Ceturtdien, 15. oktobrī, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) aulā tiks pasniegta ievērojamā ķirurga Paula Stradiņa balva. To ik gadu par izcilu veikumu praktiskajā medicīnā vai pētījumiem medicīnas vēsturē pasniedz RSU, LZA un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs. Šogad balvas laureāts ir RSU Ortopēdijas katedras vadītājs, traumatologs-ortopēds profesors Andris Jumtiņš.
Viņš bija starp pirmajiem ārstiem Latvijā, kuriem pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, bija iespēja iziet apmācības Jeila Universitātē profesora Kristapa Keggi vadībā. Viņš ir veicis operācijas daudziem simtiem pacientu, tostarp īpaši sarežģītas operācijas, piemēram, sekmīgi pārstādījis gūžas locītavu 99 gadus vecai pacientei, kas, svinot 100 dzimšanas dienu, uz savām kājām veiksmīgi pametusi slimnīcu. A. Jumtiņš ir arī viens no AO osteosintēzes tehniku ieviesējiem Latvijā, kā pirmais pievērsies arī mazinvazīvai osteosintēzes tehnikai. Bijis viens no Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas dibinātājiem.
Profesors Andris Jumtiņš ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, veidojis grāmatu “Traumatoloģija un ortopēdija”, kas ir latviešu valodā pirmā izdotā mācību grāmata medicīnas studentiem par šo tēmu. Viņa vadībā ir ieviestas modernas, simulācijās balstītas apmācību metodes traumatoloģijā-ortopēdijā.
Ārsta darba gaitas Andris Jumtiņš sāka 1983. gadā internatūrā bērnu ķirurģijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Pašlaik ir traumatologs-ortopēds "Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca" un ārsts traumatologs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Kopš 2009. gada vada RSU Medicīnas fakultātes Ortopēdijas katedru.
Dr. Paula Aldiņa piemiņas stipendiju infektoloģijā “Austruma” vecbiedru komiteja šogad ir piešķīrusi ārstam, infektologam Iļjam Drjagunovam. Tā kļūs par būtisku atbalstu zināšanu pilnveidei, tajā skaitā ārvalstīs, lai uzlabotu pacientiem sniegtās medicīniskās palīdzības kvalitāti Latvijā.
Veselības nozares pārstāvjiem pasniedz Atzinības un Pateicības rakstus. Apbalvojumi piešķirti par ilggadēju un profesionālu ieguldījumu veselības aprūpē. Šogad pateicība izteikta arī profesionālajām organizācijām un iestādēm par atbalsta sniegšanu Ukrainas medicīnas darbiniekiem profesionālās darbības uzsākšanai Latvijā.
Sarunājoties ar dakteri ANATOLIJU TURONOKU, Daugavpils reģionālās slimnīcas Anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītāju, var smelties jaunas zināšanas ne tikai par medicīnu, bet arī par mūžīgiem vaicājumiem — par dzīvi un nāvi... Slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs par kolēģi saka: Anatolijs Turonoks ir piemērs jaunajiem, kādam ir jābūt zinošam, prasmīgam, profesionālam ārstam.
Izaicinājums risināt sarežģīto un pacietība darāmo paveikt izcili. Šī kombinācija labi raksturo Dr. ANITU LAPIŅU, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Endoskopiju nodaļas vadītāju. Novembrī nodaļa svin 40 gadu jubileju. Kad dakterei Lapiņai bija 29 gadi, viņa tika uzaicināta izveidot šo nodaļu. Tagad te gadā veic vairāk nekā desmit tūkstošus ārstniecisko un diagnostisko endoskopiju.
Dr. DACE ŽENTIŅA, pulmonoloģe, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja, kopā ar savu komandu bija cīnītāju pirmajās rindās, ārstējot koronavīrusa smagi skartos pacientus. Viņas pārraudzībā nodaļās strādā vairāki desmiti ārstu, māsu un māsu palīgu. Smagajā pandēmijas laikā Dace Žentiņa viņus spēja iedvesmot un atbalstīt, motivējusi iesaistīties arī jaunos kolēģus. Darbabiedri viņu raksturo kā izcilu krīzes vadītāju.
INESE KOKARE, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Fizikālās medicīnas un rehabilitācijas centra vadītāja, fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste, sertificēta algoloģe, akupunktūras ārste, savieno tradicionālo Rietumu medicīnu un netradicionālo Austrumu medicīnu. Paņem labāko, ko sniedz viena un otra, lai palīdzētu pacientiem ar dažādām veselības problēmām. Lai viņi justu mazāk sāpju.
