Pētījumā secināts, ka personām, kuras bija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu, gada laikā pēc infekcijas pārslimošanas bija trīs reizes lielāks risks nomirt, nekā personām, kuras nebija inficējušās ar SARS-CoV-2 vīrusu.
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Pirmo reizi vēsturē pieļauj, ka lielākā daļa pasaules jaundzimušo nodzīvos līdz 70 gadiem vai ilgāk. Ņemot vērā, ka visā pasaulē tiek novērota populācijas novecošanās, jāpārdomā tādas veselības aprūpes stratēģijas, kas nodrošinātu arī senioru labbūtību un veselības uzturēšanu optimālā līmenī.
Lai uzlabotu jebkuras valsts sabiedrības veselību, nopietni jāpievēršas bērnu veselībai un labbūtībai, jo tā ir mūsu nākotne par ko jādomā ilgtermiņā. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas bērnu veselībā notikušas piecu gadu periodā (iekļaujot Covid–19 pandēmijas laiku), ASV veikta nacionāli reprezentatīva aptauja.
11. martā notika Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas organizētā konference par mobilizācijas organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī par atbildīgo militārās un civilās medicīnas iestāžu redzējumu par sadarbību.
15 pētījumu meta-analīze, kurā piedalījās gandrīz 50 000 cilvēku no četriem kontinentiem, sniedz jaunu ieskatu ikdienas soļu daudzuma noteikšanā, kas optimāli uzlabos pieaugušo veselību un ilgmūžību, un to, vai soļu skaits ir atšķirīgs dažāda vecuma cilvēkiem.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas ar Ukrainu un gatavo atbalstu. Pirmais sūtījums no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu u.c. jau ir izsūtīts.
Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība ar recidivējoši–remitējošu gaitu. Kā vieni no faktoriem, kas strādā kā slimības trigeri ir dažādi vides faktori – infekcijas, psihoemocionāli pārdzīvojumi un medikamenti. Kamēr datu par gaisa piesārņojuma nozīmi psoriāzes uzliesmojumu attīstībā līdz šim ir bijis maz.
Pediatriskās vadlīnijas norāda, ka mazuļiem līdz divu gadu gadu vecumam būtu jāizvairās no jebkāda pavadītā laika pie ierīču ekrāniem, bet bērniem no 2–5 gadiem maksimālais dienā pavadāmais laiks jāierobežo līdz vienai stundai. Šīs rekomendācijas pielāgotas katrā valstī ar nelielām variācijām, bet kopīgas izpratnes par to, vai vadlīnijas tiek ievērotas, nav.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.