Jauna pētījumi rezultāti, kurā konstatēts, ka jaundzimušajiem un simptomātiskām sievietēm ar Covid-19 ir paaugstināts nevēlamu rezultātu risks, papildina argumentus grūtniecēm vakcinēties pret SARS-CoV-2 vīrusu.
Covid-19 infekcija grūtniecības laikā var būt saistīta ar smagu slimības gaitu mātei. Amerikas Savienotajās Valstīs ir apstiprināta viena vakcīna pret Covid-19 un divas ir atļautas lietošanai grūtniecēm. Līdz šim dati par Covid-19 vakcīnas drošumu mātēm galvenokārt iegūti no pasīvās uzraudzības, un pētījumos trūkst salīdzinošās grupas ar nevakcinētām mātēm.
Antipsihotiķi, iekļaujot gan pirmās, gan otrās paaudzes medikamentus, tiek arvien biežāk ordinēti arī sievietēm grūtniecības laikā, tomēr drošuma profils, tos lietojot šajā periodā ir samērā neskaidrs. Nesen veikti pētījumi norāda, ka antipsihotiķu lietošana grūtniecības laikā paaugstina risku attīstīties dažādām komplikācijām.
Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Ķeizargrieziena jeb sectio caesarea (SC) izmantošana dzemdību atrisināšanā gūst popularitāti un kā metode tiek izmantota visā pasaulē arvien biežāk, neskatoties uz potenciāliem riskiem gan mammai, gan bērnam. Turklāt, pieaug nevis medicīnisku iemeslu dēļ veikts SC, bet individuāla, sievietes apsvērumu vadīta lēmuma dēļ veikti SC. Šajā pētījumā tika ievākti dati par to, vai sieviete labāk izvēlas SC vai dzemdības pa dabīgiem dzemdību ceļiem un kas šo izvēli ietekmē.
Sievietēm, kuras grūtniecības laikā lieto mērenu kafijas daudzumu ikdienā, piedzimt nedaudz mazāki bērni, nekā tām, kuras grūtniecības laikā nelieto kafiju.
Dažādi parabēni ikdienā tiek lietoti kā konservanti dažādos produktos (gan kosmētiskos, gan arī pārtikas), taču ir aizdomas, ka šīm ķīmiskajām vielām piemīt endokrīno sistēmu ietekmējošas un nevēlamas īpašības. Nesen veikti pētījumi ziņojuši par asociāciju starp butilparabēnu ekspozīciju mātei grūtniecības laikā un virsvaru/aptaukošanos bērnībā, īpaši meiteņu vidū.
Dažādas plaušu hipertensijas (PH) formas sievietes skar disproporcionāli. Gan dzīvnieku, gan cilvēku pētījumos secina, ka estradiolam piemīt jaukti efekti uz plaušu asinsvadiem. Līdz šim nav noskaidrots, vai priekšlaicīga menopauze varētu būt riska faktors plaušu hipertensijas attīstībai.
Sievietes veselība lielā mērā atkarīga no uroģenitālā trakta mikrobiotas sastāva, bet nav skaidri definēti bioloģiskie faktori, kas ietekmē šā sastāva atšķirības katrai sievietei. Iepriekš veiktos pētījumos noskaidrots, ka glikogēna daudzums vagīnas lūmenā ir augstāks tām sievietēm, kam ir augstāks ķermeņa masas indekss (ĶMI). Tiek uzskatīts, ka uroģenitālā traktā esošais glikogēns ietekmē to, kāds mikrofloras sastāvs būs sievietes dzimumceļos.
Upsalas universitātē veiktā pētījumā, iesaistot vairāk nekā 250 000 sieviešu, pierādīja, ka perorālo kontracepcijas tablešu lietošana aizsargā no olnīcu un endometrija vēža.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Sievietēm perimenopauzes periodā ir par 40 % lielāka iespēja piedzīvot depresiju nekā tām, kurām nav menopauzes simptomu.
Hroniska nieru slimība (HNS), kas definēta kā patoloģiska albuminūrijas koncentrācija vai aprēķinātais glomerulārās filtrācijas ātrums (aGFĀ), kas ir mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 ilgāk par 90 dienām, skar 6–10% no kopējās populācijas visā pasaulē. Kā norādīts pētījumā, visplašāk izmantotais prognozēšanas rīks - nieru mazspējas (NM) riska vienādojums (kidney failure risk equation) - personām ar HNS nespēj vienlaicīgi novērtēt gan NM risku, gan nāves risku, līdz ar to var sniegt neobjektīvas NM riska prognozes.
Vairākas organizācijas, t.sk. PVO un ANO mudina valstis izmantot labbūtības indikatorus politikas veidošanas procesos. Šī tendence, kopā ar pozitīvas afektivitātes lietderīguma atpazīšanu paver jaunas iespējas veselības/labbūtības veicināšanā. Līdz šim nav skaidrs, vai pozitīva afektivitāte pusaudža vecumā jebkā ietekmē pieaugušā veselību/labbūtību. Tas skaidrots šajā garengriezuma kohortas pētījumā ASV.
