Viens no labas dzīves kvalitātes rādītājiem sievietēm ir reproduktīvās sistēmas harmoniska un līdzsvarota darbība. Bieži vien pašu sieviešu ikdienas paradumi var radīt sekas, kas ietekmē veselības stāvokli ne tikai sev, bet arī pēcnācējiem. Šoreiz par ginekoloģisku infekciju radītām problēmām, to rašanās iemesliem un iespējamiem risinājumiem.
Triptānu lietošana migrēnas ārstēšanai ir droša grūtniecības laikā, to lietošana nav saistīta ar nozīmīgiem teratogēniem efektiem, secināts pētījumā.
Lai gan kontracepcijas līdzekļu klāsts mūsdienās ir plašs, Latvijā joprojām neadekvāti maz lieto drošu kontracepciju. Ārsta uzdevums sarunā ar sievieti (pāri) — atrast zelta vidusceļu, lai paciente justos droši un ārsts būtu pārliecināts, ka izvēlētā kontracepcijas metode ir vispiemērotākā un paciente būs līdzestīga. Rakstā par vienu no drošas kontracepcijas metodēm — pagarinātā cikla kombinēto orālo kontracepciju.
Jau iepriekš veiktos pētījumos bija noskaidrots, ka hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vēlākā dzīves laikā. Tomēr iepriekš veiktajos pētījumos netika ņemtas vērā sekojošās grūtniecības un komplikācijas to laikā, kas var būt nozīmīgi šīs saistības jaucējfaktori.
Grūtniecēm, kurām ir tādi miega traucējumi kā miega apnoja un insomnija, ir palielināts priekšlaicīgu dzemdību risks, secināts Kalifornijā veiktā pētījumā.
“Mans lielākais dzīves kūlenis? Tas, ka “aizkūleņoju” prom no Latvijas uz Itāliju, tad Šveici,” smejoties saka ginekoloģe VITA ZAČESTA, taču nopietni piebilst: “Zinu, ka gribu atgriezties Latvijā.” Iedvesmas cilvēks, ideāliste, kura domā, ka skaistākais darbs pasaulē ir ginekologa un dzemdību speciālista profesija, bet par saviem lielākajiem dzīves skolotājiem sauc ģimeni — vīru un trīs bērnus.
Iegurņa iekaisuma slimība ir biežs simptomu komplekss ginekologa praksē. Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 27,5 % reproduktīvā vecuma sieviešu ir slimojušas ar iegurņa iekaisuma slimību. Iegurņa iekaisuma slimību (IIS) raksturo iekaisīgas pārmaiņām sievietes iekšējos dzimumorgānos, tās var būt cēlonis neauglībai, ārpusdzemdes grūtniecībai un hroniskām iegurņa sāpēm.
Ja preeklampsiju neārstē, tā var būt letāla — šis ir viens no galvenajiem mātes un bērna mirstības iemesliem, tāpēc adekvāta preeklampsijas pārvaldība ir ļoti svarīga.
Satversmes tiesā iesniegti divi pieteikumi, kas valsti sūdz tiesā un apstrīd mediķu pagarināto normālo darba laiku: vienu iesniegusi Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība, Latvijas Ķirurgu asociācija un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes, otru — tiesībsargs. Aiz pagarinātā normālā darba laika maskējas lērums citu nebūšanu: neapmaksātas darba stundas, mediķu trūkums, pārslodze, iespēja biežāk kļūdīties, risks pacientu drošumam...
Grūtnieču antenatālā aprūpe ir nepieciešama, lai savlaicīgi konstatētu un iespējami veiksmīgi novērstu problēmas, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt mātes un bērna veselību. Lai gan visbiežāk grūtniecības iznākums ir labvēlīgs, tomēr ir virkne patoloģiju, kas var izraisīt dažādus sarežģījumus.
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
Vai pacients, kurš piekrīt ārstēties, bet norādījumus neievēro, ir “sarežģīts”? Vai varbūt viņš vienkārši nav sapratis būtisko? Komunikācija nav tikai vārdu apmaiņa, tā ir klīniskās kvalitātes pamats. Tomēr praksē nereti konsultējam pacientus, kuru rīcība šķiet neparedzama vai neracionāla: viņi atsakās no izmeklējumiem, pārtrauc terapiju, ignorē ārsta norādījumus. Tad aiz viņu uzvedības nereti slēpjas kultūras atšķirības, valodas barjera vai citāda izpratne par veselību.
