Alerģiskās slimības paaugstina astmas attīstības risku pieaugušajiem
Astma, kas sākas pieaugušā vecumā, ir pozitīvi saistīta ar alerģisko slimību skaitu, kas konkrētajai personai ir, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Allergy.
Pulmonoloģija
Atklāti jauni gēni, kas ietekmē astmas, siena drudža un ekzēmas attīstības risku
Jaunā SciLifeLab pētījumā, kuru veica Upsalas universitātes pētnieki, mūsu ģenētiskajā materiālā atklāja kopumā 141 reģionu (gēnu), kas lielā mērā izskaidro ģenētisko risku, kas ir astmas, siena drudža un ekzēmas pamatā. 41 no identificētajiem gēniem iepriekš nav bijis saistīts ar paaugstinātu šo slimību risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Human Molecular Genetics.
Laba fiziskā forma pusmūžā ir saistīta ar zemāku plaušu slimību risku
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
Elpceļu slimības bērniem varēs diagnosticēt ar lietotni viedtālrunī
Automātika klepus analizēšanas tehnoloģija, kas iestrādāta viedtālruņu lietotnē, varēs palīdzēt diagnosticēt elpceļu slimības bērniem.
Antibiotiku lietošana pacientiem ar astmu saistīta ar garāku hospitalizācijas laiku
Antibiotiku lietošana pacientiem, kuri hospitalizēti astmas paasinājuma dēļ, pagarina slimnīcā pavadīto laiku un paaugstina izmaksas bez riska mazināšanas, secināts pētījumā.
Plaušu saslimšanas pusmūžā ir saistītas ar demenci vēlākos gados
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Cilvēkiem ar astmu ir augstāks aptaukošanās risks
Aptaukošanās ir zināms kā astmas attīstības riska faktors, bet jaunā pētījumā pierādīta pretēja saistība: cilvēkiem ar astmu ir lielāka iespējamība, ka būs aptaukošanās.
Vairāk kā 40 % sieviešu ar astmu dzīves laikā var attīstīties arī HOPS, bet šo risku ir iespējams mazināt
Vairāk kā četrām no desmit sievietēm ar astmu dzīves laikā attīstās arī hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS), secināts Kanādā veiktā pētījumā.
Latentas tuberkulozes ārstēšana: īsāk ir labāk
Jaunāko pētījumu rezultāti apliecina, ka latentas tuberkulozes gadījumos īsāks terapijas kurss ir drošāks un efektīvāks nekā pašreizējais 9 mēnešu standarta kurss.
Pierādīta saistība starp uzturu un astmas simptomiem un astmas kontroli pieaugušajiem
Cilvēkiem, kuriem ir veselīgi ēšanas paradumi, ir retāki astmas simptomi un labāka astmas kontrole, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Lasītākais Doctus.lv
Laimborelioze — 50 gadu jubileja “laimes” slimībai
Lai gan ik gadu pirms siltās sezonas plašsaziņas līdzekļos izskan brīdinājumi ievērot piesardzību saistībā ar ērču aktivizēšanos, Latvijas SPKC dati liecina, ka saslimstības rādītāji ar ērču pārnestajām infekcijas slimībām, laimboreliozi (LB) un sabiedrības neizpratne būtiski nemainās. Tāpēc raksta mērķis ir atkārtoti pievērst speciālistu uzmanību un aktualizēt LB diagnostikas un ārstēšanas standartus.
Akūts gastroenterīts pieaugušajiem. Rekomendācijas taktikai ģimenes ārsta praksē
Akūts gastroenterīts ir viens no biežākajiem iemesliem, kuru dēļ pacienti dodas pie ģimenes ārsta, īpaši rudens—ziemas sezonā. Lai gan vairākums gadījumu ir pašlimitējoši, ģimenes ārstam ir būtiska loma pacienta stāvokļa savlaicīgā izvērtēšanā, riska faktoru un komplikāciju identificēšanā, atbilstošas ārstēšanas nodrošināšanā un pacienta izglītošanā. Rakstā apkopota informācija no aktuālajām vadlīnijām un praktiski ieteikumi ģimenes ārstiem par akūtu gastroenterītu pieaugušajiem.
Erasmus+ apmaiņas piezīmes Slovēnijā
Ierodoties University Rehabilitation Institute Ļubļanā, Slovēnijā, pirmais, ko ievēroju, — institūts labprāt uzņem gan studentus, gan rezidentus no citām valstīm: man jau sagatavots slimnīcas čips, mape, skapītis. Slovēnijā Erasmus+ projekta ietvaros pavadīju divarpus mēnešus un uzturēšanās laikā satiku ergoterapijas un māszinību studentus, kas ieradušies apmaiņā arī no citām valstīm.
Fiziski aktīvs, bet arvien pieņemas svarā? Djukas universitātes pētījumā atklāti iemesli
Bagātākās valstīs cilvēki nekustas mazāk, viņi vienkārši ēd vairāk. Jauns Djūka universitātes pētījums liecina, ka uzturs, nevis slinkums, veicina aptaukošanās epidēmiju industrializētajās valstīs.
Uz jautājumiem atbild kardiologs. Kardioloģisks pacients ģimenes ārsta praksē
PVO dati vēsta, ka kardiovaskulārās slimības (KVS) katru gadu pasaulē atņem 17,9 miljonus dzīvību un apmēram trešdaļa nevēlamo notikumu attīstās pirms 70 gadu vecuma! Kardioloģisko pacientu aprūpē nozīmīgu artavu sniedz ģimenes ārsti, kas ikdienā aprūpē lielu skaitu pacientu ar hipertensiju, sirds mazspēju, dislipidēmiju un citām KVS, tāpēc būtiski kliedēt šaubas par neskaidrībām. Kardioloģe un interniste Dr. Marina Kovaļova atzīst, ka uzdotie jautājumi ir ļoti svarīgi kardioloģisku pacientu aprūpē.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 87
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 204
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 367
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 210
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 362
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 56
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 318
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 566
Ķ
- Ķirurģija 204
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 419
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 89
- Onkoloģija 267
- Otorinolaringoloģija 83
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 239
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 290
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 158
R
S
- Sabiedrības veselība 364
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 105
- Uzturzinātne 100