Jauns pieaugušais varētu palielināt savu mūža ilgumu par vairāk nekā desmit gadiem, mainot savus uztura paradumus no tipiska Rietumu uztura uz optimizētu uzturu, kas ietver vairāk pākšaugu, pilngraudu produktu un riekstu, kā arī mazāk sarkanās un apstrādātas gaļas, liecina jauns pētījums. Gados vecākiem cilvēkiem paredzamais mūža ilguma pieaugums no šādām uztura izmaiņām būtu mazāks, bet tomēr arī ievērojams.
Īss miegā pavadītais laiks ir viens no aptaukošanās riska faktoriem. Vai, pagarinot miegā pavadīto laiku ir iespējams mazināt šo risku, līdz šim nav zināms.
Šogad valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu var saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, - to paredz 1.februārī valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos.
Pieaugot kanabinoīdu legalizācijai un izmantošanai medicīniskos nolūkos, nepieciešams saprast, kādu ietekmi tas atstāj uz braukšanas spējām. Lai noskaidrotu, kā auto vadīšanu ietekmē kanabinoīdu smēķēšana ar dažādu Δ9–tetrahidrokanabinola (THC) saturu, kādi ir efekti atkarībā no smēķēšanas ilguma, tika veikts divkārtnepārredzams, ar placebo kontrolēts paralēli nejaušināts klīniskais pētījums.
Pētījumā pierādīts, ka nāves risks pacientam ar hroniskām neinfekcijas slimībām ir vairāk nekā divas reizes lielāks, ja pacientam ir arī psihiska saslimšana.
Vai profesijas statuss, amats uzliek pienākumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt sociālajos tīklos? Kā izmantojam šķietamo brīvību, ko sniedz sociālie tīkli? Vai sociālie tīkli maina mūsu domāšanu un uzvedību? Atbild ARTŪRS MEDNIS, New Black dibinātājs un vadītājs, jauno mediju un digitālā mārketinga speciālists.
Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Šobrīd balstvakcīnu ir saņēmuši gandrīz 20 % no Latvijas iedzīvotājiem, bet no tiem, kam uz šo brīdi ir tiesības saņemt balstvakcīnu, šo iespēju izmantojuši 37,7% cilvēku. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19, = prese konferencē norādīja PSKUS infektologs, prof. Uga Dumpis.
SPKC datu analīze par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 pērnā gada decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, redzams, ka ļoti būtiski ir saņemt balstvakcīnu.
Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.
KRISTĪNE MATUKA Vidzemes slimnīcas Rehabilitācijas centrā apmēram gadu bija nostrādājusi par fizioterapeiti, kad centra vadītāja Dr. Ārija Zvaigzne viņu aicināja par līdzbraucēju uz Pērnavu: “Skatīsim SPA!” Jā, Kristīne zināja — notiek sarunas, jo ir sapnis par mūsdienīga rehabilitācijas centra būvi pie slimnīcas. Bet kāpēc ceļā aicina viņu?… Tagad jau teju piecus gadus viņa vada vienu no Latvijā modernākajiem Rehabilitācijas centriem, kas Vidzemes slimnīcā atvērts pirms diviem gadiem.
Daži atopiskā dermatīta (AD) ārstēšanas veidi ir saistīti ar paaugstinātu jostas rozes (herpes zoster, HZ) risku, taču ierobežoti dati liecina, ka paaugstināts risks var būt saistīts arī ar pašu AD neatkarīgi no terapijas. Šī pētījuma mērķis bija izvērtēt saistību starp AD un HZ pieaugušajiem Apvienotajā Karalistē un izpētīt ārstēšanas lomu šajā saistībā.
Secināts, ka pacientiem ar cerebrālu amiloīdu angiopātiju (CAA) ir lielāka iespēja attīstīties depresijai salīdzinājumā ar kognitīvi normāliem kontroles pacientiem. Turklāt – depresīvie simptomi daļēji mediē CAA un kognitīvo traucējumu mijiedarbību
Svarcelšana ir olimpiskais sporta veids, kurā sportista sniegumu nosaka ne tikai absolūtais spēks, bet arī spēja šo spēku ļoti īsā laikā pārvērst maksimālā jaudā un precīzi koordinētā kustībā. Raušanā un grūšanā nepieciešama apakšējo ekstremitāšu, gūžas un stumbra muskulatūras eksplozīvā spēka darbība, vienlaikus saglabājot augstu kustības tehnisko kontroli un stabilitāti virs galvas pozīcijā. Tādēļ svarcelšana attīsta ne tikai muskuļu spēku, bet arī neiromuskulāro koordināciju, kustību ātrumu, līdzsvaru, mobilitāti un spēju efektīvi pārnest spēku caur visu ķermeņa kinētisko ķēdi. [1]
Mūsdienās jebkurš klīnicists sastopas ar multimorbīdiem pacientiem. Gan ģimenes ārsti, gan citi speciālisti ikdienā bieži redz pacientu, kam ir vairākas slimības dažādās orgānu sistēmās un diemžēl nepieciešama polifarmācija. Kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs gan Latvijā, gan pasaulē, un primāra un sekundāra profilakse ar statīniem ir indicēta plašam pacientu lokam. Dažbrīd rodas jautājums — vai šīs konkrētās slimības gadījumā statīnu lietošana būs droša?