Vai saaukstēšanās ir ārstējama? Placebo un medikamentu nozīme

Ar augšējo elpceļu infekcijām (pārsvarā vīrusu etioloģijas) pieaugušais gadā pārslimo 2—3 reizes, un tā ir norma. Saaukstēšanās simptomi ir dažādi, to buķete — bagātīga. Aizlikts, tekošs deguns, šķaudīšana, sāpes kaklā, klepus, paaugstināta temperatūra, galvassāpes — simptomi, kas dažādās variācijās var izpausties pat 14 dienas! [11]

Galvenais ārsta uzdevums ir saprast, kā atvieglot slimošanas periodu pacientam un kritiski izvērtēt tādu komplikāciju klātbūtni, kuru dēļ būtu nepieciešama arī terapija ar antibiotikām.

Ko saka statistika: vai ARVI un gripa joprojām aktuāla?

Gripas epidēmijas intensitāti Latvijā 2017.—2018. gada sezonā vērtēja kā vidēju. Ambulatori pie speciālista visvairāk pacientu vērsušies 2018. gada desmitajā nedēļā: 310,6 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas ir nedaudz mazāk kā 2016.—2017. gada sezonā, kad maksimālais skaits bija 421 gadījums uz 100 tūkstošiem.

Šajā vīrusu sezonā pie ģimenes ārsta ar sūdzībām par ARVI simptomiem vērsušies 5,7 % jeb 110 789 Latvijas iedzīvotāji. Vislielākā saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem: 0—4 un 5—14 gadu vecumā. Stacionārā visvairāk ārstējušies slimnieki darbspējīgā vecumā (15—64 gadi) — 47,1 % no visiem ar gripu stacionētajiem. [6]

Diemžēl reģistrēti arī letāli gadījumi — 91 cilvēks, no tiem divi bērni.

Gripu nedrīkst novērtēt par zemu. Spriežot pēc PVO datiem, sezonālā gripa katru gadu var būt iemesls 290 000—650 000 letāliem iznākumiem pasaulē! [14]

Kā atšķiras farmācijas un citu specialitāšu studentu zināšanas par antibiotikām?

Augšējo elpceļu infekcijas ir biežākās akūtās infekcijas kā pieaugušajiem, tā bērniem; tas ir visbiežākais iemesls, kāpēc pacients meklē ārsta palīdzību. Lai gan saaukstēšanās lielākoties ir īslaicīga un to var raksturot kā pašlimitējošu, nodarbības studenti visbiežāk kavē akūtas respiratoras vīrusu infekcijas (ARVI) dēļ.

Šobrīd ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka ARVI gadījumā izvēlas antibakteriālu terapiju, kam nav pamatojuma, jo ARVI ir vīrusu izcelsmes. Nelietderīga antibiotiku lietošana ir ne tikai rezistences veicinātāja, bet neadekvāti izvēlētas terapijas un blakusparādību ārstēšanas dēļ vairo izmaksas gan pacientam, gan valstij.

Lai noskaidrotu studentu ieradumus ARVI ār-stēšanā, zināšanas par antibiotiku lietošanu un situācijas, kad students meklē ārsta palīdzību, krusteniskā deviņus mēnešus ilgā pētījumā piedalījās 380 studenti (181 farmācijas students, 199 ne–farmācijas studenti).

Rezultāti rāda, ka studenti (kā farmācijas studenti, tā citi) ir bieži antibiotiku un citu medikamentu lietotāji pēc saviem ieskatiem, lai varētu nepārtraucot turpināt studijas un nekavētu laiku slimojot. Interesanti, ka farmaceita izglītība neuzrāda labākas zināšanas par medikamentu racionālu lietošanu.

Vienīgā atšķirība — farmācijas studenti vairāk zina par antibiotiku blakusparādību spektru, bet ne–farmācijas studenti ir pārliecinoši nekritiski pret antibiotiku lietošanu — viņi tās izvēlas arī sāpju mazināšanai un tās lietotu arī nākamajā saaukstēšanās reizē. [1]

Vai izvēlēties līdzekļus, kas reizē ārstē vairākus saaukstēšanās simptomus?

Saaukstēšanās ir daudzu simptomu sindroms. Katru gadu pasaulē tērē vairākus miljardus dolāru, meklējot atvieglojumu no apgrūtinošajiem simptomiem. Par klepus simptoma atvieglošanu vien ASV katru gadu iztērē 40 miljardus dolāru!

Ir tūkstošiem dažādu bezrecepšu medikamentu, kas paredzēti cīņai ar klepu, iesnām, paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm, kakla sāpēm.

