Gandrīz puse no visiem brīvdienu skrējējiem (skrējēji, kas to dara neprofesionāli, brīvajā laikā) gūst traumas, galvenokārt saistībā ar ceļiem, ikriem vai Ahileja cīpslām, un riska līmenis ir vienlīdz augsts neatkarīgi no skrējēja vecuma, dzimuma vai skriešanas pieredzes.
12. aprīlī vakcinācijai atvērta vēl viena prioritāro iedzīvotāju grupa – izglītības iestāžu darbinieki. Vakcinācija šajā grupā notiks pakāpeniski, ņemot vērā Latvijā pieejamo vakcīnu apjomu. Vispirms vakcīnu pret Covid-19 saņems pirmsskolas, speciālās izglītības iestāžu un 1.-6. klašu pedagogi un darbinieki, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar bērniem, kā arī pedagogi, kuri atsāk darbu klātienē.
Sociālie mediji ir būtiska mūsu dzīves sastvādaļa 21.gadsimtā un tās nozīme pieaug ar katru brīdi, it īpaši jauniešu vidū. Arvien vairāk runā par to, ka sociālajiem medijiem ir nopietns atkarību izraisošs potenciāls.
Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp augļu un dārzeņu uzņemšanu, dažādu augļu un dārzeņu veidu un dārzeņu daudzveidību ar depresijas simptomiem.
Noritot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Jaunā korpusa otrās kārtas būvdarbiem, slimnīcas un būvuzņēmuma “Velve” pārstāvji ielikuši kapsulu ar vēstījumu nākotnes paaudzēm.
Lai raksturotu ādas un gļotādas iesaisti un tās nozīmi pediatrisko pacientu vidū, kas inficēti ar SARS–CoV–2, tika veikts aprakstošs, analītisks pētījums Madridē, Spānijā – vienā no šobrīd visvairāk skartajiem Covid–19 reģioniem.
Kopumā Latvijā šobrīd vismaz vienu vakcīnu saņēmuši 121 868 cilvēki, kas veido gandrīz 8% no pieaugušajiem iedzīvotājiem - ziņo Veselības ministrija.
Jau no nākamās nedēļas Latvijā būs pieejamas daudz lielākas vakcīnu jaudas, tas nozīmē – Lieldienu brīvdienās varētu iedarbināt pirmos masu vakcinācijas centrus - šādu apņemšanos pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts.
Šonedēļ ar Veselības ministrijas rīkojumu tiks atvērta nākamā prioritārā grupa – iedzīvotāji ar hroniskajām saslimšanām.
15. marta vakarā, piesardzības nolūkā Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), Imunizācijas valsts padome (IVP), Zāļu valsts aģentūra (ZVA) un Veselības inspekcija (VI) ir rekomendējušas Latvijā uz laiku apturēt vakcināciju ar AstraZeneca vakcīnu pret Covid-19. Lēmums pieņemts, pamatojot ar ziņojumiem no atsevišķām Eiropas Savienības valstīm par trombembolijas un līdzīgiem gadījumiem, kas novēroti dažādos laika posmos pēc vakcīnas saņemšanas.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Hipertensija un diabēts ir vadošie kardiovaskulāro slimību modificējamie riska faktori, tomēr liela daļa pasaules iedzīvotāju paliek nediagnosticēti. Šobrīd skrīningu veicam vai nu klīniskajā praksē vai ar dažādu valkājamu ierīču palīdzību, kas kopumā ierobežo potenciālo skrīninga aptveri dažādu iemeslu dēļ. Iespējams risinājums ir pasīvas bezkontakta uzraudzības sistēmas, kas var tikt dažādos veidos iekļautas apkārtējā vidē un veicināt agrīnāku diagnostiku. Interesantu risinājumu piedāvā pētnieki no Japānas, prezentējot jaunākos datus Eiropas Kardiologu asociācijas ikgadējā kongresā.
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
