Šīs papildu vakcīnas, kuru pirmās piegādes gaidāmas jau aprīļa pēdējā nedēļā, Latvija saņems no kopumā 50 miljoniem “BioNTech/Pfizer” vakcīnu devām, kuras ražotājs Eiropas Savienībai (ES) piegādās papildu jau līgumā paredzētajām 200 miljoniem devu.
Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām
Lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES Covid-19 pandēmijas laikā, 17. martā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu pakotni Digitālā zaļā sertifikāta izveidei. 13. aprīlī Latvijas Ministru Kabinets lēma, ka Latvija ieviesīs ES Digitālo zaļo sertifikātu.
Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.
12. aprīlī vakcinācijai atvērta vēl viena prioritāro iedzīvotāju grupa – izglītības iestāžu darbinieki. Vakcinācija šajā grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu. Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.
Sociālie mediji ir būtiska mūsu dzīves sastvādaļa 21.gadsimtā un tās nozīme pieaug ar katru brīdi, it īpaši jauniešu vidū. Arvien vairāk runā par to, ka sociālajiem medijiem ir nopietns atkarību izraisošs potenciāls.
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Noritot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Jaunā korpusa otrās kārtas būvdarbiem, slimnīcas un būvuzņēmuma “Velve” pārstāvji ielikuši kapsulu ar vēstījumu nākotnes paaudzēm.
Lai raksturotu ādas un gļotādas iesaisti un tās nozīmi pediatrisko pacientu vidū, kas inficēti ar SARS–CoV–2, tika veikts aprakstošs, analītisks pētījums Madridē, Spānijā – vienā no šobrīd visvairāk skartajiem Covid–19 reģioniem.
Kopumā Latvijā šobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 121 868 cilvēki, kas veido gandrīz 8% no pieaugušajiem iedzīvotājiem - ziņo Veselības ministrija.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Dr. Māris Skutelis ar ģimeni ir atgriezies dzimtajā Preiļu novadā, lai strādātu par paliatīvās aprūpes ārstu. Saruna notiek brīdī, kad dakteris ir bērna kopšanas atvaļinājumā, bet pirms tā viņš strādāja Preiļu slimnīcā un poliklīnikā, Rēzeknes reģionālajā slimnīcā, Daugavpils reģionālajā slimnīcā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Saruna ar jauno ārstu — par darbu paliatīvajā aprūpē un redzējumu, kā to veidot Latgalē.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