Precīza dzelzs līmeņa regulācija organismā ir būtiska, lai izvairītos gan no dzelzs deficīta, gan no dzelzs pārslodzes. Dzelzs metabolisma procesi atkarīgi no dažādu specifisku olbaltumvielu sadarbības un dzelzs absorbcijas, pārstrādes un zudumu mijiedarbības. Pareiza laboratorisko analīžu interpretācija palīdzēs praksē atpazīt pacientu ar dzelzs deficītu.
Līdz šim veiktie pētījumi rāda, ka dažādi hroniski neiropsihiatriski traucējumi paaugstina smagas gaitas Covid–19 attīstības risku. Nav skaidrs, vai šis risks līdzīgs arī citām SARS (smaga akūta elpošanas sindroma) infekcijām.
Līdz šim iegūtā informācija par riska faktoriem futbola traumu iegūšanā bija nepilnīga un pretrunīga. Šajā pētījumā autori analizējuši saistības starp spēlētāju raksturojošiem lielumiem un citiem spēles faktoriem, kas varētu ietekmēt profesionālu futbolistu traumu attīstības risku.
Regulāras fiziskās aktivitātes sniedz daudz priekšrocību fiziskajai un garīgajai veselībai, un lielākā daļa no tām izskaidrojama ar spēju veicināt adaptāciju dažādās organisma sistēmās: kardiovaskulārajā, endokrīnajā un nervu sistēmā, balsta—kustību aparātā. Tās sekmē ilgmūžību un uzlabo dzīves kvalitāti. [1] Regulāras fiziskas aktivitātes uzlabo arī enerģijas metaboliskos procesus visā ķermenī un muskuļus padara stiprākus un izturīgākus pret nogurumu. Par laimi, interese par fiziskām aktivitātēm pieaug visā pasaulē. [2]
Pārtikas alerģijas šobrīd ietekmē ap 5 % pieaugušo un 8 % bērnu visā pasaulē. Pārvaldības stratēģijas ir ierobežotas — izvairīšanās no alergēna, nodrošināšanās ar intramuskulāru epinefrīnu un perorāliem antihistamīniem nejaušas produkta apēšanas gadījumā, kā arī imūnterapija. Arvien populārāka kļūst agrīnas iepazīstināšanas metode zīdaiņiem ar augstu risku pārtikas alerģijas attīstībai, palēninot sensibilizācijas sastopamību populācijā.
Ikdienas tējas tase var palīdzēt baudīt labāku veselību dzīves nogalē, taču, ja nelietojat tēju, ir arī citas lietas, kuras var pievienot uzturam, tādejādi uzlabojot veselību.
Ar projekta realizētāju tikšanos Ļubļanā, Slovēnijā, aizsācies jauns Eiropas mēroga projekts, kura galvenais mērķis ir sekmēt kuņģa vēža profilaksi Eiropā.
Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan medikamentu lietošanas līdzestību, gan arī novērst nevēlamās medikamenta blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar vieglas/vidējas gaitas sadzīvē iegūtu pneimoniju lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.
Streptococcus pneumoniae joprojām ieņem galveno lomu dažādu infekcijas slimību etioloģijā. Pneimokoka izraisītās komplikācijas ir viens no galvenajiem nāves iemesliem pacientiem dažādās vecumgrupās visā pasaulē. Šis mikroorganisms ir oportūnists un izmanto savu iespēju, kad saimniekorganisms ir novājināts, un rada vai nu lokālu iekaisumu, agravējas uz dziļajiem elpceļiem, vai diseminējas sistēmiski.
Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi, kas var attīstīties pirmajās dienās pēc dzemdībām, bet var izpausties arī vēlāk. Šajā rakstā sniegts pārskats par biežākajām komplikācijām pēcdzemdību periodā. Šoreiz aplūkojam plašāku iespējamo neiroloģisko, uroģenitālo, proktoloģisko un citu komplikāciju loku.
Sirds mazspējas sastopamība arvien pieaug, teju vienlīdz bieži tā sastopama abiem dzimumiem. Slimība ievērojami pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, bet īpaši slikta prognoze ir izteiktās sirds mazspējas stadijās, nozīmīgi saīsinot dzīvildzi. Sirds mazspēja ir viens no galvenajiem stacionēšanas iemesliem. Nākamajos sešos mēnešos pēc izrakstīšanas vairāk nekā puse sirds mazspējas pacientu atkārtoti nokļūst stacionārā.
