PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Galvassāpes bērniem

A. Kovaldins, M. Jakovickis
Galvassāpes bērniem
No galvassāpēm cieš 60-90% bērnu. Zēniem, kļūstot vecākiem, to biežums samazinās, turpretī meitenēm, tuvojoties pubertātei, - pieaug. Galvassāpes parasti sākas 7-12 gadu vecumā. Galvassāpju dēļ 12% skolēnu vismaz vienu dienu mēnesī neapmeklē skolu, aptuveni 13% zēnu un 20% meiteņu kā galveno sūdzību vizītē pie ārsta min tieši galvassāpes. Ir daudz un dažādu iemeslu sāpēm, arī to raksturojums ir daudzveidīgs - no biežām, nekaitīgām līdz ļoti retām un dzīvībai bīstamām.

Bērniem galvassāpes lielākoties ir labdabīgas, tikai 0,9-1,2% attēldiagnostikas izmeklējumu konstatē izmaiņas, bet galvas smadzeņu audzēji kā iemesls tiek minēts tikai 0,003% gadījumu.

Cefalģijas un to izpausmes

Cefalģijas un to izpausmes bērnu vecumā var izteikti atšķirties no pieaugušo vecuma:

  • sāpes bērniem biežāk ir bilaterālas;
  • tipiska lokalizācija - pieres un deniņu rajons;
  • bērni sāpes biežāk raksturo kā pulsējošas, smeldzošas, spiedošas, spīlējošas un neatlaidīgas;
  • bērni kļūst bāli, miegaini, apātiski vai uzbudināti;
  • dažiem ir priekšsajūtas (redzes traucējumi, tirpšanas) - aura;
  • dažiem ir fotofobija, fonofobija un vemšana;
  • bērniem bieži nav viss noteikta galvassāpju tipa simptomu komplekss.

Sāpju jutīgās struktūras galvā, kas veido klīnisko ainu:

  • apvalku un cerebrālie asinsvadi (vēnas un artērijas);
  • kraniālie jušanas nervi (trigemināla neiralģija, n. auriculus magnus, n. occipitalis);
  • cervikālās saknītes (1.,2.,3.) un artērijas, skalpa muskulatūra, kaula plēve, deguna blakusdobumi;
  • asinsvadu sāpes stimulē vazodilatācija, asinsvadu iekaisums, iestiepšana un dislokācija;
  • galvas smadzeņu parenhīma, ependīma un apvalki ir nesāpīgi.

Galvassāpju iemesli

Kā iespējamie sāpju iemesli tiek minēti daudzi faktori, taču nozīmīgākie:

  • vīrusu un augšējā elpošanas trakta infekcijas (arī ausu infekcijas, saaukstēšanās, alerģijas, sinusīts, faringīts);
  • ar stresu saistītas (ģimenes vai sociālas problēmasu.c.);
  • vieglas galvas traumas;
  • migrēna un kūlīšu tipa galvassāpes;
  • saspringuma ("tensijas") tipa galvassāpes.

Reti kā galvassāpju iemesls tiek minēta tāda nopietna saslimšana kā audzējs vai dzīvību apdraudoša nervu sistēmas infekcija.

Galvassāpju iemesla precizēšanai tās iedala primārās un sekundārās cefalģijās: tas ir svarīgi, lai adekvāti lemtu par precīzu terapiju. Atsevišķi tiek nodalītas arī kraniālas neiralģijas, centrālas un primāras faciālas sāpes. Pie primārajām galvassāpēm pieskaita migrēnu (ar vai bez auras un tās varianti), saspringuma un kūlīšu tipa cefalģijas. Tās visbiežāk ir pašlimitējošas, tām ir noteikta klīniskā izpausme, lēkmju biežums un raksturojums, kas atvieglo izmeklēšanu. Sekundārās cefalģijas saistītas ar konkrētu izsaucēju (organisku patoloģiju), bieži labdabīgu (vīrusu infekcijas, stress). Tāpat jāatceras, ka galvassāpes var būt nozīmīgs priekšvēstnesis dzīvību apdraudošiem stāvokļiem - īpaši pacientiem, kam jau zināma kāda slimība (oportūnistiska infekcija imūndeficītu slimniekiem, slikti strādājošs ventrikuloperitoneālais šunts hidrocefālijas gadījumā, kas veicina intrakraniālā spiediena paaugstināšanos u.c.). Galvassāpju veidus un to izsaucējus skat. 1. tabulā.

