Sirds un asinsvadu slimību attīstības risks ir mazāks cilvēkiem ar aptaukošanos, kuriem ir ģenētiska predispozīcija uz augstu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), nekā cilvēkiem ar aptaukošanos, ko galvenokārt ietekmē vides faktori, piemēram, dzīvesveids.
Pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku izrakstīšana ne tikai izraisa rezistenci pret antibiotikām, bet arī rada ievērojamu kaitējumu pacientam. Šis ir viens no visaptverošākajiem pētījumiem, kāds līdz šim ir veikts, lai dokumentētu pārmērīgas antibiotiku lietošanas ietekmi klīniskajā praksē.
Kafija ir viens no biežāk patērētajiem dzērieniem visā pasaulē. Tūlītēji tās efekti pēc iedzeršanas ir pētīti maz, tāpēc nejaušināti kontrolēta šķērsgriezuma pētījuma veidā tika noskaidrots kafijas ar kofeīnu efekts uz sirds ritmu, paveikto soļu skaitu, miegu un glikozes līmeni asinīs.
Bažas par Covid–19 pandēmijas ietekmi uz psihisko veselību dažādās populācijās ir aktuāls jautājums – medijos vairākkārt izteikti apgalvojumi, ka šobrīd pasaule piedzīvo Covid–19 psihiskās veselības pandēmiju vai “cunami”. Līdz šim veiktie šķērsgriezuma pētījumi ziņojuši par psihiskās veselības pasliktināšanos dažādās pacientu grupās un vispārējā populācijā, taču iztrūkst salīdzinājums ar laiku pirms pandēmijas.
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Vīriešiem, kuri pārsvarā ievēro Vidusjūras diētu, ir mazāka iespēja saslimt ar prostatas vēzi. Šī diēta arī uzlabo viņu atveseļošanās iespējas, ja viņiem ir diagnosticēts prostatas vēzis un tiek pielietota staru terapija.
Liekais svars bērnībā un agrīnā pieaugušā vecumā ir neatkarīgi riska faktori trombemboliskiem notikumiem vēlāk dzīves laikā. Pētījums ir balstīts vairāk nekā 37 000 vīriešu datos, par kuriem ir pieejama informācija par agrīnu ĶMI un par trombiem vēlāk dzīves laikā, ja tādi ir bijuši.
Katru desmito priekšlaicīgas nāves gadījumu varētu novērst, ja ikvienam būtu izdevies veikt vismaz pusi no ieteicamā fiziskās aktivitātes līmeņa katru dienu, norāda pētījums, kas veikts Kembridžas universitātē.
Metaverss ir tehnoloģiska revolūcija virtuālās realitātes jomā ar potenciāliem ieguvumiem sabiedrības veselības pētniecībā. Jauns raksts piedāvā vairākus jaunus veidus, kā metaverss var palīdzēt izveidot, pārbaudīt un pieredzēt veselību veicinošu vidi, lai samazinātu neinfekcijas slimību risku.
Plastmasā esošās endokrīnās sistēmas darbību kavējošās ķīmiskās vielas (EDC) var palielināt cukura diabēta risku sievietēm.
Pacientiem, kuriem tiek veikta hemodialīze, kritieni ir bieži un lielākoties notiek mājās. Tie saistīti ar iepriekšējiem kritieniem, ilgāku hemodialīzes laiku, noteiktu medikamentu lietošanu un trauslumu jeb frailty. Pētījumā konstatēts, ka trausluma indeksam bija labāka spēja identificēt pacientus ar paaugstinātu kritienu risku nekā tradicionālajai kritienu riska novērtēšanas skalai.
Pacients sūdzas par sāpēm, nogurumu, elpas trūkumu vai citiem fiziskiem simptomiem, taču izmeklējumi nesniedz skaidru atbildi — iespējams, jādomā par somatoformiem traucējumiem. Vai cita situācija — līdzās hroniskai, somatiskai slimībai parādās psihiski simptomi. Abos gadījumos mijiedarbojas ķermenis un psihe. Kā izvairīties no pacientu futbolēšanas, hiperdiagnostikas, bet, strādājot kā komandai, atvieglot pacienta ciešanas un uzlabot viņa dzīves kvalitāti?
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