Atšķiras vien uzskati par to, ko izvēlēties labāk: vai līdzekļus, kas paredzēti vairāku simptomu pārvaldībai (zāļu kombinācijas), vai līdzekļus, kas paredzēti konkrētam simptomam un tā ārstēšanai (monoterapiju).

2015. gada jūnijā Vašingtonā norisinājās piektā ASV Klepus konference, kurā diskutēja par un pret kombinēto līdzekļu izmantošanu. Prof. Ron Eccles no Kārdifas Universitātes sliecās par labu daudzfunkcionālu preparātu izmantošanai saaukstēšanās pārvaldībā, bet prof. Ronald Turner no Virdžīnijas universitātes Medicīnas skolas sniedza argumentus, kāpēc labāka ir mērķēta monoterapija, kas atbilst simptomam.

Galvenais pamatojums medikamentu kombinācijām ir labāka līdzestība (pacientam nav jāatceras, ka vairākas tabletes/sīrupi jālieto katrs savā laikā), efektivitāte (vairāku aktīvo vielu kombinācija lielākā mērā garantē, ka medikamenta deva būs pareizā) un drošums (mazāks pārdozēšanas risks, jo pacientiem vieglāk atcerēties, vai medikaments jau lietots).

Prof. Turner atzīmēja, ka bieži vien uzņemšanas nodaļā nokļūst pacienti, kas lietojuši kombinētos medikamentus bez kāda no simptomiem, izraisot nevēlamas blakusparādības. Vairāk skaidrības pacientam ir par to, kāpēc jālieto konkrēts medikaments, nevis par kombinēto līdzekli, kas derīgs vairākiem simptomiem. [2]

Kā ar klepu un citiem saaukstēšanās simptomiem cīnās ASV?

Lai noskaidrotu ASV iedzīvotāju attieksmi pret saaukstēšanos un uzzinātu raksturīgos ieradumus slimības gadījumā, 2012. gadā tika izveidota tiešsaistes aptaujas anketa ACHOO (The Attitudes of Consumers Toward Health, Cough and Cold).

No 3333 respondentiem vismaz viena saaukstēšanās epizode pēdējā gada laikā bijusi 84,6 %. Lielākajai daļai saaukstēšanās sākas ar skrāpējošu sajūtu kaklā, sāpēm kaklā, aizliktu vai tekošu degunu un ilgst 3—7 dienas. Klepus ir visbiežākais simptoms, kas sākas vēlāk, 1—5 dienas pēc pirmo simptomu parādīšanās. Aptaujātos visvairāk kaitina aizlikts deguns un klepus.

Pie bezrecepšu medikamentu lietošanas aptaujas dalībnieki lielākoties ķeras tikai tad, kad simptomi kļūst neciešami vai kad ir vairāk nekā tikai viens simptoms. Par šo medikamentu lietošanu respondenti reti konsultējas ar mediķi, vairāk nekā ¾ nekad nav saņēmuši norādījumus, kā lietot bezrecepšu saaukstēšanās līdzekļus.

Terapiju lielākoties izvēlas pēc iepriekšējās pieredzes, zināšanām par līdzekļa efektivitāti simptomu mazināšanā un drošu tā lietošanu. [3]

Saaukstēšanās — ko saka ar pierādījumiem pamatota medicīna?

Akūta respiratora vīrusu infekcija ir viens no galvenajiem iemesliem vizītei pie ģimenes ārsta. Saaukstēšanās iemesls ir vīruss, tāpēc etioloģiskas terapijas vietā jāizvēlas simptomātiska.

Jāņem vērā, ka ARVI terapijā ne bērniem, ne pieaugušajiem nav nepieciešamas antibiotikas. Tāpat jāuzmanās ar bezrecepšu līdzekļiem bērniem, jo nepareiza to lietošana ir potenciāli bīstama un bez labvēlīgas iedarbības; turklāt lielākā daļa šo medikamentu nav atļauta lietošanai bērniem pirms četru gadu vecuma.

Efektīvs līdzeklis ARVI gadījumā bērniem nebūs arī citi bieži izmantotie līdzekļi, piemēram, inhalējamie kortikosteroīdi, perorāli lietojams prednizolons un ehinācija.

Līdzekļi, kas potenciāli var uzlabot simptomu mazināšanos bērniem, ir krūšu smēres, cinka sulfāts, gerānijas ekstrakts un griķu medus. Profilaktiski līdzekļi, kas var mazināt saaukstēšanās biežumu, ir probiotikas, cinka sulfāts, deguna skalošana ar speciāliem līdzekļiem.

Pieaugušajiem kā neefektīvi tiek nosaukti antihistamīni, intranazāli ievadāmie kortikosteroīdi, kodeīns, deguna skalošana, ehinācijas preparāti un tvaika inhalācijas.

