Vakcinācija pret Covid–19 nodrošina skaidrus un nepieciešamus sabiedriskās veselības ieguvumus, bet protams, jāņem vērā arī potenciālie riski. Lai apzinātu ziņojumus par miokardītiem pēc Covid–19, tika veikts pēc vakcinācijas miokardītu gadījumu aprakstošs pētījums par 192 405 448 cilvēkiem vecumā no 12 gadiem, kas saņēmuši Covid–19 vakcināciju.
Šobrīd balstvakcīnu ir saņēmuši gandrīz 20 % no Latvijas iedzīvotājiem, bet no tiem, kam uz šo brīdi ir tiesības saņemt balstvakcīnu, šo iespēju izmantojuši 37,7% cilvēku. Tūlītēja balstvakcinācija vairāk nekā uz pusi samazina risku saslimt ar Covid-19, = prese konferencē norādīja PSKUS infektologs, prof. Uga Dumpis.
SPKC datu analīze par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 pērnā gada decembrī saistībā ar vakcinācijas statusu, redzams, ka ļoti būtiski ir saņemt balstvakcīnu.
Laika posms starp infekcijas slimības simptomu sākšanos un pieejamību veselības aprūpei ir svarīga, lai novērstu slimības gaitas pasliktināšanos. Covid–19 gadījumā novēlota aprūpes pieejamība var būt saistīta ar klīnisko prognozi un arī ar pacienta raksturlielumiem. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot pacientu raksturojošās īpašības un simptomus Covid–19 pacientiem brīdī, kad tie tiek stacionēti, izvērtējot laika posmu starp simptomu sākumu un uzņemšanu slimnīcā un identificēt determinantes, kāpēc stacionārā pacients uzņemts vēlāk.
Pasaules Veselības organizācijas vadītājs <em>Tedros Adhanom Ghebreyesus</em> izteicis komentāru, ka 2022. gadā Covid-19 pandēmija varētu tikt uzvarēta, ar nosacījumu, ja valstis pasaulē sadarbosies un ievēros piesardzības pasākumus, ziņo <em>BBC Health</em>.
Imunizācija ar BNT162b2 mesendžera RNS (mRNS) vakcīnu pret Covid–19 grūtniecības trešajā trimestrī pierādījusi sevi ar augstu mātes humorālo IgG imūnatbildi, kas šķērso placentu un nodod aizsardzību pret infekciju arī jaundzimušajam. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda imūnatbilde seko pēc vakcīnas saņemšanas grūtniecības otrajā trimestrī.
Medscape ir apkopojis 2021.gada nozīmīgākos notikumus un atklājumus, kas ir ietekmējuši un kas var ietekmēt medicīnas jomas attīstību nākotnē. Sniedzam ieskatu šajā apkopojumā.
Elpceļu infekciju novēršanai ir būtisks efekts uz cilvēka dzīves kvalitāti, darba spējām. Infekcijas slimību mazināšana ietekmē arī antibakteriālo līdzekļu izrakstīšanas paradumus un to lietošanas uzraudzības iespējas. Šā pētījuma mērķis bija identificēt faktorus, kas paaugstina iespējamību saslimt ar elpošanas sistēmas infekcijām.
Aptaukošanās un 2.tipa cukura diabēts ir saistīti ar dažāda spektra negatīviem iznākumiem pacienta dzīves laikā, tajā skaitā iespējamību attīstīties onkoloģiskai slimībai. Lai gan bariatriskā ķirurģija ir pierādījusi kā vēža risku samazinoša intervence pacientiem ar aptaukošanos, mazāk pētīti pacienti ar aptaukošanos un cukura diabētu. Šajā pētījumā meklēta ilgtermiņa vēža sastopamība pacientiem pēc bariatriskās ķirurģijas vai standarta aprūpes pacientiem ar aptaukošanos un cukura diabētu vienādotā perspektīvā pētījumā Zviedrijā – SOS (Swedish Obese Subjects).
Seniori, kas dzīvo vieni ir ar sliktāku veselības iznākumu risku. Vai sociālais atbalsts no draugiem un piederīgajiem mazina šo risku, īpaši gadījumos, kad seniors saskaras ar pēkšņām izmaiņām veselības stāvoklī – tas līdz šim nav noskaidrots.
Preklīniskajos un novērojumu pētījumos izteikta hipotēze, ka fiziskās aktivitātes var uzlabot vēža iznākumu. Tomēr pagaidām iztrūkst neapstrīdamu pirmā līmeņa pierādījumu šim apgalvojumam.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.