Troksnis ausīs un reibonis senioram
Reibonis un troksnis ausīs ir otrs biežākais iemesls aiz muguras sāpēm, kas senioru aizved uz kabinetu pie ārsta. Iemesli sūdzībām — daudzi un dažādi.
Reibonis un troksnis ausīs ir otrs biežākais iemesls aiz muguras sāpēm, kas senioru aizved uz kabinetu pie ārsta. Iemesli sūdzībām — daudzi un dažādi.
Cilvēki, kuriem ģenētiski ir lielāks insulta risks, var samazināt šo risku pat par 43 %, ievērojot veselīgu kardiovaskulāru dzīvesveidu, liecina jauns pētījums.
Lai gan depresija ir izplatīta problēma cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, dažiem cilvēkiem depresijas simptomi var būt vairākus gadus pirms insulta, liecina jauns pētījums. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuriem attīstījās insults, depresijas simptomi bija pirms insulta sākuma un vēl vairāk pasliktinājās pēc insulta.
Mehānisms, kā SARS–CoV–2 attīstās līdz akūtām un pēc tam ilgtermiņa neiroloģiskām izpausmēm, joprojām ir neskaidrs. Lai raksturotu, kādas neiropatoloģiskas izmaiņas notiek pēc inficēšanās ar Covid–19 un noskaidrotu izmaiņu patofizioloģiskos mehānismus, tika veikts galvas smadzeņu autopsiju pētījums.
Gados vecākiem cilvēkiem ar hipotireozi var būt paaugstināts demences attīstības risks. Demences attīstības risks bija vēl lielāks cilvēkiem, kuriem vairogdziedzera stāvokļa dēļ bija nepieciešama vairogdziedzera hormonu aizstājterapija.
Pretēji iepriekš veiktu pētījumu rezultātiem COVID-19 pandēmijas radītais stress ir saistīts ar palielinātu galvassāpju slogu pusaudžiem.
Cilvēkiem, kuri saņēma vismaz vienu gripas vakcīnu, bija par 40 % mazāka iespēja nekā viņu nevakcinētajiem vienaudžiem četru gadu laikā saslimt ar Alcheimera slimību, liecina jauns pētījums.
Līdz šim veikti nejaušināti pētījumi norāda, ka ir pavisam neliela atšķirība klīniskajā iznākumā, endovaskulāras trombektomijas laikā vai pirms tās lietojot alteplāzi intravenozi. Efektivitātes un drošuma rādītāji paliek neskaidri, īpaši maz analizēti ne tik biežu notikumu risks kā simptomātiska intrakraniāla asiņošana.
Agrīna demence (early–onset dementia) attīstās pacientiem, kas ir jaunāki par 65 gadiem. Šiem pacientiem ir augsts marginalizācijas un diskriminācijas risks ne tikai vēlīnas diagnozes noteikšanas dēļ, bet arī sabiedrībai un piederīgajiem radušos izaicinājumu dēļ šādu pacientu ikdienas aprūpē.
Migrēna ir hroniska slimība, kura vidēji sastopama vienam no astoņiem pieaugušajiem (vidēji 14,4 % populācijā) un kura ievērojami ietekmē pacientu dzīves kvalitāti visā pasaulē (2. vietā pasaulē darbnespējas dienu ziņā). Divas trešdaļas migrēnas pacientu ir jaunas sievietes, vidējais vecums 25—55 gadi, līdz pubertātei puiši un meitenes slimo apmēram līdzīgās proporcijās, vēlāk sastopamība vīriešiem un sievietēm ir 1 : 3.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Mūsdienu medicīnā arvien lielāku nozīmi iegūst precīzā diagnostika, kas balstīta molekulārajā ģenētikā. Jau 30 gadus šai nozarei veltījusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes ģenētiķe profesore BAIBA LĀCE. Veic ģenētiskus testus, analizē pacienta genomu, lai noteiktu iedzimtas slimības, izvērtētu riskus un pielāgotu pacientam individuālu ārstēšanu. Profesores Baibas Lāces profesionālā misija ir pārvērst sarežģītus genoma datus saprotamā un atbildīgā rīcībā.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Izpētīts, ka futbolistiem ir paaugstināts risks neirodeģeneratīvu slimību attīstībai pēc karjeras noslēgšanas. Iespējams tas skaidrojams ar atkārtotu galvas kontaktu ar futbolbumbu spēles laikā. Līdz šim nebija pētīti akūtie neriālās integritātes efekti pēc bumbas sitiena ar galvu, bet šobrīd jau pieejami pirmie dati.