Reimatoloģija
Šēgrena sindroms. Kā atpazīt ambulatorajā praksē?
Šēgrena sindroms (ŠS) ir viena no sarežģītākajām hroniskajām autoimūnajām slimībām, jo slimība attīstās variabli un tās gaita ir refraktāra. Sarežģītākie aspekti ir simptomu diferencēšana, aktivitātes un jau radušos orgānu bojājumu novērošana un progresēšanas aizkavēšana.
Psoriāze un komorbiditātes. Dermatologa un reimatologa skatījumā*
Lai gan visbiežāk psoriāzes izpausmes ir ādā, tā asociēta arī ar sistēmisku iekaisumu un dažādām blakusslimībām (komorbiditātēm), kas saistītas ar autoimūniem procesiem. Viens no šiem procesiem ir psoriātiskais artrīts — iekaisīga, seronegatīva spondiloartropātija, kas kādā dzīves posmā attīstās 13—30 % psoriāzes pacientu.
Sāpes locītavās. Vai mazkustīga dzīvesveida sekas?
Par sāpēm vienā vai otrā locītavā pacienti pēc 50 gadu vecuma sūdzas samērā bieži. Ģimenes ārstam un citiem speciālistiem jārēķinās gan ar pacienta blakusslimībām, kas apgrūtina ārstēšanu, pazemina sāpju slieksni, gan arī ar nelīdzestību un mazkustīgu dzīvesveidu, kura dēļ sāpes nereti ir radušās.
Podagra — aristokrātu slimība ar neskaitāmiem riska faktoriem
Jau izsenis podagra tiek dēvēta par karaļu slimību, jo tika saistīta ar bagātīga ēdiena un pārmērīga alkohola uzņemšanu, ko senos laikos vien retais varēja atļauties. Jau tad bija skaidrs, ka dzīvesveidam ir svarīga nozīme slimības attīstībā.
Locītavu sāpes jaunam cilvēkam. Svarīgākie aspekti diagnostikā, ārstēšanas pamatprincipi
Kad kabinetā pie ārsta ierodas jauns cilvēks ar sūdzībām par sāpēm locītavās, fizikālā izmeklēšanā jākonstatē, vai šajās locītavās ir sinovīts (pietūkums, palpatori sāpīgums, lokāla paaugstinātas temperatūras reakcija, iespējams apsārtums un/vai funkcijas ierobežojums) vai arī būtisku patoloģiju nav.
Statīnu lietošana pasargā no kardiovaskulāriem notikumiem arī pacientus ar reimatoīdo artrītu
Pacientiem ar reimatoīdo artrītu ir tāda paša līmeņa kardiovaskulārie ieguvumi bez papildus riskiem no statīnu lietošanas, kā citiem indivīdiem, secināts lielā klīniskā pētījumā.
Smēķēšanas pārtraukšana var mazināt reimatoīdā artrīta risku
Smēķēšana ir nozīmīgs reimatoīdā artrīta (RA) riska faktors, bet svarīgākais jautājums joprojām bija neatbildēts: vai smēķēšanas pārtraukšana aizkavē vai novērš RA attīstību. Jaunajā pētījumā atklāts, ka uzvedības maiņa, šajā gadījumā smēķēšanas pārtraukšana var mazināt RA attīstības risku.
Hormonālā terapija var pasargāt no ceļa osteoartrīta
Sievietēm pēc menopauzes vecumā, kuras lieto hormonaizvietojošo terapiju (HAT), retāk attīstās simptomātisks ceļa osteoartrīts, salīdzinot ar tām, kuras nelieto HAT, secināts pētījumā.
Naproksēns - efetīvākā ne ķirurģiskā metode ceļa osteoartrīta ārstēšanai
Aprēkināts, ka 45 % cilvēku ir risks, ka dzīves laikā attīstīsies ceļa osteoartrīts (OA). Pēc meta-analīzes rezultātiem visefektīvākā neķirurģiskā terapija ir ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli (NSPL) naproksēnu, tas ne tikai mazina sāpes, bet arī uzlabo funkcijas.
Lasītākais Doctus.lv
Metilfenidāts un psihotisku traucējumu risks bērniem un pusaudžiem
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Tēviem gadu pēc bērna piedzimšanas pieaug depresijas risks
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Pavasara nogurums – mīts vai realitāte?
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
GLP1/GIP agonisti pirms augšējās endoskopijas: atcelt vai turpināt?
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
Bioloģiskās terapijas lietošana saistīta ar labākiem rezultātiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Nozares
- Alergoloģija 55
- Algoloģija 92
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
- Dermatoloģija 219
- Dietoloģija 37
- Endokrinoloģija 392
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 216
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 380
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 58
- Imunoloģija 20
- Infektoloģija 330
- Internā medicīna 32
- Kardioloģija 604
- Ķirurģija 221
- Narkoloģija 47
- Neatliekamā medicīna 35
- Nefroloģija 77
- Neiroloģija 451
- Netradicionālā medicīna 15
- Oftalmoloģija 98
- Onkoloģija 294
- Otorinolaringoloģija 88
- Patoloģija 3
- Pediatrija 252
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 307
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 170
- Sabiedrības veselība 386
- Sporta medicīna 18
- Stomatoloģija 51
- Uroloģija 110
- Uzturzinātne 115