Cilvēkiem, kuri bērnībā ir fiziski aktīvi, turpmākajā dzīves laikā ir augstākas kognitīvās funkcijas. Dalībniekiem, kuri vingroja, būdami bērni, labāk veicās kognitīvajos testos neatkarīgi no viņu vecuma pētījuma laikā.
Digitālās veselības hakatonā no 11. līdz 13. jūnijam vairāk nekā 70 tiešsaistes intervijās pulcējās dažādu jomu speciālisti. Vairākas hakatona komandas ne vien izvirzīja priekšlikumus sistēmas uzlabošanai, bet arī izstrādāja risinājumu piemērus – informē Veselības ministrija.
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Sistēmas centrā ir cilvēks — šādu pieeju paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. —2024. gadam.
Pētnieki atklāja, ja grūtnieces tika izglītotas par veselīgu zīdaiņu ēdināšanu, šo sieviešu bērni 3 gadu vecumā patērēja mazāk tauku un ogļhidrātu un 6 gadu vecumā bērnu ķermeņa tauku līmenis bija zemāks, salīdzinot ar vienaudžiem, kuru mātes netika izglītotas. Šis ir pirmais pētījums, kurā pierāda, ka aptaukošanās sākas pirmajā dzīves gadā, pēc tam, kad mātes pārtrauc zīdīšanu.
2. jūnijā Latvijā sākas 12-15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar <em>Pfizer-BioNTech</em> vakcīnu <em>Comirnaty</em>. Līdz šim 16-17 gadu vecumgrupā vakcinēti 9,5% jauniešu.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Covid-19 vakcīnas, kas pieejamas Amerikas Savienotajās valstīs un Eiropā nodrošina aizsardzību pret četriem galvenajiem koronovīrusa variantiem, kas šobrīd izplatās pasaulē.
Veselības ministrija vakcinētajiem rosina noteikt virkni papildu atvieglojumu, tostarp plašākas iespējas pulcēties, apmeklēt pasākumus, sportot un saņemt pakalpojumus.
Karpālā kanāla sindroms (KKS) ir visbiežāk sastopamā perifērā kompresijas neiropātija, ko izraisa hroniska vidusnerva (n. medianus) kompresija karpālajā kanālā plaukstas locītavas līmenī. KKS izplatība vispārējā populācijā sasniedz aptuveni 5 %, un slimība ir saistīta ar funkcionāliem ierobežojumiem, darbspēju samazināšanos un dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Vienlaikus tā rada ievērojamu sociālekonomisko slogu veselības aprūpes sistēmai. [1; 2]
Pacientiem pēc miokarda infarkta (MI) ir augsts risks nevēlamu notikumu attīstībai, t.sk. mirstībai. 2.tipa CD pacienti ir īpaši ievainojama pacientu grupa tādu iemeslu dēļ kā ateroskleroze, endotēlija disfunkcija, hronisks iekaisums un paaugstināta trombocītu aktivitāte – šie visi faktori vēl vairāk veicina nevēlamu notikumu risku pēc MI. GLP1 receptoru agonisti (RA) un SGLT2 inhibitori demonstrējuši kardiovaskulāro notikumu riska samazinājumu pacientiem ar 2.tipa CD un zināmu aterosklerotisku kardiovaskulāru slimību.
Bipolāri afektīvi traucējumi (BAT) ir hroniska psihiska slimība, kurai raksturīgas atkārtotas mānijas un depresijas epizodes. Tie skar aptuveni 2 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīti ar priekšlaicīgu mirstību, tostarp nāvi kardiovaskulāro slimību (KVS) dēļ. Lai gan šī saistība ir klīniski nozīmīga, absolūtais kardiovaskulāro notikumu slogs un to incidence pacientiem ar BAT joprojām nav pilnībā raksturota. Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē tika apkopoti novērojumu pētījumu dati par KVS izplatību un incidenci pieaugušajiem ar BAT.
Augusta noslēgums akadēmiskajā vidē bijis notikumiem bagāts, īpaši kardiovaskulārās veselības jomā — laikā no 28. līdz 31. augustam Minhenē Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongresā tikās jomas eksperti un entuziasti no visas pasaules, lai apspriestu jaunākās vēsmas sirds veselībā. Šis gads nācis ar daudziem jaunumiem, un viens no tiem ir atjaunotās sirds mazspējas vadlīnijas. Izmaiņas veiktas ne tikai klasifikācijā, bet arī ārstēšanas rekomendācijās — varam iepazīties ar daļu no tām arī latviešu valodā.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.