Interesanti fakti par asins krājumiem Latvijā
Latvijā asinis nodod ap 1,66% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 16 donori uz 1000 iedzīvotājiem, šādi ir Valsts asinsdonoru centra (VADC) dati.
Latvijā asinis nodod ap 1,66% iedzīvotāju, kas ir aptuveni 16 donori uz 1000 iedzīvotājiem, šādi ir Valsts asinsdonoru centra (VADC) dati.
Profilakse un sabiedrības veselības nostādņu ievērošana ir viens no svarīgākajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid–19 infekcijas izplatību, īpaši pie ierobežotas vakcīnas pieejamības daudzās valstīs un iztrūkstošām terapeitiskajām iespējām. No vienkāršākajiem profilakses pasākumiem jāatzīmē sociālā distancēšanās un laba roku higiēnas prakse.
Sistēmas centrā ir cilvēks — šādu pieeju paredz Veselības ministrijas kopā ar nozari izstrādātais Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. —2024. gadam.
Pētnieki atklāja, ja grūtnieces tika izglītotas par veselīgu zīdaiņu ēdināšanu, šo sieviešu bērni 3 gadu vecumā patērēja mazāk tauku un ogļhidrātu un 6 gadu vecumā bērnu ķermeņa tauku līmenis bija zemāks, salīdzinot ar vienaudžiem, kuru mātes netika izglītotas. Šis ir pirmais pētījums, kurā pierāda, ka aptaukošanās sākas pirmajā dzīves gadā, pēc tam, kad mātes pārtrauc zīdīšanu.
2. jūnijā Latvijā sākas 12-15 gadus vecu pusaudžu vakcinācija pret Covid-19 ar <em>Pfizer-BioNTech</em> vakcīnu <em>Comirnaty</em>. Līdz šim 16-17 gadu vecumgrupā vakcinēti 9,5% jauniešu.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Covid-19 vakcīnas, kas pieejamas Amerikas Savienotajās valstīs un Eiropā nodrošina aizsardzību pret četriem galvenajiem koronovīrusa variantiem, kas šobrīd izplatās pasaulē.
Veselības ministrija vakcinētajiem rosina noteikt virkni papildu atvieglojumu, tostarp plašākas iespējas pulcēties, apmeklēt pasākumus, sportot un saņemt pakalpojumus.
Uzturs bagāts ar augļiem un dārzeņiem saistīts ar mazāku stresu. Pētījumā atklāja, ka ikdienu apēdot 470 g augļu un dārzeņu, par 10 % samazinās stresa līmenis, salīdzinot ar tiem, kuri ikdienu apēd mazāk par 230 g augļu un dārzeņu.
Pirmie soļi un turpmākā gaitas attīstība mazbērnu vecumā ir ļoti svarīga motoro prasmju ietvaros. Staigāšanas paterni starp mazbērniem ir ļoti dažādi, un tos ietekmē unikāli biomehāniski procesi, tos nevar salīdzināt starp jau ilgstoši staigājošu bērnu un to, kurš sper pirmos soļus. Šobrīd ir samērā maz ziņu par to, kā apavi ietekmē tikko staigāt sākušos mazbērnus un viņu gaitu.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Ar šo metodi iespējams koriģēt tuvredzību, tālredzību un astigmatismu, samazinot vai pilnībā novēršot nepieciešamību lietot brilles vai kontaktlēcas. Austrumu slimnīcā Oftalmoloģijas klīnikā jau veiksmīgi veiktas vairāk nekā 40 ICL implantācijas operācijas.
Antibiotiku lietošana, lai gan rezultāti ir neskaidri, ir saistīta ar celiakijas slimības risku, tomēr šī saistība var atspoguļot gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, gan ne diagnosticētas celiakijas ārstēšanu. Pētnieki izvērtēja iepriekšēju antibiotiku lietošanu indivīdiem ar biopsijā apstiprinātu celiakijas slimību, salīdzinot ar atbilstīgām vispārējās populācijas kontroles grupām un ar viņu brāļiem un māsām. Tika veikta arī salīdzinoša analīze ar indivīdiem, kuriem histoloģiski novērojama normāla zarnu gļotāda.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.