Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežāk sastopamā aritmija pasaulē ar skaidri zināmu insulta risku. Mazāk atpazīta ir PM saikne ar kognitīvu disfunkciju un/vai demenci. Kaut arī pastāv pārklāšanās starp PM un kognitīvu traucējumu riska faktoriem, pierādīts, ka PM neatkarīgi paredz incidentas demences attīstību.
Gados veciem cilvēkiem, kuri ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāks izziņas pasliktināšanās risks. Pētījums sniedz jaunus pierādījumus, kas ļauj labāk izprast bioloģiskos mehānismus, kas saistīti ar uztura ietekmi uz kognitīvo veselību novecojošā sabiedrībā.
Atopiskais dermatīts (AD) ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar arī pieaugušo populāciju visā pasaulē. Jaunākās publikācijās izteikta hipotēze, ka AD varētu būt saistīts ar kognitīvas disfunkcijas attīstību, bet pieejamie individuālo pētījumu rezultāti ir nepilnīgi. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta–analīzē izvērtēta AD un kognitīvās disfunkcijas saistība vidēja un vecāka gadagājuma pacientu vidū.
Saskaņā ar meta-analīzes rezultātiem, cilvēki, kuri bērnībā ir piedzīvojuši traumatiskus notikumus, piemēram, vardarbību, nolaidību vai sadzīves disfunkciju, pieaugušā vecumā var piedzīvot galvassāpes.
Sievietēm ar perifērisko artēriju slimību (PAS) bieži vien novēro atpiskus simptomus, vēlāku hospitalizāciju un sliktāku prognozi, tāpēc risku identifikācija un to pārvaldība ir ļoti svarīga. Šajā pētījumā novērtētas PAS riska faktoru atšķirības starp dzimumiem.
Paaugstināts asinsspiediens ir bieži novērots akūta insulta pacientiem – tas ir saistīts ar paaugstinātu risku ilgtermiņa invaliditātei un mirstībai. Lielai daļai pacientu pirms insulta jau ir bijusi hipertensija anamnēzē. Šobrīd pastāv diskusijas par optimālo laika periodu, kad būtu jāsāk antihipertensīvā terapija pēc akūta insulta, lai samazinātu invaliditātes vai nāves riskus.
Vientulība saistīta ar paaugstinātiem vispārējās saslimstības un mirstības riskiem, t.sk. ar neirodeģeneratīvām slimībām. Šā pētījuma autori raduši saistību starp vientulību un Parkinsona slimības attīstību laika gaitā.
No š.g. 1. aprīļa pieaugušiem pacientiem ar noteiktām diagnozēm (E43, E44.0, G12.1, R13, K59.8, K63.2, K86.8, K90, K91.2 pēc SSK–10 klasifikācijas), kuri spēj ēst, bet ilgstošu periodu (vismaz četras nedēļas) nespēj ar uzturu uzņemt pietiekamu uzturvielu daudzumu, tiek nodrošināts medicīniskais papilduzturs ar piegādi uz mājām.
Pētījumā ar dvīņu pāriem pierādīts, ka smadzeņu satricinājums agrīnā dzīves posmā ir saistīts ar zemākiem rādītājiem domāšanas un atmiņas prasmju pārbaudēs gadu desmitiem vēlāk, kā arī ar straujāku šo rādītāju samazināšanos, salīdzinot ar dvīņiem, kuriem nebija smadzeņu satricinājuma vai traumatiski smadzeņu bojājumi.
Demence ir diagnoze, kas maina ne tikai pacienta un līdzcilvēku dzīves kvalitāti, bet arī līdz šim lietoto medikamentu lietošanas paradumus, ietekmējot hronisku slimību pārvaldības procesu un zāļu lietošanas drošumu.
Duāla bronhodilatatoru terapija ar ilgas darbības muskarīna antagonistiem (LAMA) un ilgas darbības bēta 2 agonistiem (LABA) ir rekomendēta lielākajai daļai pacientu ar simptomātisku HOPS. Fiksētas LAMA-LABA inhalatoru devas pieejamas dozētu aerosolu, pulvera vai maigas migliņas veidā. Pastāv hipotēzes par atšķirībām LAMA-LABA inhalatoru starpā, atkarībā no to aktīvajām vielām, dozēšanas grafikiem un ievades veidu.
Pierādījumi tam, vai kafija un tēja kā ietekmē kognitīvo veselību, līdz šim nav bijuši skaidri definēti. Turklāt, lielākajā daļā pētījumu par kafiju nav precizēts, vai efekts novērojams kafijai ar kofeīnu vai bez. Šā iemesla dēļ veikts prospektīvs kohortas pētījums ASV, lai analizētu saistību starp kafijas vai tējas uzņemšanu un demences risku / kognitīvo funkciju.
Narratīvs pārskats liecina, ka GLP-1 receptoru agonistu lietošana pieaugušajiem ar aptaukošanos un/vai 2. tipa cukura diabētu (T2D) ir saistīta ar paaugstinātu uzturvielu deficīta risku — īpaši D vitamīna, dzelzs un B grupas vitamīnu trūkumu. Tas uzsver nepieciešamību regulāri izvērtēt uzturvielu statusu pacientiem, kuri saņem šo terapiju.
Klīniskais pētījums pierādīja, ka cilvēki vidēji zaudēja aptuveni 21% no sava ķermeņa svara.
Fiziskās aktivitātes intervences — aerobās nodarbības, kombinēti aerobāie un spēka treniņi, kā arī spēka treniņi — bija saistītas ar uzlabotu dzīves kvalitāti (QoL) sievietēm ar krūts vēzi, kuras saņem ķīmijterapiju. Meta-analīze parādīja aptuveni 66 % varbūtību, ka sievietes fizisko aktivitāšu grupās ziņos par labākiem iznākumiem nekā pacientes, kuras saņēma tikai standarta aprūpi.
