Pacientiem ar metabolo disfunkciju saistītu steatohepatisko aknu slimību (MASLD) ir ievērojami augstāks risks mirt no gandrīz visiem galvenajiem nāves cēloņiem. Visizteiktākie relatīvie riski novēroti hepatocelulārai karcinomai (HCC) un ar aknu saslimšanām saistītai mirstībai, savukārt augstākie absolūtie mirstības rādītāji – no ne-HCC vēža un sirds un asinsvadu slimībām.
Šā brīža pieeja hepatotoksiskā medikamentu potenciāla klasificēšanā balstās uz kumulatīviem gadījumu ziņojumiem par akūtu aknu bojājumu (AAB), neņemot vērā skartās populācijas lielumu. Pastāv maz pierādījumu no datiem, kas attiecināmi uz pacienta veselības statusu un/vai rutīnas veselības aprūpē ievāktu informāciju ārpus ierastās pētījumu vides. Veikts pētījums, lai identificētu potenciāli vishepatotoksiskākos medikamentus praksē balstītos pierādījumos un salīdzinātu rezultātus ar šā brīža medikamentu iedalījumu pēc gadījumu ziņojumiem.
Jauna pētījuma rezultāti liecina, ka sievietēm ar steatotisku aknu slimību (SLD), kas saistīta ar alkohola lietošanu, ir lielāks mirstības risks nekā vīriešiem ar tādu pašu stāvokli.
Statistikas dati rāda, ka ASV apmēram 65 % pieaugušo katru dienu uzturā lieto saldinātus dzērienus. Vai lielāks saldinātu dzērienu patēriņš paaugstina risku attīstīties aknu vēzim un/vai veicina mirstību no hroniskas aknu slimības? To skaidroja šā pētījuma autori.
Alkohola neizraisīta aknu taukainā slimība (NATAS) izpaužas ar aknu steatozi jeb aptaukošanos gadījumos, kad pacientam nav citu iemeslu, kuru dēļ aknu audos patoloģiski varētu uzkrāties tauki, piemēram, smaga aktīva alkohola lietošana. Šobrīd NATAS ir galvenais hroniska aknu bojājuma iemesls pasaulē, šis stāvoklis rada bažas par sabiedrības veselību.
Gandrīz 86 % pacientu ar FIB-4 rādītājiem, kas norāda uz aknu fibrozi, sirds magnētiskajā rezonansē atklāj novirzes.
Slikti kompensēta 1. un retāk 2. tipa cukura diabēta gadījumā var attīstīties aknu bojājums, kam raksturīga gan tauku, gan glikogēna akumulācija hepatocītos, kas izraisa hepatomegāliju un aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanos. Aknu punkcijas biopsija ir “zelta standarts” šīs slimības diagnostikā. [1; 2]
Nealkohola taukainās aknu slimības (NATAS) izplatība pasaulē ir vidēji 19–33 %, ar atšķirībām dažādās populācijās. NATAS ir iemesls saīsinātai dzīvildzei un paaugstina aknu cirozes, hepatocelulāras karcinomas attīstības risku un nepieciešamību pēc aknu transplantācijas dzīves laikā. Joprojām ir neskaidrība par dažādiem pieejamiem uztura bagātinātājiem, to ieguvumiem un riskiem NATAS pacientiem. Šobrīd nav pieejams neviens apstiprināts uztura bagātinātājs NATAS ārstēšanā vai profilaksē.
Hepatocelulāra karcinoma (HCC) ir viens no līderiem ar vēzi saistītas mirstības gadījumos, taču labā ziņa ir tāda, ka līdz ar laiku attīstās un strauji mainās arī ārstēšanas iespējas. Pēdējos 20 gados veikti vairāki nejaušināti kontrolēti pētījumi, kas veikti ar mērķi uzlabot slimības iznākumu dažādās stadijās. Šā pārskata mērķis bija analizēt šā brīža pierādījumus un identificēt potenciālos faktorus, kas ietekmē atbildreakciju uz izvēlēto terapiju.
Aptaukošanās bērnībā paaugstina risku attīstīties ne–alkohola taukainajai aknu slimībai (NATAS), kuru bieži uzrāda paagstinātas aknu transamināzes, t.sk. AlAT.
Neskatoties uz pieejamām vadlīnijām ASV, kas uzsver nepieciešamību vakcinēties (vai dokumentēt imunitātes faktu) pret A un B hepatītu pacientiem ar hronisku aknu slimību, šie ieteikumi tiek ievēroti nepietiekamā līmenī.
Ikgadējās Pasaules Hepatīta dienas ietvaros notika Latvijas Infektologu, Hepatologu un HIV/AIDS speciālistu asociācijas (LIHHASA) un C hepatīta pacientu apvienības organizēta diskusija “Jauni izaicinājumi jeb “kā pārkāpt suņa astei” un uzveikt C hepatītu”.
Parasti hepatoprotektoriem tiek izvirzītas vairākas prasības: maksimāla absorbcija, spēja saistīt aknu šūnas bojājošus savienojumus vai novērst to veidošanos, iekaisuma procesu mazināšana, fibroģenēzes nomākšana, reģenerācijas stimulēšana, aknu metabolisma uzlabošana, turklāt tas nedrīkst būt toksisks.
C hepatīta ārstēšana ar tiešas iedarbības pretvīrusu medikamentiem samazina mirstības un aknu vēža risku pacientiem ar hronisku C hepatīta infekciju, tai skaitā, pacientiem ar cirozi.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Sistemātisks pārskats atklāja, ka atopiskā dermatīta (AD) paasinājumi pirms menstruācijām ir bieži sastopami.
