Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir sagatavojuši jau ceturto papildināto un atjaunoto grāmatas „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” izdevumu, kurā ietverti un apkopoti jaunākie ieteikumi, kas palīdzēs ģimenes ārstiem un dažādu specializāciju ārstiem mērķtiecīgāk un pārdomātāk izvēlēties antimikrobiālos līdzekļus (antibiotikas) pacienta ārstniecībai, ordinējot tās atbilstoši noteiktai slimības diagnozei.
Jauns plaušu anatomijas pētījums varētu izskaidrot faktu, kāpēc vienā gadījumā no četriem hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) rodas cilvēkiem, kas nekad nav smēķējuši. Par šo pētnieki diskutējuši ilgstoši.
Vai speciāla diēta palīdz pret astmu? Jaunā pētījumā secināts, ka pelēm, kuras uzturā saņēma ketogēno diētu, ievērojami samazinājās iekaisums elpošanas ceļos.
Elektronisko cigarešu lietošanas izplatība pieaug visā pasaulē. Neskatoties uz šo produktu popularitāti, ir maz akūtās iedarbības toksicitātes pētījumu, un pētījumi par ilgtermiņa ietekmi uz plaušu veselību ir ierobežoti.
Jēlas universitātes vadītā sadarbības pētījumā mēģināja noskaidrot, kā progresē idiopātiska plaušu fibroze (IPF), lai izstrādātu ceļvedi jaunām šīs slimības ārstēšanas iespējām.
Astma, kas sākas pieaugušā vecumā, ir pozitīvi saistīta ar alerģisko slimību skaitu, kas konkrētajai personai ir, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Allergy.
Jaunā SciLifeLab pētījumā, kuru veica Upsalas universitātes pētnieki, mūsu ģenētiskajā materiālā atklāja kopumā 141 reģionu (gēnu), kas lielā mērā izskaidro ģenētisko risku, kas ir astmas, siena drudža un ekzēmas pamatā. 41 no identificētajiem gēniem iepriekš nav bijis saistīts ar paaugstinātu šo slimību risku. Rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā Human Molecular Genetics.
Labs kardiorespiratorais fitnesa līmenis pusmūžā ir saistīts ar zemāku hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) risku, secināts Dānijā veiktā pētījumā.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
