Jaunā pētījumā atklāts, ka psihiskas slimības bieži sastopamas bērniem un pieaugušajiem ar nieru mazspēju, un hospitalizācija šādu slimību gadījumā ir saistīta ar lielāku agrīnas nāves risku pieaugušajiem. Rezultāti liecina, ka ārstiem, kuri aprūpē hospitalizētus pacientus ar nieru mazspēju, būtu jāzina un jābūt gataviem pārvaldīt psihiskos traucējumus.
Plašā pētījumā apstiprināts, ka celiakijas slimības attīstības risks ir saistīts ar glutēna patēriņu bērnībā. Šis bija novērojuma pētījums, kurā nepierādīja kauzalitāti.
Pusaudzēm, kurām agrīni iestājas pubertāte, ir lielāka iespējamība, ka būs arī migrēna, secināts pētījumā.
D vitamīna deficīts piedzimstot un agrā bērnībā saistīts ar paaugstināta asinsspiediena risku vēlākā bērnībā un pusaudžu gados, secināts pētījumā.
Aptaukošanās ir saistīta ar paaugstinātu trauksmes un depresijas risku bērniem un pusaudžiem, šis risks nav saistīts ar tādiem tradicionāliem riska faktoriem kā vecāku psihiskās saslimšanas un sociālekonomiskais stāvoklis.
Bērniem un jauniešiem, kuru mātēm ir bijis gestācijas cukura diabēts, ir divreiz lielāka iespējamība, ka attīstīsies cukura diabēts līdz 22 gadu vecumam.
Vitamīnu lietošana pirmajā grūtniecības mēnesī par 50 % var mazināt autisma spektra traucējumu (AST) risku bērniem, kuru māsām vai brāļiem ir AST.
Pētījumā ar 177 000 skolēnu atklāja, ka nepietiekams miega ilgums ir saistīts ar neveselīgākiem uztura paradumiem, aptaukošanos un ilgāku laiku viedierīcēs bērniem un pusaudžiem.
Varētu būt, ka uz pasaules nav cilvēka, kurš vismaz vienu reizi dzīvē nav piedzīvojis akūtas caurejas epizodi. Lielākajā daļā gadījumu caureja pieaugušajam nav dzīvību apdraudoša, taču bērniem bīstama var būt pat it kā banāla rotavīrusa infekcija.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
D vitamīna daudzums organismā mūsu platuma grādos ir ļoti būtisks. Lai neciestu no hipovitaminozes sekām D vitamīna trūkuma dēļ, pacientiem jārekomendē tā regulāra lietošana atbilstīgās devās un samērīgi 25(OH)D līmenim asinīs.
Bērniem, kuriem ir astma, biežāk izraksta antibiotikas nekā bērniem, kuriem astmas nav, secināts pētījumā, kura rezultāti tiks prezentēti Eiropas Pulmonologu kongresā. Šādai tendencei nav nekāda zinātniska pamatojuma.
Bērniem miegs ir sliktāks, ja māte cieš no bezmiega, tas savukārt ietekmē bērna labsajūtu un attīstību, secināts Šveicē veiktā pētījumā.
Pētījuma mērķis bija izpētīt akūta vidusauss iekaisuma epidemioloģiju pneimokoku konjugētās 7 un 13 vakcīnas ērā.
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Bieži primārajā aprūpē konsultējam pacientus, kam ir dažādi sirds ritma traucējumi — gan akūti, gan hroniski. Aprēķināts, ka risks dzīves laikā attīstīties priekškambaru mirdzēšanai mainījies: “vienam no pieciem” audzis līdz “vienam no trim”, un tas nozīmē ievērojamu slogu veselības aprūpes sistēmai jau tuvā nākotnē. Šajā numurā Dr. Jānis Pudulis, kardiologs ar plašu klīnisko pieredzi ritma traucējumu pacientu aprūpē, sniedz padomu kolēģiem sirds un ģimenes ārstiem.
Limfadenopātija bērniem ir bieža — līdz 50 % veselu bērnu var būt palpējams palielināts limfmezgls. Galvenie bērnu limfadenopātijas iemesli ir lokālas vai sistēmiskas infekcijas, retāk — autoimūnas un neoplastiskas slimības. Rakstā skaidrota taktika akūta un subakūta limfadenīta gadījumā bērniem.
Turpinot rakstu par biežāk sastopamo ilgtermiņa komplikāciju pārvaldību pēc dzemdes kakla vēža terapijas, tiks apskatītas pārējās vēlīnās komplikācijas: limfocistas un limforeja, limfedēma, jatrogēna menopauze un tās izrietošās sekas, kā arī seksuāla disfunkcija. Raksta mērķis ir apzināt biežākās ar dzemdes kakla vēža (turpmāk — DzKV) ārstēšanu saistītās komplikācijas (attēls) un pārvaldības iespējas. [1—7] Pirmo raksta daļu aicinām lasīt Doctus septembra (2025) numurā.
Kad uzrunājam intervijai, kardioloģe MARINA KOVAĻOVA saka “paldies” un nedaudz samulst par novērtējumu. Daktere novērtējumu tiešām pelnījusi; savulaik vadījusi Jelgavas pilsētas slimnīcā Iekšķīgo slimību nodaļu un bijusi arī Jelgavas poliklīnikas galvenā ārste, taču šajā samulsumā atklājas dakteres Kovaļovas personības sirsnīgā šķautne — lielākais dzīves sasniegums ir nevis amati, bet cilvēciskās attiecības.
