Doctus septembra numurā jau minēju, ka šā raksta mērķis ir ne tikai atgādināt par jau zināmajiem vitamīnu efektiem mūsu organismā, bet arī atspoguļot jaunākos attīstības virzienus atsevišķiem vitamīnu veidiem.
Vitamīni ir organisku vielu grupa, ko organisms pats nespēj sintezēt un kas nepieciešami normālai šūnu funkcijai, augšanai un attīstībai. Vitamīni parasti darbojas kā koenzīmi. Šobrīd izdala 13 dažādu vitamīnu veidus. Vairāku zāļu formu kategorizēšanā par multivitamīnu formulām tiek uzskatītas tādas, kas satur vismaz trīs vitamīnus ar vai bez minerālvielām.
Jaunākās publikācijas atbalsta iepriekšējos novērojumus par novecošanos, kas saistīta ar selektīvu zarnu funkcijas samazināšanos: garšas izmaiņas, barības vada sfinktera kustīgums, kuņģa iztukšošanās un muskuļu—zarnu (mioenterisko) nervu pinuma neironu izmaiņas, kas saistītas ar zarnu tranzītu un var ietekmēt svaru.
Varētu būt, ka uz pasaules nav cilvēka, kurš vismaz vienu reizi dzīvē nav piedzīvojis akūtas caurejas epizodi. Lielākajā daļā gadījumu caureja pieaugušajam nav dzīvību apdraudoša, taču bērniem bīstama var būt pat it kā banāla rotavīrusa infekcija.
Mīļie kolēģi! Savādas ģeķības stumdīts, nospriedu, ka nupat pienācis īstais brīdis, lai ar jums paspriedelētu par labi zināmu un daudziem, pieļauju, pat pamatīgi apnikušu lietu, proti, par to, kā mūsu ārējie un iekšējie orgāni tiek apgādāti ar dzīvības uzturēšanai nepieciešamajām vielām.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) ir bieža gremošanas trakta augšdaļas slimība ekonomiski attīstītās valstīs. Mūsdienās GEAS izplatība palielinās cilvēkiem pēc 55 gadu vecuma. Novērojumi liecina, ka ar šo slimību vienādi bieži slimo gan sievietes, gan vīrieši.
Žultsakmens izraisīts ileuss ir reta žultsakmeņu slimības komplikācija. [1] Tas attīstās 0,3—0,5 % pacientu ar žultsakmeņu slimību. Ar žultsakmeņu slimību biežāk slimo sievietes, arī žultsakmens izraisīts ileuss biežāk attīstās sievietēm. [4]
Tuvojas svētku laiks. Uzņemšanas nodaļās, ģimenes ārstu uzgaidāmajās telpās pieaugs to pacientu skaits, kas sūdzēsies par sātīgo svētku vakariņu sekām: dedzināšanu, vemšanu, caureju, sāpēm un diskomfortu vēderā. Katrai problēmai ir savs risinājums — par to šajā rakstā.
1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.
Atklājot saistību starp kuņģa—zarnu traktā mītošo baktēriju H. pylori un kuņģa adenokarcinomu, daudz pētīta arī baktērijas nozīme dažādu slimību patoģenēzē ārpus kuņģa—zarnu trakta. Šoreiz par to, kādas atziņas par H. pylori ietekmi slimību izcelsmē ārpus kuņģa—zarnu trakta varētu uzskatīt par pierādītām un ar pierādījumiem pamatotām, bet kādas vēl ir tikai hipotēžu un pētījumu līmenī.
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Pacientiem ar hronisku stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), apvienojot intensīvas dzīvesveida izmaiņas un mērķtiecīgu medicīnisko terapiju, tika novēroti uzlabojumi riska faktoru rādītājos un labāki klīniskie rezultāti.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
