Bēta blokatoru lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas risku
Bēta blokatorus izmanto vairāku sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un šobrīd pierādīts, ka to lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas attīstības risku.
Psihiatrija-psihoterapija
Veselības aprūpes darbinieku psihiskā veselība un Covid-19 pandēmija
Pētījumā, kurā iekļāva 65 pētījumus, kas aptvēra 97 333 veselības aprūpes darbiniekus visā pasaulē, atklāja, ka katrs piektais veselības aprūpes darbinieks ir piedzīvojis depresiju, trauksmi un/ vai posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS) Covid-91 pandēmijas laikā.
Histērijas daudzveidīgās izpausmes. DIR Floortime metode
Histērijas izpausmju dažādība var samulsināt. Cilvēki šo vārdu lieto dažādiem uzvedības traucējumiem, kas var svārstīties no vecumposma normas līdz smagai patoloģijai, kura ietekmē dzīves kvalitāti un ilgstoši jāārstē. Nereti, runājot par histērisku reakciju, iedomājamies mazuli, kas krīt gar zemi un kliedz publiskā vietā, klasiski — veikalā pie rotaļlietu plaukta. Taču bieži šajā gadījumā bērns spēj reaģēt uz apkārt notiekošo un pamanīt, ja situācija attīstās viņam vēlamajā virzienā.
Psihiskās veselības ietekme uz psoriāzes pacienta izpratni par slimības smaguma pakāpi
Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.
Miega traucējumi: farmakoterapijas plašās iespējas
Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.
Apreibinošu vielu lietošana vēlāk dzīvē saistīta ar vardarbīgu uzvedību bērna un pusaudža vecumā
Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku speciāli, ilgstoši, nelīdzvērtīgi. Līdz šim veiktajās meta–analīzēs par pusaudžiem, kas vardarbīgi izturās pret saviem vienaudžiem un ir ar paaugstinātu risku vēlāk lietot kādas apreibinošas vielas, dati pieejami līdz 2014.gadam un netiek precizētas konkrētas substances.
Pacientiem ar šizofrēniju ir paaugstināts mirstības risks no Covid-19
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Pētnieki izstrādā algoritmu psihožu prognozēšanai
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu.
Depresija bērniem un pusaudžiem saistīta ar priekšlaicīgu nāvi un 66 slimību paaugstinātu risku vēlākos gados
Depresīviem bērniem un pusaudžiem ir lielāks risks ciest no priekšlaicīgas nāves un plaša spektra slimībām vēlāk dzīves laikā. Tie ir liela novērojuma pētījuma, kas veikts Karolinska institūtā Zviedrijā, rezultāti. Galvenie secinājumi norāda uz nepieciešamību meklēt citas iespējamās slimības pēc bērnībā vai pusaudžu vecumā bijušas depresijas. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Psychiatry.
Psihoemocionālā pārslodze. Ģimenes ārsta, psihiatra un neirologa ieteikumi un pārdomas
Gan somatiskā profila veselības aprūpes speciālistiem, gan psihiatriem konsultācijās nereti jārunā par stresa problēmu un cilvēka psihoemocionālo reakciju uz stresu, īpaši svarīgi to ievērot agrīnās slimības stadijās. Mūsdienu pasaules apstākļos cilvēka dzīvē valda dažādu veidu stress, turklāt pašreizējā Covid–19 pandēmija uzjunda papildu stresa faktorus. [1]
Lasītākais Doctus.lv
GUNTA TĪCMANE, ģimenes ārste: Dzīve, ko vērts dzīvot
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Z-zāļu lietošana pirmajā trimestrī: iedzimtu defektu risks
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Uzturs, uzvedība un medikamenti: aktuālākie pierādījumi svara kontroles un vielmaiņas veselības jomā
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Kanēlis – noderīgs veselībai, vai tomēr nē?
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Kas ir svētku sirds sindroms, un kas to parasti izraisa?
Jautājumu–atbilžu sarunā ar Medscape Medical News Viljams P. Šucē, asinsvadu ķirurgs no Teksasas, apspriež svētku sirds sindromu (Holiday Heart Syndrome), ar sezonālu uzvedību saistītos asinsvadu riskus un profilakses stratēģijas, ko ģimenes ārsti var izmantot pacientu aizsardzībai.
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 89
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 212
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 381
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 373
H
- Hematoloģija 6
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 325
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 591
Ķ
- Ķirurģija 215
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 440
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 93
- Onkoloģija 285
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 248
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 299
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 165
R
S
- Sabiedrības veselība 380
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 111