Saaukstēšanās simptomu smaguma pakāpi var mazināt pseidoefedrīns, fenilefrīns, inhalējamais ipratropijs un cinks. Jāpiebilst, ka šie līdzekļi nesaīsinās simptomu ilgumu.

Interesanti, ka arī ķiploka lietošana mazina simptomu izpausmes, bet ne ilgumu. Adekvāta roku higiēna palīdz vīrusam neizplatīties. Profilaktiska C vitamīna lietošana saīsina simptomu ilgumu gan bērniem, gan pieaugušajiem. [4]

Cik efektīvi ir bezrecepšu analgētiķi saaukstēšanās gadījumā?

Kāpēc ir relatīvi maz klīnisko pētījumu par analgētiķu efektivitāti ARVI terapijā?

Tāpēc, ka tādus līdzekļus kā aspirīns un paracetamols šā stāvokļa gadījumā lietoja jau pirms tam, kad zāļvielu pārraudzības iestādes pieprasīja pētījumus un pierādījumus konkrētās vielas drošumam un efektivitātei.

Aspirīna plašā lietošana visā pasaulē ARVI simptomu mazināšanai vairāk nekā 100 gadus radījusi pieņēmumu, ka aspirīns un līdzīgi analgētiķi ir lietojami kā droši un efektīvi līdzekļi saaukstēšanās simptomu mazināšanai.

Ir daudz klīnisko datu par aspirīna, paracetamola un ibuprofēna lietošanu drudža un pēcoperācijas zobu sāpju pārvaldībā, kas šos līdzekļus liek uzskatīt par lietderīgiem vieglu un vidēji smagu sāpju gadījumā, kā arī ARVI izraisīta drudža dēļ.

Vēl viens iemesls, kāpēc šīs zāļu vielas vairs nav interesantas pētniekiem saistībā ar ARVI, ir atklātā saikne starp prostaglandīniem un medikamentu inhibējošajām īpašībām. [5]

Ekspertu viedoklis pirms desmit gadiem — vai varētu būt mainījies?

2007. gadā ASV ar aptaujas anketu palīdzību tika noskaidrots ģimenes ārstu un citu speciālistu viedoklis par medikamentiem, ko izmanto saaukstēšanās laikā. Lasot šos rezultātus, varam aizdomāties, vai kaut kas ir mainījies.

Aptaujā piedalījās visai maz respondentu (89 ģimenes ārsti un 45 speciālisti), tāpēc ziņas, protams, jāvērtē kritiski, taču par vienu visi aptaujātie bija vienisprātis — saaukstēšanās līdzekļi nesaīsina slimības ilgumu.

Visvairāk pārliecinošu atbilžu tika saņemts par dekongestantu lietošanu: 75 % ģimenes ārstu un 51 % speciālistu atbalstīja orāli lietojamos dekongestantus un to efektivitāti; 66 % ģimenes ārstu un 75 % speciālistu atbalstīja nazāli ievadāmos dekongestantus.

Vismazāko atbalstu no ģimenes ārstiem un speciālistiem saņēma deguna aerosoli ar cinku (34 %; 19 %). Līdzīgs viedoklis iegūts arī respondentu atbilžu analīzē pa vecumgrupām.

Interesanti, ka saaukstēšanās līdzekļiem tika atzīmēts tikai slimības smaguma pakāpi mazinošs efekts, turklāt atbalsts alternatīvo līdzekļu (C vitamīna, cinka, ehinācijas) izmantošanai bija vienlīdzīgs antihistamīnu un intranazālo steroīdu lietošanai. [7]

Cik nozīmīgs ir placebo, ārstējot ARVI?

Vislielākie pierādījumi placebo spēkam atrasti saistībā ar sāpju un depresijas pārvaldību. Bet kā ar saaukstēšanos?

Lai noskaidrotu, vai placebo efekts ARVI terapijā ir pozitīvs, pētījuma dalībnieki pēc nejaušības principa tika sadalīti četrās grupās: vieni nesaņēma nekādas zāles, otrie nezināja, ka saņem placebo, trešie nezināja, ka saņem ehināciju saturošu preparātu, ceturtie saņēma ehinācijas preparātu un par to zināja.

Visilgāk slimoja tie, kas nesaņēma nekādas zāles un to zināja. Arī slimības simptomu izpausmes viņiem bija vissmagākās.

Savukārt tiem, kas saņēma placebo un nezināja, ka tas ir placebo, izveseļošanās laiks un simptomu izpausmes līdzinājās grupai, kas tiešām lietoja ehinācijas preparātus.

Šādi rezultāti liek domāt, ka dažreiz arī kāda visnotaļ nevajadzīga (bet nekaitīga) preparāta lietošana saaukstēšanās gadījumā var iedarboties pozitīvi. [8]

Kas ir klepus?

