Mūsdienu dzīvesveids kļūst aizvien mazāk aktīvs. Aptuveni trešdaļa planētas iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem, ir nepietiekami fiziski aktīvi. ASV un Dienvidkorejā cilvēki vidēji astoņas stundas dienā pavada sēdus pozīcijā, savukārt galvenais brīvā laika pavadīšanas veids 40 % eiropiešu ir televīzijas skatīšanās. [1]
Aptaukošanās un 2.tipa cukura diabēts ir saistīti ar dažāda spektra negatīviem iznākumiem pacienta dzīves laikā, tajā skaitā iespējamību attīstīties onkoloģiskai slimībai. Lai gan bariatriskā ķirurģija ir pierādījusi kā vēža risku samazinoša intervence pacientiem ar aptaukošanos, mazāk pētīti pacienti ar aptaukošanos un cukura diabētu. Šajā pētījumā meklēta ilgtermiņa vēža sastopamība pacientiem pēc bariatriskās ķirurģijas vai standarta aprūpes pacientiem ar aptaukošanos un cukura diabētu vienādotā perspektīvā pētījumā Zviedrijā – SOS (Swedish Obese Subjects).
Seniori, kas dzīvo vieni ir ar sliktāku veselības iznākumu risku. Vai sociālais atbalsts no draugiem un piederīgajiem mazina šo risku, īpaši gadījumos, kad seniors saskaras ar pēkšņām izmaiņām veselības stāvoklī – tas līdz šim nav noskaidrots.
Atbalstot savu studējošo iniciatīvu, RSU ziņo, ka studentu darba vidē iegūtās prasmes un kompetences tiks pielīdzinātas studiju kursa daļai, praksei vai studenta nopelni tiks augstu novērtēti arī citā veidā, par to lemjot katrai fakultātei atsevišķi, piemēram, paaugstinot attiecīgā klīniskā cikla noslēguma eksāmena vērtējumu par vienu balli.
Nepietiekams bērna auguma garums savam vecumam ir viens no primārajiem rādītājiem uz nepilnvērtīgu uzturvielu uzņemšanu. Kaut arī bērna lēnāka augšana garumā ir daudzfaktoru etioloģijas, lielākā daļa analizē tieši sociālus un biomedicīniskus iemeslus, un tikai ierobežoti pievērš uzmanību psiholoģiskajiem faktoriem, kas ietekmē bērna aprūpi mājās.
Lai turpinātu izvērtēt iespējas mazināt epidemioloģiskos riskus ambulatorajās ārstniecības iestādēs un nodrošināt agrīnu Covid-19 inficēto atklāšanu, plānots turpināt pilotprojektu veidā
Psihiskās veselības saistība ar socioekonomiskiem faktoriem ir zināma, turklāt ģeomeriski progresējoša, jo dzīves apstākļi ir nelabvēlīgāki. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā socioekonomiskie un demogrāfiskie indivīda faktori ietekmē psihiskās veselības paša ziņoto sūdzību spektru – nomāktību, stresu, vieglu nogurdināmību, suicidālas domas. Pētījums veikts Igaunijā par tur strādājošiem pieaugušajiem.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir uzsākusi reģistrācijas pieteikuma vērtēšanu monoklonālo antivielu kombinācijai <em>Ronapreve</em>. Šīs zāles satur divas monoklonalās antivielas kasirivimabu un imdevimabu un ir paredzētas Covid-19 ārstēšanai un profilaksei. Reģistrācijas pieteikumu ir iesniedzis uzņēmums Roche Registration GmbH.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) aktuālajās GOLD 2024. gada vadlīnijās definēta kā heterogēna plaušu slimība, ko raksturo tāda hroniska elpceļu simptomātika kā elpas trūkums, klepus, pastiprināta krēpu produkcija un bieži paasinājumi hroniska bronhīta, bronhiolīta un/vai emfizēmas dēļ, kas izraisa pastāvīgu, bieži progresējošu elpceļu obstrukciju. [1] HOPS izraisītājs ir ģenētikas, ekspozīcijas un laika faktoru kombinācija. Klīniskā praksē vērojama saistība starp HOPS smaguma pakāpi un blakusslimībām.
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.