Jauns pētījums apliecina, ka vidējas vai augstas intensitātes fiziskās aktivitātes (MVPA) pēcpusdienā vai vakarā var uzlabot glikozes līmeņa kontroli asinīs vairāk nekā vienmērīgas fiziskās aktivitātes visas dienas garumā.
Informācijas par veselības iznākumiem pacientiem, kuri darba vietā saskaras ar mobingu, nav daudz. Lai noskaidrotu, kā mobings darba vietā (gan personīgi izjusts, gan piedzīvots kā lieciniekam) ietekmē veselības stāvokli, darbaspējas un apmierinātību, tika veikts šķērsgriezuma pētījums.
Izteikta hipotēze, ka sejas masku nēsāšana skolā, lai pasargātos no Covid–19 transmisijas, var palielināt roku—sejas kontakta reižu skaitu, tādējādi veicinot infekcijas risku caur pašinficēšanās procesu.
Daļa akūtas Covid–19 infekcijas gadījumu norit viegli vai pat asimptomātiski, īpaši bērnu un pusaudžu vecumā. Smagas slimības gaitas risks pieaug līdz ar pacienta vecumu un blakusslimību spektru. Neskatoties uz saslimstības un mirstības rādītājiem akūtā fāzē, Covid–19 nereti atstāj sekas arī pēc pārslimošanas – līdz pat 80 % pacientu pēc Covid–19 pārslimošanas sūdzas par veselības traucējumiem.
Eiropas Zāļu aģentūrā pieņemta izvērtēšanai revakcinācijai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma jaunā divvērtīgā <em>Spikevax</em> vakcīnas 50 µg deva, kas ir piemērota Covid vīrusa pamata celmam un omikrona variantam BA.4-5.
Divu – trīs kafijas tasīšu dzeršana dienā ir saistīta ar ilgāku dzīves ilgumu un zemāku sirds un asinsvadu slimību risku, salīdzinot tiem, kuri kafiju nelieto.
Vakcinācija pret gripu ir saistīta ar zemāku nāves risku slimnīcā gados vecākiem pieaugušajiem, kuri tika hospitalizēti elpceļu slimību dēļ. Saistības bija spēcīgākas jaunākiem pacientiem un pacientiem ar mazāk blakusslimībām.
Veselības ministrija rosina nostiprināt Veselības aprūpes finansēšanas likumā veselības aprūpes pakalpojumu vienādu pieeju un nepieļaut “divu grozu” spēkā stāšanos, kas ierobežotu veselības aprūpes pieejamību personām, kuras nebūtu sociāli apdrošinātas.
Sievietēm un vīriešiem ir lielākā daļa sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska faktoru ir vienādi, atklāts lielā starptautiskā pētījumā. Šis bija pirmais šāda veida pētījums, kurā iekļauti cilvēki ne tikai no valstīm ar augstu ienākumu līmeni, bet arī no valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kur SAS slogs ir vislielākais.
Kā viena no demences riska attālināšanas intervencēm tiek piedāvāta regulāra ikdienas pastaiga. Vai ir saistība starp dienā noieto soļu skaitu, staigāšanas intensitāti un demences sastopamības rādītājiem?
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
