Vai miokarda infarkts ir saistīts ar kognitīvās funkcijas traucējumiem īsi pēc akūtā notikuma, vai arī negatīvā ietekme vērojama pēc gadiem? Līdz šim nebija skaidri definēts, cik liela ir miokarda infarkta ietekme uz pacienta kognitīvajām spējām laika gaitā.
Pētījuma INSPIRES rezultāti liecina, ka intensīvas statīnu lietošanas sākšana pacientiem ar akūtu vieglu išēmisku insultu vai augstu transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIA) risku tūlīt pēc sākuma ievērojami samazina negatīvu funkcionālo iznākumu risku, salīdzinot ar ārstēšanas novilcināšanu.
Nociceptīvas, neiropātiskas un nociplastiskas sāpes — trīs sāpju veidi, katram savs mehānisms. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par sāpju veidu kombinācijām, kas vienlaicīgi atbild par sāpju sindromu kādā ķermeņa daļā. Jauktas ģenēzes sāpju pārvaldībā — gan akūtu, gan hronisku — nepieciešama kombinēta terapija, kas mērķēta uz visiem sāpes izraisošajiem mehānismiem.
Pētījuma aplēses liecina, ka 2050. gadā būs vairāk nekā 800 miljoni muguras sāpju gadījumu, kas ir par 36 procentiem vairāk nekā 2020. gadā. Tā kā sabiedrība noveco, pētnieki saka, ka mums ir "jānobremzē" muguras sāpju gadījumi, pirms slogs kļūst pārāk liels veselības aprūpes sistēma.
Pēc insulta fiziskās aktivitātes var būt izšķirošas veiksmīgai atveseļošanai. Jauns pētījums liecina, ka cilvēki, kuri pēc insulta vingro četras stundas nedēļā, sešu mēnešu laikā uzlabo funkcionālo atveseļošanos nekā tie, kuri to nedara.
Saskaņā ar jaunu pētījumu lielākā daļa bērnu vecāku, kuriem diagnosticēta Laima slimība, ziņoja, ka viņu bērni atveseļojās sešu mēnešu laikā pēc antibiotiku terapijas pabeigšanas. Rezultāti, kas balstīti uz Laimas slimības ārstēšanas rezultātiem no 102 bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs, arī atklāja, ka nelielai daļai bērnu bija nepieciešams ilgāks laiks par sešiem mēnešiem, lai atgūtu veselību, un tie būtiski ietekmēja viņu ikdienas darbības.
Latvijas Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu jaunākā pētījuma dati rāda, ka 45 % respondentu pēdējā mēneša laikā kaut reizi sūdzējušies par galvassāpēm. Biežākā galvassāpju slimība, kas saistīta ar īslaicīgu darbnespēju, ir migrēna. Tā ir neiroloģiska slimība, kuru tās biežās sastopamības dēļ plaši pēta un kuras ārstēšanai mūsdienās ir radītas speciālas zāles.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
Išēmiska sirds slimība (ISS) ir saistīta ar vājākiem smadzeņu rezultātiem. Smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlveidošanas radītā atšķirība starp paredzēto smadzeņu vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu (smadzeņu vecuma delta gados, pozitīva paātrinātai smadzeņu novecošanai) var kalpot kā efektīvs līdzeklis, lai informētu pacientus par smadzeņu veselību, kā arī lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Dopamīnam, kas ilgu laiku saistīts ar baudu, motivāciju un atlīdzības meklēšanu, šķiet, arī ir svarīga loma, kāpēc vingrinājumi un citas fiziskas piepūles dažiem cilvēkiem šķiet “viegli” un citiem nogurdinoši, tas secināts pētījumā ar pacientiem, kuri slimo ar Parkinsona slimību. Parkinsona slimību raksturo dopamīnu ražojošo šūnu zudums smadzenēs laika gaitā.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Vēlamies atgādināt visiem, kas vēl nav paspējuši reģistrēties XII Latvijas Gastroenteroloģijas kongresam ar starptautisku dalību! Tā ir iespēja nodrošināt sev vietu starp nozares profesionāļiem, kuri veido mūsu kopējo nākotni. Jūsu dalība kongresā sniegs jaunas zināšanas, idejas un iedvesmu, ko nest atpakaļ savā praksē un komandā.
Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.
Pētnieki Apvienotajā Karalistē veikuši gadījumu kontroles pētījumu FOCUS (Foot/ankle Osteoarthritis and Cognitive Impairment in retired UK Soccer players) kohortā, lai noteiktu, vai pēdas/potītes traumas ir neatkarīgs riska faktors osteoartrīta (OA) attīstībai pensionētiem profesionāliem futbolistiem.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
