Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Iekaisīgas zarnu slimības

Zarnu mikrobiota un disbakterioze

Lai saprastu, kas ir disbakterioze, vispirms jānoskaidro, kas ir normāla zarnu mikrobiota. Normālas mikrobiotas attīstībā un stabilizēšanā svarīgi vairāki faktori: cilvēka dzimšanas veids (dabiskas dzemdības vai ķeizargrieziens), diēta zīdaiņa vecumā (vai zīdainis barots tikai ar krūti vai mākslīgi) un pieaugušo vecumā (ievēro veģetāru diētu vai uzturā lieto gaļu), kā arī antibiotikas vai antibiotikām līdzīgās molekulas. [1]

J. Siļčenko, A. Derovs

Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes (II daļa)

Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS.

J. Suhorukova, A. Puķītis, V. Mokricka

Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām.

J. Suhorukova, A. Puķītis, V. Mokricka
Lasītākais Doctus.lv

Paaugstināts urīnskābes līmenis 1. tipa diabēta diagnostikas brīdī saistīts ar asinsvadu slimību risku

Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.

Doctus

Hipertonisks sāls šķīdums vai karbocisteīns. Vai noderīgs bronhektāžu terapijā?

Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.

Doctus

Pacients ar sirds ritma traucējumiem. Ģimenes ārsts vaicā kardiologam

Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.

D. Florena, M. Rinkulis, A. Stoļarova, J. Pudulis

Smēķēšanas atmešana pusmūžā var saglabāt izziņas spējas

Atmiņa un verbālais plūdums pasliktinājās būtiski lēnāk cilvēkiem, kuri pārtrauca smēķēšanu vidējos vai vēlākos dzīves gados, salīdzinot ar tiem, kuri turpināja smēķēt, un kognitīvie ieguvumi no smēķēšanas atmešanas tika novēroti neatkarīgi no vecuma, kurā smēķēšana tika pārtraukta, liecina jauns pētījums.

Doctus
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U