Bieži lietotie pretsāpju līdzekļi trīskāršo blakusparādību biežumu pacientiem ar demenci
Divos pētījumos pierādīts, ka opioīdu lietošana sāpju mazināšanai pacientiem ar demenci trīskāršo blakusparādību risku.
Divos pētījumos pierādīts, ka opioīdu lietošana sāpju mazināšanai pacientiem ar demenci trīskāršo blakusparādību risku.
Jauno tiešas iedarbības antikoagulantu lietošana ir saistīta ar samazinātu smagu asiņošanu risku, salīdzinot ar vecās paaudzes antikoagulantu varfarīnu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Gados veciem cilvēkiem, kuriem ir gan cukura diabēts, gan demence, metformīna lietošana ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstību, savukārt insulīna lietošana paaugstina sirds mazspējas risku.
Pacientiem ar osteoartrītu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar vispārējo populāciju, secināts jaunā pētījumā.
Vīriešiem, kuri lieto aspirīnu vienu reizi dienā, ir gandrīz divreiz lielāks melanomas attīstības risks nekā vīriešiem, kuri nelieto aspirīnu regulāri, secināts pētījumā. Sieviešu populācijā šāda saistība netika konstatēta.
Gados vecām sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas ir paaugstināts visu cēloņu mirstības risks un īpaši augsts kardiovaskulārās mirstības risks, salīdzinot ar sievietēm, kuras nelieto antibiotikas.
Ir zināms, ka daudzi antidepresanti paaugstina asinsspiedienu, bet pētījumu rezultāti par antidepresantu efektu uz hipertensijas attīstību nav viennozīmīgi.
Erektilā disfunkcija (ED) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma. Tiek uzskatīts, ka vīriešiem, kuri saņem kardiovaskulāros riska faktorus, tādus kā augsts asinsspiediens un augsts holesterīna līmenis, mazinošus medikamentus, ir augstāks ED attīstības risks un bieži ir šo medikamentu izraisītas blakusparādības.
Paracetamola lietošana grūtniecības laikā var ietekmēt meitas fertilitāti nākotnē, secināts apskatā, kurš publicēts žurnālā Endocrine Connections. Apskatā tika iekļauti trīs neatkarīgi pētījumi ar grauzējiem, kuros analizēja paracetamola lietošanu grūtniecības laikā saistībā ar meitas reproduktīvo sistēmu.
Saistība starp kardiovaskulāro slimību un inhalējamiem ilgstošas darbības β2 agonistiem (LABAs) vai ilgstošas iedarbības antimuskarīniem antagonistiem (LAMAs) pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) plaši tiek apspriesta.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.