Jaunie ārsti visvairāk izvēlas internista un radiologa diagnosta specialitātes

Ja turēsimies pie Veselības ministrijas cerīgā plāna – pensionējas tikai 15% ārstu un sāk strādāt 100% rezidentu –, tad 2010. gadā pietrūks 1 070 ārstu. Ja dzīve ritēs pēc bēdīgā plāna – pensionējas visi, kuri sasnieguši pensijas vecumu, un darbu uzsāk 90% rezidentu – pēc trim gadiem pietrūks teju 3 000 ārstu. Daudz! Ļoti...

Pēdējā mēneša laikā, aprunājoties ar divu slimnīcu galvenajiem ārstiem, izskatās, ka dakteri-pensionāri turpinās strādāt. Pierunāti, pieraduma pēc, apzinīguma dēļ. Rezidentu gadījumā bilde nav tik gaiša. Šogad mācības rezidentūrā uzsāka 147 rezidenti, kas ir par 29 mazāk nekā bija ieplānots. Medicīnas profesionālās izglītības centra (MPIC) rezultāti liecina, ka vispopulārākās šogad bijušas internista un radiologa diagnosta specialitātes - tajās katrā uzņemts par astoņiem jaunajiem ārstiem vairāk nekā bija ieplānots. Joprojām viskritiskākā situācija ir ar neatliekamās palīdzības ārstiem - uz 14 vietām bija tikai viens pretendents! Līdzīgi 2003. gadā uz septiņām vietām netika saņemts neviens pieteikums, un 2004. gadā - uz astoņām pieteicās viens jaunais speciālists. Un tā vairs nav statistika, tā jau ir diagnoze... Vēl fakti. Šogad uz valsts budžeta vietām nebija pieteicies arī neviens zobārstniecības laukā strādāt gribošs: sešas zobārsta, divas ortodonta, divas paradontologa, divas bērnu zobārsta, divas zobu protēzista, divas endodontista, viena mutes, sejas un žokļu ķirurga vietas palikušas tukšas. Tukšākas (vairāk nekā trīs neaizpildītas) nekā cerēts palikušas arī ftiziopneimonologa, ģimenes ārsta, ķirurga, traumatologa, ortopēda, onkologa speciālistu vietas.

Kāda apmācīt tiesīgā ārste Doctus nesen stāstīja, ka konkursa trūkumu izjūt diendienā - kā kvalitātes filtra neesamību. No otras puses rezidenti ne reizi vien atzīmējuši, ka no vienas darba vietas uz otru skrienošiem vecākajiem kolēģiem nesaņem pietiekamu atbalstu un kvalitatīvu apmācību. MPIC 2007. gadā rezidentu aptaujā gandrīz 40% jauno ārstu vērtējuši, ka veiksmīgo apmācības ciklu bijis vairāk nekā puse. 25% aptaujāto uzskata, ka vairāk nekā puse vai arī vienāds skaits bijis neveiksmīgo apmācības ciklu. Iemesli? Visbiežāk tiek nosaukti - „rezidents tiek uztverts kā traucēklis" (40,3%), neorganizētība (24,4%), nekoleģiālā attieksme (17,6%).

Droši vien politikas veidotājiem tuvākā nākotnē nāksies apdomāt ne tikai cerīgo plānu X vai bēdīgo plānu Y, bet arī to, kā panākt rezidentu konkurenci un apmācīttiesīgo ārstu ieinteresētību.

 

 

Uz augšu ↑
  • Šveice: slimnīcas ilgi būs kaujas gatavībā

    VITA ZAČESTA, latviešu gienkoloģe dzīvo Bellizonozā. Statistika Tičīno kantonā nav mazāk dramatiska kā Itālijā. Viņa stāsta, ka arī ārpus slimnīcas, piemēram, dodoties uz veikalu, uzliek masku. Un tā dara lielākā daļa sabiedrības. Lasīt visu

  • Norvēģija: uz krīzi skatās pusotra gada perspektīvā

    ANITA DRESMANE, latviešu ginekoloģe dzīvoTronheimā, strādā Aleris, kas ir viens no lielākajiem privātās medicīnas pakalpojumu sniedzējiem Norvēģijā ar klīnikām arī Zviedrijā un Dānijā. Viņa saka: ja sākumā norvēģi uz zviedru taktiku skatījās ar milzu skepsi un nosodījumu, tad tagad izskan viedoklis - iespējams, zviedri rīkojušies pareizi. Lasīt visu

  • Asoc. prof. VIESTURS LIGUTS. Ar misijas apziņu

    Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists, anesteziologs reanimatologs, Dr. med. VIESTURS LIGUTS ar intensīvo terapiju un klīnisko toksikoloģiju saistīts jau vairāk nekā 46 gadus. Tai veltījis arī “Toksikoloģijas rokasgrāmatu”, ko sarakstījis kopā ar kolēģi toksikologu Robertu Stašinski. Lasīt visu