Benzodiazepīnu lietošana paaugstina mirstības risku pacientiem ar Alcheimera slimību
Benzodiazepīnu un līdzīgu medikamentu lietošana ir saistīta ar 40 % mirstības pieaugumu pacientiem ar Alcheimera slimību, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Farmakoloģija
Bērniem ar astmu biežāk nevajadzīgi izraksta antibiotikas
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Protona sūkņu inhibitoru lietošana saistīta ar paaugstinātu pneimonijas risku pacientiem ar demenci
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Ieguvumi, turpinot statīnu terapiju, arī pēc terapijas blakusparādību esamības
Statīni samazina mirstības un kardiovaskulāru notikumu risku cilvēkiem, kuriem šis risks ir augsts. Tomēr ir zināms, ka 75 % pacientu pārtrauc statīnu terapiju 2 gadu laikā, jo parādās blakusparādības, piemēram, sāpes muskuļos vai kuņģa un zarnu trakta simptomi.
Antibiotiku izrakstīšana gados veciem pacientiem ar akūtu, ne bakteriālu augšējo elpošanas ceļu infekciju
Lai samazinātu neatbilstošu antibiotiku izrakstīšanu akūtu augšējo elpošanas ceļu infekciju gadījumos, labāk jāizprot faktori, kuri ietekmē antibiotiku izrakstīšanu.
Antibiotiku lietošana un ekzēma bērniem
Aprēķināts, ka 40 % ekzēmas uzliesmojumu gadījumus bērniem ārstē ar lokālām antibiotikām, bet pētījuma rezultāti uzrāda, ka nav ieguvumu no perorālu vai lokālu antibiotiku lietošanas bērniem ar vieglu ekzēmu.
Pretsāpju līdzekļu lietošana un dzirdes zudums sievietēm
Ikdienā bieži tiek lietots aspirīns, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols. Bieža pretsāpju līdzekļu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku.
Anestezējošs krēms mazina vakcinācijas izraisītas sāpes zīdaiņiem
Bērniem jaunākiem par 1 gadu likokaīna krēms kombinācijā ar nelielu cukura daudzumu mutē un zīdaiņa mierināšana, palīdz mazināt sāpes pēc rutīnas vakcinācijas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā CMAJ (Canadian Medical Association Journal).
Jauni pierādījumi par aspirīna lietošanas drošumu
Kārdifas universitātē veiktā pētījumā secināts, ka asiņošana kuņģa zarnu traktā, lietojot aspirīnu, tiek novērota ievērojami retāk, nekā spontānas asiņošanas pacientiem, kuriem būtu jālieto aspirīns, bet viņi to nelieto.
Talidomīda darbības mehānisms
Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados talidomīdu nozīmēja kā sedatīvu līdzekli grūtniecēm, tā rezultātā ievērojami pieauga jaundzimušo ar nopietnām malformācijām skaits. Zinātnieki Minhenes Tehniskajā Universitātē (Vācija) beidzot identificējuši molekulāros talidomīda darbības mehānismus.
Lasītākais Doctus.lv
Alcheimera slimība. Jaunākais diagnostikā un terapijā
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Zema olbaltumvielu satura veģetārs uzturs var sniegt ieguvumus pacientiem ar hronisku nieru slimību
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Lipīdus samazinoša terapija jauniem cilvēkiem
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Hipertensijas izraisīta akūta psihoze. Patofizioloģija, diagnostikas izaicinājumi un klīniskā pieredze
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Ķermeņa masas atjaunošanās un veselības ieguvumu zudums pēc GLP-1 terapijas pārtraukšanas
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 89
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 212
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 384
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 374
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 326
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 593
Ķ
- Ķirurģija 216
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 443
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 95
- Onkoloģija 286
- Otorinolaringoloģija 86
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 249
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 304
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 166
R
S
- Sabiedrības veselība 381
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 111