Nav noslēpums, ka tabaka ir kaitīga veselībai, taču līdz šim nebija skaidrs, kā tieši tabakas lietošana rada iekaisumu cilvēka organismā. Tas beidzot noskaidrots ASV un Zviedrijas zinātnieku veiktā pētījumā.
Vecākiem vīriešiem smēķētājiem 50 mg E vitamīna lietošana dienā mazina pneimonijas risku līdz 72 % pēc tam, kad viņi atmet smēķēšanu.
Spāņu pētnieki sagatavojuši Cochrane datu bāzes pārskatu par fiksētas devas zāļu kombinācijas un vienu vielu saturošu zāļu lietošanas efektivitāti, drošumu un līdzestību pacientiem, kam pirmreizēji diagnosticēta tuberkuloze.
Klīniskā novērojumu pētījumā pierādīts, ka astma saistīta ar ilgāku laiku līdz iestājas grūtniecība un mazākiem dzimstības rādītājiem.
Inhalējamie kortikosteroīdi (IKS) ir viena no svarīgākajām medikamentu grupām pastāvīgas astmas ārstēšanā, jo tie nomāc iekaisuma reakciju. Uz IKS pozitīvo ietekmi norāda vairākas starptautiskās vadlīnijas (Lielbritānija, ASV), tomēr pastāv bažas par to ilgtermiņa lietošanas drošību un blaknēm (lūzumi, augšanas aizture bērniem), tāpēc veikts pētījums, lai izpētītu ilgstošas IKS (vairāk kā 12 mēnešus) lietošanas ietekmi uz bērna augšanu.
ASV Neiroloģijas akadēmijas pārstāvji 2015. gada 15. aprīlī ir publicējuši pētījumu, kurā parāda, ka senioriem ar miega apnoju un krākšanu, kognitīvo spēju samazinājums var sākties vidēji par 10 gadiem agrāk, salīdzinājumā ar senioriem bez elpošanas traucējumiem miegā.
30.-31.martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā rīkotā starptautiskā augsta līmeņa konferencē pieņemta Rīgas deklarācija par tuberkulozi un tās multirezistenci.
Šodien, 24.martā, visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Tuberkulozes diena. Pērn sasniegta zemākā reģistrētā saslimstība* ar tuberkulozi kopš 1993.gada. Kaut arī saslimstība pēdējo gadu laikā ir bijusi mainīga, jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati apliecina, ka pozitīva tendence, kura sākusies Latvijā 2002.gadā, joprojām turpinās un saslimstība ar tuberkulozi turpina samazināties.
Pētnieki no Viskonsīnas medicīnas koledžas atklājuši saistību starp specifisku olbaltumvielu un pēc vīrusa infekcijas astmas attīstību, kas ir pirmais solis, lai izstrādātu jaunas astmas terapijas iespējas, kas pasargātu no pēc vīrusa astmas attīstības bērniem.
NICE vadlīnijās iesaka ģimenes ārstiem izmantot asins analīzes, lai novērtētu, vai pacientam izrakstīt antibiotikas, ja ir aizdomas par bakteriālu pneimoniju.
Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Siltais laiks mūs lolo ar iespēju kļūt aktīviem un mosties no ziemas miega gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Līdz ar aktivitātes kāpumu nākas novērot arī traumatisma pieaugumu — to veicina gan dažādas sporta aktivitātes ārā, gan ar vides iekārtošanu saistīti pasākumi. Mīksto audu traumas daudz biežāk redzamas gan traumpunktos, gan ģimenes ārstu praksēs.
