Iepriekšējā Doctus numurā publicēts Dr. Karla un Dr. Mihailovas skatījums uz psoriāzi un psoriātisko artrītu, slimību ārstēšanas un diagnostikas pamatprincipiem. Šajā numurā caur klīniskā gadījuma prizmu lūkojamies uz psoriāzes saikni ar aptaukošanos un 2. tipa cukura diabētu.
Lai gan visbiežāk psoriāzes izpausmes ir ādā, tā asociēta arī ar sistēmisku iekaisumu un dažādām blakusslimībām (komorbiditātēm), kas saistītas ar autoimūniem procesiem. Viens no šiem procesiem ir psoriātiskais artrīts — iekaisīga, seronegatīva spondiloartropātija, kas kādā dzīves posmā attīstās 13—30 % psoriāzes pacientu.
Āda ir cilvēka orgāns, kas nepārtraukti pakļauts ārējās vides faktoru ietekmei. Mūsu āda darbojas kā biosensors, reaģējot uz izmaiņām apkārtējā vidē, ar mērķi uzturēt organisma homeostāzi. Vides apstākļi ādas stāvokli var iespaidot gan pozitīvā, gan negatīvā veidā: ietekmējot ādas integritāti un traucējot barjerfunkciju. Vesela epidermas barjera ir atslēga uz veselīgu ādu. [1—3]
Uztura izmaiņas kopā ar standarta terapiju var palīdzēt pacientiem ar psoriāzi vai psoriātisku artrītu mazināt slimības smaguma pakāpi, secināts sistemātiskā literatūras apskatā.
Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
Mančesteras universitātē veikts pētījums ar jaunu medikamentu psoriāzes ārstēšanai, un rezultāti ir pārsteidzoši – 40% pētījuma dalībniekiem pilnībā izzuda psoriāzes simptomi pēc 12 nedēļu ilgas terapijas, un vairāk kā 90% novēroja uzlabošanos.
Ik gadu oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psoriāzes diena, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par slimības cēloņiem un tās sekām, kā arī pievērst uzmanību jaunu medikamentu nepieciešamībai un pacientu izglītošanai par medikamentu lietošanu. Arī šogad daļa Latvijas dermatologu piedalījās šajā akcijā, pieņemot pacientus bez maksas vai par diferencētu samaksu. Pacienti psoriāzes dēļ cieš gan fiziski, gan psiholoģiski, jo dzīves kvalitātes kritums ir tāds pats kā 2. tipa cukura diabēta pacientiem. Raksta pamatā ir 2012. gadā izdotās “Psoriāzes ārstēšanas vadlīnijas”.
29.oktobī visā pasaulē tiek atzīmēta psoriāzes diena. Psoriāzei ir liela ietekme uz cilvēka dzīves kvalitāti. Ar psoriāzi slimo vairāk nekā 125 miljoni cilvēku visā pasaulē, Latvijā tie ir apmēram 3% no visiem iedzīvotājiem. Tā var skart ikvienu cilvēku.
Lielākajai daļai psoriāzes pacientu, kam ādas stāvokli ietekmē gadalaiks, psoriāzes klīniskā gaita ievērojami uzlabojas gada siltajā un saulainajā laikā, tātad vasarā, kā arī tad, ja brīvdienas pavada silta, saulaina klimata valstīs. Taču, tā kā klāt ir vasara, šoreiz sīkāk par psoriāzes vasaras tipa pacientiem, kam ādas stāvoklis ievērojami pasliktinās ultravioletā starojuma ietekmē – kā pārvaldīt vasaras tipa psoriāzi?
ASV veiktā pētījumā secināts, ka smēķētājiem ir paaugstināts psoriāzes attīstības risks. Eksperti uzskata, ka slimību izraisa imūnsistēmas uzbrukums paša organisma šūnām. Dažos iepriekš veiktos pētījumos ir pierādīts, ka smēķētāji ir vairāk neaizsargāti pret psoriāzes attīstību, jo šis netikums ietekmē imūno darbību.
Psoriāze ir hroniska ādas slimība, kas skar 1-3% pasaules populācijas. [1] Tai ir raksturīga epidermāla hiperproliferācija, nepareiza keratinocītu diferenciācija, aktivēta angioģenēze ar sekojošu ādas asinsvadu dilatāciju, kā arī Th-1 un Th-17 šūnu izraisīts iekaisums. Joprojām nav precizēts viens konkrēts psoriāzes izraisītājs, tāpēc šo dermatozi mūsdienās aplūko kā multifaktoriālu slimību, kuras izcelsmē ievērojama nozīme ir ģenētiskajām un imunoloģiskajām pārmaiņām. Balstoties jaunākajos atklājumos psoriāzes patoģenēzē, ir radīti jauni, psoriāzei selektīvi medikamenti, kas ļauj uzlabot pacientu dzīves kvalitāti.
Psoriāze ir hroniska papuloskvamoza neskaidras etioloģijas dermatoze ar raksturīgu ģenētisko predispozīciju un atšķirīgu prevalenci (1,5-3%) dažādās pasaules valstīs. Aizvien pieaugošs ir psoriāzes patoģenēzes posmu un terapijas līdzekļu zinātnisko pētījumu klāsts, kas paver iespējas pilnīgāk izzināt slimības norisi un pielietot mūsdienīgas, patoģenētiski pamatotas ārstēšanas metodes. Savlaicīgi un mūsdienu medicīnas sasniegumiem atbilstīgi ārstējot slimību, mēs būtiski spējam uzlabot slimnieku dzīves kvalitāti.
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (maternal warmth) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.