Miljoniem cilvēku pasaulē skābi mazinošus līdzekļus — protonu sūkņu inhibitorus (PSI) lieto tādu slimību ārstēšanai kā grēmas, gastrīts un kuņģa čūla. Zviedrijas Karolinskas institūta pētnieki ziņo, ka ilgstoša šo medikamentu lietošana varētu palielināt risku demences attīstībai.
Kuņģa un zarnu trakta slimības ir bieži sastopamas. Daudzu slimību un stāvokļu, tai skaitā, kuņģa un zarnu trakta, profilaksei un ārstēšanai var izmantot dažādus tradicionālās un papildinošās terapijas veidus, galvenokārt fitoterapiju.
Plašā pētījumā apstiprināts, ka celiakijas slimības attīstības risks ir saistīts ar glutēna patēriņu bērnībā. Šis bija novērojuma pētījums, kurā nepierādīja kauzalitāti.
Jau 2013.gada sistemātiskā pārskatā secināja, ka no atsevišķām probiotikām ir uzlabojumi pacientiem ar iekaisīgās zarnas slimību (IKS) un citām kuņģa un zarnu trakta problēmām. Šī pārskata mērķis bija atjaunināt ziņojumu ar jaunāko pētījumu rezultātiem.
Pētnieki atklājuši statistisku saistību starp pneimoniju gados veciem cilvēkiem un protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu. Lai gan PSI vēl arvien ir piemērotākie medikamenti, lai neitralizētu kuņģa skābi cilvēkiem ar atvilņa slimību vai kuņģa čūlu, pētījuma rezultāti liek aizdomāties, ka PSI lietošana nav tik droš kā iepriekš tika uzskatīts.
Mātes ekspozīcija stresam grūtniecības laikā veicina trauksmes un kognitīvu problēmu attīstību bērnam, kas saglabājas arī pieaugušo vecumā; šo fenomenu skaidro ar izmaiņām zarnu mikroflorā.
Grindeļa balva izcilajam gastroenterologam profesoram Jurim Pokrotniekam piešķirta par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā.
2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti".
Nekārtīga vide rada stresu, kas var būt pamatā tam, ka vairāk našķojamies – pētījumā izskaitļots, ka pat divreiz vairāk!
Iespējams, ka intraabdominālie tauki veicina iekaisīgo zarnu slimību attīstību. Fizioloģiskos apstākļos intraabdominālie tauki kavē iekaisuma reakciju, bet pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām (IZS) šie tauki darbojas pretēji, iekaisumu veicinot.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Daži atopiskā dermatīta (AD) ārstēšanas veidi ir saistīti ar paaugstinātu jostas rozes (herpes zoster, HZ) risku, taču ierobežoti dati liecina, ka paaugstināts risks var būt saistīts arī ar pašu AD neatkarīgi no terapijas. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp AD un HZ pieaugušajiem Apvienotajā Karalistē un izpētīt ārstēšanas lomu šajā saistībā.
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?
