Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, pacientiem ar Covid-19.
Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma.
Pētnieki strādā pie gudrā insulīnu izdalošā plākstera izstrādes, kas varētu monitorēt un pārvaldīt glikozes līmeni cilvēkiem ar cukura diabētu, kā arī ievadīt nepieciešamo insulīna devu.
Pētnieki analizēja ilgstošas antipsihotiskās terapijas drošumu pacientiem ar šizofrēniju. Pētījums apliecina, ka augstāka mirstība bija periodos, kad medikamenti netika lietoti.
Aspirīna un tiešas darbības perorāla antikoagulanta (DOAC) terapijas apvienošana venozās trombembolijas (VTE) sekundārajai profilaksei vai insulta novēršanai, kas saistīta ar nevalvulāru priekškambaru mirdzēšanu (NVAF) bez skaidras norādes, bija saistīta ar paaugstinātu asiņošanas risku lielā reģistros balstītā kohortā.
Paaugstināta biežāk lietoto perorālo antibiotiku ekspozīcija ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Demences pacientiem, kuri lietoja statīnus, novēroja zemākus insulta un mirstības rādītājus, salīdzinot ar pacientiem, kuri statīnus nelietoja, secināts pētījumā, kura rezultāti prezentēti 5.Eiropas neirologu akadēmijas kongresā.
Biežāk lietotie antidepresanti mijiedarbojas ar opioīdu tramadolu un padara to mazāk efektīvu sāpju mazināšanā, secināts pētījumā.
Cilvēkiem ar demenci var būt grūtības izteikties par sāpju stiprumu un šie cilvēki bieži cieš no neārstētām sāpēm. Pretsāpju līdzekļu lietošana pacientiem ar demenci ievērojami ir pieaugusi pēdējā desmitgadē, īpaši opioīdu lietošana.
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
Grūtniecības komplikācijas anamnēzē bija saistītas ar paaugstinātu išēmiska insulta risku, īpaši aterotrombotiska insulta gadījumā, liecina jauns kohortas pētījums. Risks bija īpaši augsts sievietēm ar tādām komplikācijām kā hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā, mazam gestācijas vecumam atbilstoša jaundzimušā dzimšana un priekšlaicīgas dzemdības.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Veselības aprūpe ir viena no sarežģītākajām mūsdienu sabiedrības jomām, kas ietver neskaitāmus juridiskus aspektus. Pacientu tiesību likums stingri aizsargā pacienta intereses, īpaši attiecībā uz privātumu un personas datu drošību, taču šīs pašas normas būtiski ierobežo mediķu iespējas aizsargāt savu godu un cieņu situācijās, kad tiek izplatītas nepatiesas vai apmelojošas ziņas. Rakstā sniegts ieskats pētījumā*, noskaidrojot, kādi instrumenti ir medicīnas darbiniekiem, lai sevi aizstāvētu.
