Cigarešu smēķēšana ir galvenais novēršamais mirstības cēlonis pasaulē. Cilvēkiem, kas atmet smēķēšanu, būtiski samazinās risks no smēķēšanas atkarīgo slimību attīstībai un mirstības risks. Šajā rakstā pievēršamies jautājumiem, kā motivēt pacientu un kādas ir smēķēšanas atmešanas sekas.
Brīvā laika fiziskās aktivitātes vecāka gadagājuma cilvēkiem un to saistība ar sirds un asinsvadu slimību risku ir pētītas un plaši aprakstītas. Šoreiz „British Medical Journal" publicēti pētījuma dati, kas raksturo fizisko aktivitāšu saistību ar smēķēšanu un mirstību gan no sirds asinsvadu slimībām, gan to citiem cēloņiem.
No 11. Līdz 13. maijam Rīgā norisināsies Eiropā lielākais e-veselības notikums - E-veselības nedēļa 2015 (eHealth Week 2015). Tā notiks izstāžu kompleksā „Ķīpsala”, piedaloties augsta līmeņa amatpersonām, veselības aprūpes un IT industrijas pārstāvjiem no visas pasaules.
Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1]
Laiks, ko cilvēki dienas laikā pavada sēžot, ir saistīts ar augstāku sirds slimību, cukura diabēta, vēža un priekšlaicīgas nāves risku, neatkarīgi no regulārām fiziskām aktivitātēm. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā Annals of Internal Medicine.
Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.
Cilvēkiem, kuri optimistiski skatās uz dzīvi, ir nozīmīgi labāka sirds asinsvadu veselība, secināts pētījumā, kurā analizēja saistību starp optimismu un sirds veselību vairāk nekā 5100 pieaugušajiem.
Inga ŠMATE, Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore, valsts pārvaldē – kopš 1998. gada.
Homo sapiens ir radība, kas atsvabinājusi kāju darbību no elpošanas kustībām, tā ir radība ar atsperīgām kājām, tievu, vertikāli orientētu rumpi bez apmatojuma, ar efektīvu atdzesēšanas aparātu - sviedru dziedzeriem. Daba ir izveidojusi ideālu maratonskrējēju. Dabas mātes rīcība nav nesaprātīga.
XXI gadsimta sākums ir zīmīgs ar strauju medicīnas tehnoloģiju attīstību. Starp tām nozīmīga vieta ir orgānu un audu transplantācijai, kas laika gaitā attīstījusies, uzlabojusies un pašlaik dod iespēju dzīvot tūkstošiem cilvēku. Transplantēšana ir viens no brīnumainajiem sasniegumiem mūsdienu medicīnā. Bet tā pilnībā atkarīga no donoru dāsnuma un viņu ģimenēm. Attiecība – ziedoto orgānu un audu vajadzības pret to piegādes iespējām – turpina pieaugt, taču ir tūkstošiem cilvēku, kas var palīdzēt, var kļūt par orgānu un audu donoriem.
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