Ar saaukstēšanos saistīta klepus gaita parasti ir akūta, ilgst ne vairāk trīs nedēļas, taču var saglabāties visilgāk no visiem saaukstēšanās simptomiem. Turklāt klepus dažādās aptaujās minēts kā viskaitinošākais un apgrūtinošākais no visiem ARVI simptomiem, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti.

Visbiežāk klepus kombinējas ar miega traucējumiem, sāpēm balsta un kustību aparātā, urīna nesaturēšanu (biežāk sievietēm) un trauksmi.

Klepus reflekss tiek regulēts caur sensoneirāliem ceļiem smadzeņu stumbrā. Bronhopulmonālie vagālie aferentie nervi visbiežāk ir nemielinētās C tipa šķiedras, ko aktivē dažādi faktori (kapsaicīns, bradikinīns un citi iekaisuma mediatori un ārējie kairinātāji).

Interesanti, ka jo īpaši saaukstēšanās gadījumā klepus ne vienmēr ir kontrolējams: publikācijā teikts, ka neatliekama nepieciešamība klepot ARVI pacientiem ir ļoti izteikta.

Lielākā daļa nespēj klepus epizodi kontrolēt, taču ļoti maza daļa dodas pie speciālista, lai apgrūtinošo klepu mazinātu. [9]

Cik liela ir C vitamīna nozīme saaukstēšanās terapijā?

Izteikta hipotēze, ka C vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji lielās devās nesamazina saaukstēšanās biežumu vidusmēra cilvēkam, respektīvi, C vit-amīns der tikai specifiskām grupām. Viena no mērķa grupām ir cilvēki, kas ikdienā ar pārtiku uzņem maz C vit-amīna. Pētījumos Lielbritānijā secināts, ka vājāka C vitamīna koncentrācija plazmā lielākoties ir vīriešiem. [10]

Vienlaikus valda sens uzskats, ka endogēnais C vitamīna līmenis organismā infekcijas klātienē strauji krītas, tāpēc tā lietošana var izrādīties noderīga līdz brīdim, kad C vitamīna līmenis asinīs atgriežas normā. [12; 13]

__________________________________

Literatūra

  1. Saleem Z, et al. Antibiotic Self-Prescribing Trends, Experiences and Attitudes in Upper Respiratory Tract Infection among Pharmacy and Non-Pharmacy Students: A Study from Lahore. Plos One, 2016; 11(2): e0149929.
  2. Eccles R, Turner RB, Dicpinigaitis PV. Treatment of Acute Cough Due to the Common Cold: Multi-component, Multi-symptom Therapy is Preferable to Single-Component, Single-Symptom Therapy—A Pro/Con Debate. Lung, 2016; 194(1): 15–20.
  3. Blaiss MS, et al. Consumer attitudes on cough and cold: US (ACHOO) survey results. Current Medical Research And Opinion, 2015; 31(8): 1527–1538.
  4. Fashner J, Ericson K, Werner S. Treatment of the common cold in children and adults. American Family Physician, 2012; 86(2): 153–159.
  5. Eccles R. Efficacy and safety of over-the-counter analgesics in the treatment of common cold and flu. Journal Of Clinical Pharmacy And Therapeutics, 2006; 31(4): 309–319.
  6. Pārskats par saslimstību ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām un gripu 2017.—2018. gada epidēmiskajā sezonā, SPKC.
  7. Barrett B, et al. Clinical significance of common cold treatment: professionals’ opinions. WMJ: Official Publication Of The State Medical Society Of Wisconsin, 2007; 106(8): 473–480.
  8. Barrett B, et al. Placebo effects and the common cold: a randomized controlled trial. Annals Of Family Medicine, 2011; 9(4): 312–322.
  9. Eccles R, Dicpinigaitis P, Turner RB, et al. Characterization of Urge to Cough and Cough Symptoms Associated with the Common Cold: Results of a US Internet Survey. Postgraduate Medicine, 2016; 128(5): 485–491.
  10. Hemilä H. Vitamin C intake and susceptibility to the common cold. The British Journal Of Nutrition, 1997; 77(1): 59–72.
  11. Manoharan A, Winter J. Tackling upper respiratory tract infections. The Practitioner, 2010; 254(1734): 25.
  12. Jaffe GM. Vitamin C. New York: Marcel Dekker, 1984: 199–244.
  13. Hume R, Weyers E. Changes in leucocyte ascorbic acid during the common cold. Scott Med J, 1973; 18: 3–7.
  14. PVO infografika. Estimate of Respiratory Death due to seasonal Influenza 290 000–650000 annually.
Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti