Cilvēkiem ar epilepsiju ir īsāks paredzamais mūža ilgums
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Vidēji cilvēki ar epilepsiju dzīvo par 10-12 gadiem mazāk nekā tie, kuriem nav šīs slimības. Papildu mirstība ir īpaši izteikta cilvēkiem, kuriem ir epilepsija un garīgi traucējumi.
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Pirmo reizi vēsturē pieļauj, ka lielākā daļa pasaules jaundzimušo nodzīvos līdz 70 gadiem vai ilgāk. Ņemot vērā, ka visā pasaulē tiek novērota populācijas novecošanās, jāpārdomā tādas veselības aprūpes stratēģijas, kas nodrošinātu arī senioru labbūtību un veselības uzturēšanu optimālā līmenī.
Lai uzlabotu jebkuras valsts sabiedrības veselību, nopietni jāpievēršas bērnu veselībai un labbūtībai, jo tā ir mūsu nākotne par ko jādomā ilgtermiņā. Lai noskaidrotu, kādas izmaiņas bērnu veselībā notikušas piecu gadu periodā (iekļaujot Covid–19 pandēmijas laiku), ASV veikta nacionāli reprezentatīva aptauja.
11. martā notika Latvijas veselības aprūpes vadības speciālistu asociācijas organizētā konference par mobilizācijas organizatoriskajiem jautājumiem, kā arī par atbildīgo militārās un civilās medicīnas iestāžu redzējumu par sadarbību.
15 pētījumu meta-analīze, kurā piedalījās gandrīz 50 000 cilvēku no četriem kontinentiem, sniedz jaunu ieskatu ikdienas soļu daudzuma noteikšanā, kas optimāli uzlabos pieaugušo veselību un ilgmūžību, un to, vai soļu skaits ir atšķirīgs dažāda vecuma cilvēkiem.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas ar Ukrainu un gatavo atbalstu. Pirmais sūtījums no valsts materiālajām rezervēm ar šļircēm, elastīgām saitēm, injekciju šķīdumiem, intravenozās ievades sistēmām, penicilīnu u.c. jau ir izsūtīts.
Psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība ar recidivējoši–remitējošu gaitu. Kā vieni no faktoriem, kas strādā kā slimības trigeri ir dažādi vides faktori – infekcijas, psihoemocionāli pārdzīvojumi un medikamenti. Kamēr datu par gaisa piesārņojuma nozīmi psoriāzes uzliesmojumu attīstībā līdz šim ir bijis maz.
Pediatriskās vadlīnijas norāda, ka mazuļiem līdz divu gadu gadu vecumam būtu jāizvairās no jebkāda pavadītā laika pie ierīču ekrāniem, bet bērniem no 2–5 gadiem maksimālais dienā pavadāmais laiks jāierobežo līdz vienai stundai. Šīs rekomendācijas pielāgotas katrā valstī ar nelielām variācijām, bet kopīgas izpratnes par to, vai vadlīnijas tiek ievērotas, nav.
Rīgas Stradiņa universitātes padomes locekļu amatiem Veselības ministrijas izveidotā Nominācijas komisija virza 5 pretendentus: Gundaru Katlapu, Kārli Ketneru, Osvaldu Pugoviču, Peteru Gorecki (Peter Goretzki) un Przemislavu Rodkeviču (Przemysław Rzodkiewicz).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārsti veiksmīgi diagnosticējuši un ārstējuši pacienti ar ārkārtīgi retu muguras smadzeņu trūci (spinal cord herniation) - progresējošu neiroloģisku saslimšanu, kas pasaulē aprakstīta tikai dažos simtos klīnisko gadījumu. Pēc operācijas paciente atkopjas labi, staigā patstāvīgi un turpina rehabilitāciju.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.