Priekšlaicīga ejakulācija (PE) ir samērā bieži sastopama problēma vīriešu vidū, tā var būt iemesls problēmām gan attiecībās ar partneri, gan pasliktināt dzīves kvalitāti kopumā. Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSAI) ir visbiežāk izmantotie antidepresanti PE ārstēšanā.
Covid-19 pandēmija nopietni ietekmē jauniešu garīgo veselību, tiek novērots paaugstināts klīniskās depresijas līmenis, tomēr ir arī laba ziņa, ka alkohola patēriņš jauniešu vidū pandēmijas laikā ir samazinājies.
Bēta blokatorus izmanto vairāku sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un šobrīd pierādīts, ka to lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas attīstības risku.
Pētījumā, kurā iekļāva 65 pētījumus, kas aptvēra 97 333 veselības aprūpes darbiniekus visā pasaulē, atklāja, ka katrs piektais veselības aprūpes darbinieks ir piedzīvojis depresiju, trauksmi un/ vai posttraumatiskā stresa sindromu (PTSS) Covid-91 pandēmijas laikā.
Histērijas izpausmju dažādība var samulsināt. Cilvēki šo vārdu lieto dažādiem uzvedības traucējumiem, kas var svārstīties no vecumposma normas līdz smagai patoloģijai, kura ietekmē dzīves kvalitāti un ilgstoši jāārstē. Nereti, runājot par histērisku reakciju, iedomājamies mazuli, kas krīt gar zemi un kliedz publiskā vietā, klasiski — veikalā pie rotaļlietu plaukta. Taču bieži šajā gadījumā bērns spēj reaģēt uz apkārt notiekošo un pamanīt, ja situācija attīstās viņam vēlamajā virzienā.
Lai veiksmīgi ārstētu psoriāzi, nepieciešams rūpīgi uzraudzīt slimības gaitu un atbildreakciju uz ārstēšanu. Dermatologu ikdienas praksē lietotie slimības smaguma pakāpi novērtējošie rīki neuzrāda to, kā pacients uztver savu slimību. Veiktie pētījumi uzrāda, ka ir vērā ņemama atšķirība starp psoriāzes smaguma pakāpes novērtējumu pacienta un ārsta skatījumā. Izprotot faktorus, kas ietekmē pacienta pašnovērtējumu, ir iespējams uzlabot terapeitisko iznākumu un pacienta apmierinātību ar ārstēšanu.
Miega traucējumus var raksturot nepietiekams miegs, pārmērīga miegainība, tie var būt saistīti ar dienas režīmu, liecināt par ikdienas paradumiem un dzīvesveidu vai arī vēstīt par kādu citu somatisku vai psihiatrisku slimību. Ārstēšana vienmēr ir kompleksa: mainot ikdienas dzīves ritmu un lietojot psihoterapijas metodes un/vai medikamentus.
Mobings ir ilgstoša citu cilvēku apsaukāšana, sišana, pazemošana vai cita veida darīšana pāri. To parasti dara vairāki vienaudži apvienojoties pret kādu vājāku speciāli, ilgstoši, nelīdzvērtīgi. Līdz šim veiktajās meta–analīzēs par pusaudžiem, kas vardarbīgi izturās pret saviem vienaudžiem un ir ar paaugstinātu risku vēlāk lietot kādas apreibinošas vielas, dati pieejami līdz 2014.gadam un netiek precizētas konkrētas substances.
Šizofrēnijas spektra traucējumi var būt mirstības riska faktors pacientiem ar Covid-19, pētījuma rezultāti publicēti žurnālā JAMA Psychiatry.
Zinātnieki apvienoja psihiatriskos novērtējumus ar mašīnmācīšanās modeļiem, kas analizē klīniskos un bioloģiskos datus, un izveidoja algoritmu, ar kuru var prognozēt psihožu iestāšanos. Kaut arī psihiatri ļoti precīzi prognozē slimības iznākumus, viņi var nenovērtēt nelabvēlīgo gadījumu biežumu, kas izraisa recidīvus. Algoritmiskais modelis palīdz vieglāk atpazīt un prognozēt slimības gaitu.
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
