Šonedēļ Latvijā sākas līdz šim apjomīgākā Covid-19 testēšana
No 23. augusta pamatizglītības, vidējās un profesionālajās izglītības iestādēs sāk līdz šim Latvijā apjomīgāko Covid-19 testēšanu. Plānots nedēļā testēt ap 200 tūkstošiem cilvēku.
Sabiedrības veselība
Latvijas iedzīvotāji mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm nekā pērn
Salīdzinot šā un pagājuša gada aptaujas datus, fizisko aktivitāšu apjoms ir krities – par desmitdaļu. Ar fiziskām aktivitātēm vismaz vienu divas reizes nodarbojas mazāk nekā puse (45%) aptaujāto – šādus datus atklāj BENU Aptiekas" Veselības monitorings, kas veikts kopā ar SKDS.
Vakcināciju pret Covid-19 varēs pabeigt arī ar cita ražotāja vakcīnu
17. augustā valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar kuriem Latvijā tiek sniegta iespēja pabeigt vakcināciju pret Covid-19 ar cita ražotāja vakcīnu un iegūt sadarbspējīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, ziņo Veselības ministrija.
Pētījums: Dzīvesveidu nesaista ar veselību
Ja pirms gada 59% Latvijas iedzīvotāju domāja, ka viņiem ir laba veselība, šogad jau tādi ir 69%.
Augsts ķermeņa masas indekss var būt cēlonis depresijai
Liela mēroga jauns pētījums sniedz papildu pierādījumus tam, ka liekais svars izraisa depresiju un pazemina labklājību, un norāda, ka to var ietekmēt gan sociālie, gan fiziskie faktori.
Ķermeņa masas indeksa saistība ar agrīnu kolorektālo vēzi: sistemātisks pārskats un meta–analīze
Kolorektālā vēža sastopamība jaunu pieaugušo vidū pēdējās dekādes ir augusi vairākās valstīs, taču iemesli tam joprojām ir neskaidri. Kā viens no potenciālajiem provocētājiem varētu būt pieaugošā virssvara un aptaukošanās izplatība, bet specifisku pierādījumu šo faktoru lomai agrīna kolorektālā vēža attīstībā iztrūkst.
Garastāvokļa traucējumi saistīti ar augstāku Covid-19 hospitalizācijas un nāves risku
Saskaņā ar sistemātisku pārskatu un meta-analīzi, kas publicēta žurnālā JAMA Psychiatry, esoši garastāvokļa traucējumi ir saistīti ar lielāku Covid-19 hospitalizācijas un nāves risku.
Latvijā pret Covid-19 vakcinējušies 84% veselības aprūpes darbinieku
Jaunākie vakcinācijas pret Covid-19 aptveres dati (uz 26.07.2021.) liecina, ka vislielākā aptvere ir veselības nozares darbinieku vidū, kur ar vismaz vienu devu ir vakcinējušies 84 % nozares darbinieku, vēsta NVD Vakcinācijas projekta nodaļas informācija.
Gijēna-Barē sindroms kā ļoti reta Covid-19 Vaccine Janssen blakusparādība
Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Drošuma komiteja (PRAC) veikusi izvērtēšanu, kā rezultātā Gijēna-Barē sindroms (GBS) tiks norādīts kā <em>Covid-19 Vaccine Janssen</em> ļoti reta blakusparādība, informē ZVA
Pētnieki atklāj, ka nav saistības starp mērenu kafijas patēriņu un paaugstinātu sirds aritmijas risku
Lielā pētījumā ASV netika atklāti pierādījumi, ka mērens kafijas patēriņš izraisītu lielāku sirds aritmiju risku.
Lasītākais Doctus.lv
Bērnu vecumā sākusies astma saistīta ar lielāku atopiskā dermatīta iespējamību
Pacientiem, kuriem astma sākās bērnu vecumā, bija palielināta atopiskā dermatīta iespējamība, tomēr abu slimību smagums nebija savstarpēji saistīts. Noteiktas ķermeņa zonas un atopiskā dermatīta uzliesmojumi astmas saasināšanās laikā bija saistīti ar lielāku atopiskā dermatīta smagumu.
Dermatoskopija nedermatologiem. Metodes pamati
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Trīs Latvijas universitātes QS pasaules universitāšu reitingā
Universitāšu reitings QS World University Rankings ir viens no pasaules ietekmīgākajiem un visplašāk pazīstamajiem universitāšu reitingiem, kurā šogad izvērtētas 8808 augstskolas. Reitingā iekļautas 1504 augstskolas no 106 valstīm.
Aizcietējumi senioriem. Terapijas iespējas
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Miega traucējumi neiroloģisku slimību gadījumos. Neiromuskulārās slimības, multiplā skleroze un ne tikai
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Nozares
A
- Alergoloģija 59
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 34
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 225
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 409
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 387
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 332
- Internā medicīna 33
K
- Kardioloģija 614
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 37
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 459
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 299
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 389
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119