Lai pēc iespējas novērstu riskus, ka vienlaikus Covid-19 vīrusam valstī izplatītos arī gripa, radot papildu draudus iedzīvotāju veselībai, vienkāršota pretgripas vakcinācijas kārtība un pilnībā valsts apmaksātu pretgripas vakcīnu varēs saņemt visi riska grupu pārstāvji, kam tās tiek rekomendētas, informē Veselības ministrija.
Neskatoties uz to, ka pieaug to ārstu skaits, kas samazina savu klīniskās prakses darba laiku un velta to pētniecībai, administratīvajam darbam vai ģimenei, nav skaidrs, vai šāds darba modelis jebkā ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Pēdējā gada laikā no 27 % uz 33 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri slimības gadījumā uzsākuši ārstēšanos pēc internetā atrodamās informācijas, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss.
Jau pēc nepilna mēneša, 7. un 8. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā vienlaikus ar izstādi “Medbaltica 2021” notiks 12 profesionālās konferences, kur aktualitātes medicīnā drošā vidē apspriedīs dažādu veselības nozaru speciālisti.
Pieaugušajiem, kuri saņēmuši dubultu vakcināciju, ir par 49 % mazāka iespēja saslimt ar “garo Covid”, ja arī viņi saslimst ar Covid-19 infekciju pēc vakcinācijas, atklāj jauns pētījums.
Cilvēkiem, kuri inficējas ar Delta variantu, ir divreiz lielāks hospitalizācijas risks salīdzinājumā ar iepriekšējiem SARS-CoV-2 variantiem, liecina jauns pētījums, kas publicēts The Lancet Infectious Diseases.
Nacionālā veselības dienesta dati par jūlijā stacionētiem Covid-19 pacientiem rāda līdzīgu situāciju kā jūnijā – lielākā daļa cilvēku, kuri saslima ar Covid-19 un kuriem smagas slimības norises gaitas dēļ bija vajadzīga ārstēšana slimnīcā, nav bijuši vakcinēti pret šo infekcijas slimību - ziņo SPKC.
No 23. augusta pamatizglītības, vidējās un profesionālajās izglītības iestādēs sāk līdz šim Latvijā apjomīgāko Covid-19 testēšanu. Plānots nedēļā testēt ap 200 tūkstošiem cilvēku.
Salīdzinot šā un pagājuša gada aptaujas datus, fizisko aktivitāšu apjoms ir krities – par desmitdaļu. Ar fiziskām aktivitātēm vismaz vienu divas reizes nodarbojas mazāk nekā puse (45%) aptaujāto – šādus datus atklāj BENU Aptiekas" Veselības monitorings, kas veikts kopā ar SKDS.
17. augustā valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem Latvijā tiek sniegta iespēja pabeigt vakcināciju pret Covid-19 ar cita ražotāja vakcīnu un iegūt sadarbspējīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, ziņo Veselības ministrija.
Pētnieki ir analizējuši septiņu dažādu hormonu terapiju ietekmi uz menopauzes simptomiem, trombu, insultu un infarkta risku. Pētījums, kurā piedalījās apmēram miljons sieviešu vecumā no 50 līdz 58 gadiem, ir lielākais un visaptverošākais pašlaik izrakstīto hormonālo vielu pētījums pasaulē. Rezultāti rāda, ka riski atšķiras atkarībā no aktīvās vielas un tā, kā zāles tiek lietotas.
Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem pacientu skaits, kuriem tiek sniegta valsts apmaksāta stacionārā paliatīvā aprūpe katru gadu pieaug (2017.gadā 1868 pacienti, 2018.gadā 1903 pacienti, 2019.gadā 2054 pacienti). Latvijā paliatīvajā aprūpē gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem atbilst Pasaules Bankas pētījumā par Latvijas veselības sistēmu noteiktajam līmenim, bet esošajā paliatīvās aprūpes sistēmā tas nav pietiekams. [3]
Pētnieki 40 gadus atpakaļ izdomāja terminu SAD (sezonāli garastāvokļa traucējumi), lai aprakstītu depresijas modeli, kas sākas rudenī vai ziemā un pāriet pavasarī vai vasarā. Ārsti diagnosticē šos traucējumus, lai gan starptautiskajā slimību klasifikatorā nav šādas diagnozes koda. Parasti SAD tiek uzskatīts par nozīmīgas depresijas apakštipu.
Hroniskas sāpes ir galvenais invaliditātes iemesls pasaulē. Vairākos pētījumos ziņots par hronisku ne–vēža sāpju izplatību 8,7—64,4 %. Tādi hronisku sāpju stāvokļi kā muguras, iegurņa sāpes un fibromialģija saistīti ar kardiovaskulāru slimību attīstību. Kaut saistības mehānisms vēl ir maz pētīts, tiek pieņemts, ka iemesls jāmeklē hroniska iekaisuma virzienā, kas negatīvi ietekmē arī vaskulāro funkciju. Šajā pētījumā analizēts, kā plašas hroniskas sāpes ietekmē kardiovaskulārās disfunkcijas attīstību.
Jauns populācijas pētījums par vīriešiem, kas vecāki par 45 gadiem, norāda, ka insulīna rezistence var būt nozīmīgs riska faktors visbiežāk sastopamās sirds vārstuļu slimības pasaulē – aortas stenozes (AS) – attīstībai.
