Kā uzlabot bērnu ar astmu aprūpi?
Astma ir biežāk sastopamā hroniskā slimība bērniem un vadošais hospitalizāciju cēlonis bērniem. Jautājums, vai vēl kaut ko var darīt, lai uzlabotu šo bērnu aprūpi?
Pulmonoloģija
Inhalējamie ilgstošas darbības bronhodilatatori pacientiem ar HOPS paaugstina kardiovaskulāro risku
Saistība starp kardiovaskulāro slimību un inhalējamiem ilgstošas darbības β2 agonistiem (LABAs) vai ilgstošas iedarbības antimuskarīniem antagonistiem (LAMAs) pacientiem ar hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) plaši tiek apspriesta.
Četri vienkārši izmeklējumi var palīdzēt ģimenes ārstam pneimonijas diagnostikā
Drudzis, paaugstināts pulss, izmainīta elpošana un zems skābekļa līmenis – šo izmeklējumu veikšana ģimenes ārstam var atvieglot pneimonijas diagnostiku, secināts lielā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā European Respiratory Journal.
Bērniem ar astmu biežāk nevajadzīgi izraksta antibiotikas
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Protona sūkņu inhibitoru lietošana saistīta ar paaugstinātu pneimonijas risku pacientiem ar demenci
Retrospektīva kohorta pētījuma mērķis bija novērtēt saistību starp protona sūkņa inhibitoru (PSI) lietošanu un pneimonijas risku pacientiem ar demenci.
Austrumu slimnīcā veikta unikāla procedūra – totāla abu plaušu skalošana
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centrā (TPSC) pirmo reizi Latvijā sekmīgi veikta unikāla ārstnieciska procedūra – totāla abu plaušu lavāža jeb skalošana, atkārtoti ievadot plaušās šķidrumu un to atsūcot.
Sālītas gaļas lietošana uzturā saistīta ar astmas simptomu saasināšanos
Astmas simptomi pieaugušajiem pasliktinās laika gaitā, ja uzturā tiek lietoti sālītas gaļas produkti, simptomu pasliktināšanos tikai nedaudz izskaidro ķermeņa masas pieaugums, secināts pētījumā, kas publicēts žurnālā Thorax.
Pētījums: smēķēšana rada iekaisumu organismā, aktivējot neitrofilos leikocītus
Nav noslēpums, ka tabaka ir kaitīga veselībai, taču līdz šim nebija skaidrs, kā tieši tabakas lietošana rada iekaisumu cilvēka organismā. Tas beidzot noskaidrots ASV un Zviedrijas zinātnieku veiktā pētījumā.
E vitamīns mazina pneimonijas risku
Vecākiem vīriešiem smēķētājiem 50 mg E vitamīna lietošana dienā mazina pneimonijas risku līdz 72 % pēc tam, kad viņi atmet smēķēšanu.
Fiksētas zāļu kombinācijas efektivitāte plaušu tuberkulozes ārstēšanai
Spāņu pētnieki sagatavojuši Cochrane datu bāzes pārskatu par fiksētas devas zāļu kombinācijas un vienu vielu saturošu zāļu lietošanas efektivitāti, drošumu un līdzestību pacientiem, kam pirmreizēji diagnosticēta tuberkuloze.
Lasītākais Doctus.lv
D vitamīns uzrāda aizsardzības pazīmes pret bioloģisko novecošanos
Randomizēta pētījuma rezultāti liecina, ka D vitamīns var aizsargāt pret telomēru saīsināšanos, kas ir saistīta ar ar vecumu saistītu slimību risku.
HOPS GOLD 2025 VADLĪNIJAS. Precizētas un papildinātas
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Aptaukošanās ārstēšana: tirzepatīds iepretī semaglutīdam
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Bērnu slimnīcā darbu sāk pirmā izglītības māsa bērnu onkoloģijas jomā
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Proteinūrija. Izpratne par nieru bojājumu un pārvaldības taktiku
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 86
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 201
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 363
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 209
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 359
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 317
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 557
Ķ
- Ķirurģija 202
L
M
N
- Narkoloģija 42
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 73
- Neiroloģija 414
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 259
- Otorinolaringoloģija 82
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 237
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 286
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 156
R
S
- Sabiedrības veselība 354
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98