Pētījums, ko veikuši zāļu drošības eksperti, atklāja, ka gabapentinoīdu – zāļu, ko plaši izmanto neiropātisku sāpju ārstēšanai – lietošana palielināja gūžas kaula lūzumu risku, īpaši vecākiem pacientiem, kuri bija novājināti vai kuriem bija nieru slimības.
Polifarmācija, ko parasti definē kā piecu vai vairāk medikamentu lietošanu katru dienu, ir būtiska veselības aprūpes problēma, kas ietekmē vairāk nekā 30 % vecāka gadagājuma pieaugušo. Tā ir saistīta ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem: kritieniem, medikamentu mijiedarbību, hospitalizāciju un pat nāvi.
Tumora nekrozes faktora (TNF) inhibitori tiek plaši lietoti dažādu autoimūnu slimību ārstēšanā. Tomēr, šobrīd notiek aktīvas diskusijas par to, kādi ir riski iekaisīgu CNS slimību attīstībai pēc šo medikamentu lietošanas. Tāpat nav skaidrs, vai šis risks mainās atkarībā no no autoimūnas slimības vai konkrēta TNF inhibitora.
Pētījuma mērķis bija identificēt, kādu neiroloģisku slimību gadījumā visbiežāk tiek pieprasīta eitanāzija un asistētā pašnāvība tajās valstīs, kurās šīs medicīniskās procedūras ir likumīgas. Demence, motoneironu slimība, multiplā skleroze un Parkinsona slimība visbiežāk motivē pacientus pieprasīt eitanāziju vai asistēto pašnāvību. Ar demenci saistītie pieprasījumi veido lielāko grupu, to skaists pieaug un rada papildu ētiskus un juridiskus jautājumus šo pacientu lemtspējas samazināšanās dēļ.
Pētījums pierādīja, ka ikdienas sēdēšanas samazināšana sešu mēnešu laikā novērsa muguras sāpju saasināšanos. Rezultāts nostiprina pašreizējo izpratni par saistību starp fizisko aktivitāti un muguras sāpēm, kā arī ar muguras sāpēm saistītiem mehānismiem.
“Kad vajadzēja izvēlēties, kurā rezidentūrā stāties, sapratu, ka gribu darīt kaut ko nopietnu. Un neiroloģija, manuprāt, ir vissmagākā medicīnas joma. Nospriedu, ka kļūt par ārsti neiroloģi, strādāt šajā specialitātē — tas būtu kaut kas vērtīgs,” atzīst Dr. med. DAINA PASTARE, neiroloģe, Vispārējās neiroloģijas nodaļas un Multiplās sklerozes vienības vadītāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, docente Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā Rīgas Stradiņa universitātē.
Divdesmit piecus gadsimtus pēc tam, kad Sokrats noraidīja rakstīšanu kā tehniku, kas “ievieš aizmāršību tās lietotāju dvēselē”, 2007. gadā Dublinas Trinity College pētījumā atklāts, ka 25 % cilvēku, kas jaunāki par 30 gadiem, nespēj atcerēties savu mājas tālruņa numuru un tikai 40 % atceras tuvinieku dzimšanas dienu, taču > 50 gadīgie atcerējās 87 %. Tiek uzskatīts, ka šie rezultāti ir sekas “tehnoloģiju inducētai atmiņas atrofijai”. Cilvēki vairāk atkarīgi no viedierīcēm informācijas meklēšanai nekā iegaumēšanai, tāpēc smadzeņu meklēšanas funkcija uzlabojas, bet spēja iegaumēt — mazinās. [1]
Funkcionāli kustību traucējumi (FKT) ir bieži sastopama un invalidizējoša neiroloģisku slimību grupa ar ievērojamu socioekonomisku ietekmi. Tikai daži nejaušināti kontrolēti pētījumi ir analizējuši fizioterapijas un psihoterapijas efektivitāti kombinācijā, lai uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
Jaunā, vairāk nekā 25 gadus ilgā pētījumā atklāts, ka bieži sastopami bezmiega simptomi ir saistīti ar vairāk nekā 50 % paaugstinātu Parkinsona slimības (PS) risku. Arī ģenētiskā nosliece uz bezmiegu parādīja saistību ar jaunatklātu PS risku, kas liecina — bezmiegs var būt riska faktors, nevis tikai agrīns (prodromāls) simptoms.
Izpētīts, ka ārstēšanu ar levotiroksīnu ir droši pārtraukt katram ceturtajam pacientam no 60 gadu vecuma, un vairogdziedzera funkcija saglabājas adekvāta gadu bez medikamenta lietošanas. Pētījums veikts 58 ģimenes ārstu praksēs Nīderlandē.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.