Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) ir hroniska saslimšana. Ja šī slimība sākas, tad parasti turpinās visu mūžu. Ja ir bojājums barības vadā, tad lielākoties tā ir hroniska saslimšana. Turklāt parasti šādos gadījumos tiek novērots, ka pēc medikamentozās terapijas pārtraukšanas pacientam pēc dažiem mēnešiem simptomi atgriežas. Ja ir sākta GEAS terapija, parasti tā jāturpina ilgstoši, savukārt ārstēšana pacientiem ar pārejošiem simptomiem un bez ezofagīta var būt simptomātiska.
Šis raksts būs par aizcietējumu diferenciāldiagnostiku un to ārstēšanas iespējām. Šo rakstu mūs mudināja uzrakstīt pēdējo gadu diagnostikas progress un “jaunu”, proti, mazpazīstamu diagnožu parādīšanās medicīniskajā dokumentācijā. Mūsu mērķis ir iepazīstināt ģimenes ārstus un citu specialitāšu ārstus ar jaunākajām izmeklēšanas metodēm, izvērtējot zarnu tranzīta jeb motorikas funkcionālo stāvokli.
Pastiprināta kuņģa skābes sekrēcija un ar to saistītās veselības problēmas bijušas aktuālas kopš cilvēces pirmsākumiem. Tāpat meklēti līdzekļi to novēršanai vai vismaz mazināšanai. Vēl pirms 100 gadiem šim nolūkam izmantoja nātrija bikarbonātu (dzeramo sodu), magnija oksīdu un krītu. Diemžēl šie līdzekļi nebija pietiekami efektīvi, lai gan deva īslaicīgu atvieglojumu, neitralizējot kuņģa skābi. Šajā apskatā raksturoti protonu sūkņa inhibitori omeprazols un pantoprazols, to kopīgais un atšķirīgais.
Viens no modernas medicīnas sasniegumiem ir funkcionālo gremošanas trakta slimību koncepcija, jo funkcionālie gremošanas orgānu traucējumi ir visbiežāk sastopamās hroniskās kuņģa-zarnu trakta slimības, un no tiem biežāk runā par kairinātu zarnu sindromu (KZS). Pirmie ziņojumi literatūrā, kas tiek attiecināti uz šo slimību, parādījās XIX gadsimta sākumā un ir nosaukti kā “Gadījuma sāpes zarnās un šo traucējumu ietekme uz gremošanu, ar flatulenci un žņaudzošu sajūtu” (Powell, 1820) un “Praktiskas piezīmes par spazmatisku striktūru izplatību un ārstēšanu resnajā zarnā” (Howship, 1830).
Celiakija visbiežāk sastopama kā hroniska iekaisuma slimība, tā ir glutēna izraisīta autoimūna slimība, kas galvenokārt skar tievās zarnas gļotādu un izpaužas gan ar celulāru, gan ar antivielu izraisītu hipersensivitātes reakciju. Eiropā celiakijas sastopamība vidēji ir 1 uz 150–300 iedzīvotājiem. Pirmo reizi celiakijas simptomus aprakstīja pediatrs Samuels Gī (Samuel Gee) Bartolomeo slimnīcā 1888. gadā.
Plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā aktualizējies jautājums par saldinātajiem dzērieniem un to ietekmi uz veselību. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš norādījis, ka viens no pasākumiem, lai īstenotu topošajās sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam noteiktos mērķus, varētu būt neveselīgu produktu, to skaitā saldināto dzērienu, reklāmas ierobežojums. Tāpēc šķita aktuāli apkopot pasaulē pieejamo zinātnisko informāciju par saldinātajiem dzērieniem. Tekstā ar vārdu "kola" jāsaprot jebkurš gāzētais dzēriens, kas saldināts ar fruktozes sīrupu, kā krāsvielu izmantojot karameli, bet skābuma regulēšanai - fosforskābi.
Ik gadu vairāk nekā pusotrs tūkstotis pacientu Latvijā tiek stacionēti peptiskas čūlas slimības dēļ. Pēc Veselības Ekonomikas centra datiem 2009. gadā čūlas slimības dēļ stacionāros miruši 70 pacienti. Čūlas perforācijas ārstētas pavisam 456 pacientiem, no kuriem 7,5% miruši. Gandrīz visi pacienti operēti neatliekamā kārtā. Savukārt asiņošanu dēļ stacionēts nedaudz vairāk par 900 pacientiem, mirstība šajā grupā bijusi 5,3%. Tā kā iespējama efektīva asiņošanas apturēšana endoskopiski, operēti tikai 12,2% no stacionārā ārstētajiem pacientiem ar asiņošanu. [1] Vai šo statistiku iespējams uzlabot?
Vēdersāpes bērniem ir bieža problēma, kuras dēļ vecāki vēršas pie ārsta. Parasti tās ir labdabīgas un pašlimitējošas, tomēr jāņem vērā, ka vēdersāpes var būt arī nopietnu saslimšanu simptoms. Tāpēc ļoti svarīgi noskaidrot sāpju iemeslu un pēc tam atbilstīgi rīkoties. Lielai daļai bērnu vēdersāpes pāriet bez medicīniskas iejaukšanās, bet gadījumos, kad sāpes kļūst hroniskas, nepieciešama ārstēšana. Šajā rakstā apkopotas jaunāko pētījumu atziņas par vēdersāpju ārstēšanu bērniem. Jaunākās atziņas komentē I. Eglīte.
Miljons amerikāņu cieš no peptiskas čūlas slimības, aptuveni 10% ASV populācijas ir bijusi šī saslimšana. [1] Arī Latvijā čūlas slimība ir samērā plaši izplatīta. Izplatība sieviešu un vīriešu populācijā ir līdzīga. Peptiska čūlas slimība ir galvenaisaugšējā gremošanas trakta asiņošanas un citu komplikāciju cēlonis. Šajā rakstā apkopoti biežākie čūlas iemesli, diagnostikas vadlīnijas, kā arī ārstēšanas shēmas.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta reta vēdera dobuma infekcija ar ekstra anatomiskas fistulas veidošanos, savlaicīgas diagnostikas problēmām un smagu klīnisko norisi. Lai gan prognostiskie mirstības rādītāji gan fistulas, gan pileflebīta, gan multiplu aknu abscesu gadījumā nu nekādi nebija par labu pacientam, taču ārstu komandas darbs vainagojās ar pacienta atveseļošanos.
Pētnieki Apvienotajā Karalistē veikuši gadījumu kontroles pētījumu FOCUS (Foot/ankle Osteoarthritis and Cognitive Impairment in retired UK Soccer players) kohortā, lai noteiktu, vai pēdas/potītes traumas ir neatkarīgs riska faktors osteoartrīta (OA) attīstībai pensionētiem profesionāliem futbolistiem.
Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.
Garā Covid-19 gadījumā simptomi saglabājas pēc SARS-CoV-2 infekcijas pārslimošanas, un liela daļa patoģenēzes mehānismu saistīti ar iekaisumu. Tika izteikta hipotēze, ka kolhicīns kā plaši zināms pretiekaisuma līdzeklis varētu samazināt garā Covid-19 simptomus, iedarbojoties uz šiem patoģenēzes faktoriem.
Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
