumā, vai viņa kognitīvās funkcijas var izsmelt, pārslogot? Vai kognitīvo pārslodzi var nodalīt no emocionālās un fiziskās pārslodzes?
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras pamatā ir autoimūns process. Klīniskie traucējumi saistīti ar kavētu vai pilnīgi bloķētu impulsu pārvadi demielinizētās nervu šķiedrās, kuru bojājuma pakāpe ir atkarīga no tur notiekošā iekaisuma vai deģeneratīvā procesa.
Gados veciem cilvēkiem ar ātriju fibrilāciju (AF) novēro ātrāku kognitīvo funkciju pasliktināšanos un paaugstinātu demences risku, salīdzinot ar līdzīga vecuma cilvēkiem bez AF. Jaunā pētījumā secināts, ka antikoagulantu lietošana mazina šo risku.
Cilvēkiem, kuriem ir cukura diabēts un pre diabēts un kuriem ir nepietiekams miegs (mērīts, cik daudz reāli cilvēks pavada miegā), ir vājākas kognitīvās spējas, nekā tiem, kuriem ir pietiekams miegs, secināts pētījumā.
Cilvēka atmiņa un tās darbības mehānisms joprojām nav līdz galam atklāts pat dižākajiem pasaules pētniekiem. Mūsu kognitīvo spēju potenciāls ir neaptverams, bet faktoru kopa, kuri tās ietekmē, — vēl lielāka.
Dažas problēmas aktuālas bijušas vienmēr. Kā uzlabot atmiņu? Kā palielināt garīgās darbaspējas, izturību pret nelabvēlīgiem faktoriem? Kā uzlabot darbaspējas pēc galvas smadzeņu traumas vai citiem bojājumiem?
Atmiņas problēmas — norma vai patoloģija? Svarīgi saprast atšķirību starp normālu un patoloģisku atmiņas zudumu. Tas var notikt jebkurā vecumā. Šajā rakstā nepārspriedīsim vaskulāru demenci un Alcheimera slimību, bet analizēsim citas situācijas, kādās ikviens var nokļūt ik brīdi un jebkurā vecumā.
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā secināts, ka pēc vienas bezmiega nakts, no rīta asinīs paaugstinās NSE un S-100B koncentrācija veseliem jauniem vīriešiem. Šīs molekulas parasti tiek atrastas smadzenēs. Tas, ka šo molekulu daudzums asinīs palielinās pēc negulētas nakts, varētu liecināt par smadzeņu audu noārdīšanos. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Sleep.
Augsta asinsspiediena (TA) mainība ir saistīta ar paaugstinātu aldosterona un minerālkortikoīdu receptoru aktivāciju. Turklāt, atkārtoti novērota sistoliskā TA mainība var paaugstināt kardiovaskulāro notikumu un hroniskas nieru slimības (HNS) attīstības risku. FIDELITY ir 3.fāzes FIDELIO-DKD un FIGARO-DKD pētījumu apokopotā analīze, kurā nesteroīdais minerālkortikoīdu receptoru antagonists (nsMRA) finerenons salīdzinājumā ar placebo nozīmīgi samazināja kardiovaskulāro slimību un nevēlamo nieru veselības iznākumu risku pacientiem ar HNS un 2.tipa CD.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Zīdaiņu kolikas ir zarnu un smadzeņu mijiedarbības traucējumi, kuru cēloņi joprojām nav pilnībā izprasti. Prerspektīvā kohortas pētījumā pētnieki analizēja, vai mātes uztura kvalitāte un noteiktu potenciāli alerģisku pārtikas produktu lietošana grūtniecības laikā ir saistīta ar koliku un ekzēmas attīstību zīdaiņiem.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