Galvassāpju veidi un izsaucēji Galvassāpju veidi un izsaucēji
1. tabula
Galvassāpju veidi un izsaucēji

Sekundāras galvassāpes

Lielākā un biežākā cefalģiju grupa. Visbiežākais iemesls ir vīrusu infekcijas. Galvassāpju ilgums atkarīgs no slimības ilguma, var ilgt vairākas dienas. Galvassāpes var būt kā pirmais vai kā pavadošais sim-ptoms. Smagu infekciju gadījumā var pievienoties arī cita neiroloģiska simptomātika - izmainīts apziņas un psihiskais stāvoklis, fokāls neiroloģisks deficīts. Jāpatur prātā, ka šo simptomu variācijas nosaka bērna vecums.

Infekciju veidi, kam raksturīgas galvassāpes:

  • bakteriāls meningīts - bērnam raksturīga miegainība, galvassāpes, apātija ar pieaugošu drudzi, sāpes sprandā un/vai stīvums;
  • virāls meningīts - drudzis, galvassāpes, var būt halucinācijas un izmainīta uzvedība. Ļoti uzmanīgi jāizturas pret šo slimību grupu, jo 10-20% vīrusa meningīta un encefalīta ierosinātāju ir Herpes simplex vīruss, kas ir vienīgais etiopatoģenētiski ārstējamais vīrusa meningīts ar augstu mirstības līmeni un komplikācijām- ļoti svarīga ir savlaicīga pretvīrusu terapijas sākšana. Visai bieži vasaras un rudens sezonā ierosinātājs var būt ērču encefalīta vīruss;
  • cerebrāls abscess - blakus galvassāpēm ir raksturīgi redzes un nervu sistēmas darbības traucējumi. Bieži šiem pacientiem abscesa iemesls ir imūndeficīts vai sirds patoloģija (septisks endokardīts, iedzimta sirds patoloģija ar atvērtu kambara vai priekškambara starpsienu un šuntu no labās uz kreiso pusi);
  • faringīts - biežākais ierosinātājs ir streptokoks, kam raksturīgas galvassāpes, iekaisis kakls, vēdersāpes. Līdzīgi var noritēt gripas vīruss, kam raksturīgs eksudatīvs faringīts;
  • galvassāpes var radīt vidusauss iekaisums, sinusīts un dentāla infekcija. Precīza sāpju lokalizācija un iekaisuma raksturojums norāda iespējamo galvassāpju iemeslu.

Citas saslimšanas, kam nav raksturīgas infekcijas norises, bet kam galvassāpes var būt kā simptoms:

  • galvas trauma - aptuveni 45% gadījumu ir galvassāpes, ko nereti (tas atkarīgs no traumas smaguma) var pavadīt cita simptomātika: samaņas zudums, slikta dūša, vemšana, atmiņas traucējumi, pārejošs kortikāls aklums un lēkmes. Pēc smadzeņu satricinājuma galvassāpes bieži vien var palikt arī kā sekas;
  • audzējs - raksturīgas hroniski progresējošas galvassāpes. Galvas smadzeņu audzējs kā galvassāpju iemesls ir ļoti reti. Pirmie simptomi parasti ir nespecifiski un grūti "notverami", tāpēc nereti diagnoze ir novēlota. Bieži ir cita pavadoša neiroloģiska simptomātika: ataksija, acs ābolu kustību un redzes traucējumi, slikta dūša, vemšana, izmainīta uzvedība;
  • intrakraniāls asinsizplūdums - reti, taču ir dzīvību apdraudošs. Bieži pēc traumas (epidurālas un subdurālas hematomas). Cefalģija var būt kā vienīgais simptoms, taču pēc asinsizplūduma plašuma simptomātika var izteikti variēt. Netraumatiskas hemorāģijas (parasti subarahnoidālas) iemesls var būt aneirismas vai arteriovenoza malformācija, ruptūra, koagulopātija vai hemoglobinopātija;
  • saindēšanās ar oglekļa monoksīdu - neatkarīgi no saindēšanās smaguma galvassāpes ir vienmēr. Bērni var saindēties slikti vēdinātā mājā ar malkas apkuri vai no automobiļu izplūdes gāzēm;
  • bruksisms - zobu griešana naktīs, 15-30% bērnu ir bruksisms. Tas var radīt galvassāpes temporālo muskuļu sasprindzinājuma dēļ, miega traucējumus, depresiju, zobu sāpes. Kā izsaucējs var būt stress (mājā, skolā), miega traucējumi, antidepresantu terapija, alkohola lietošana, smēķēšanau.c. Mazināt var speciāla sejas masāža, žokļu muskulatūras atslābināšanas treniņš, psihoterapija, smēķēšanas atmešana;
  • temporomandibulārās locītavas disfunkcija - raksturīgas sāpes primāras vai sekundāras zobu šķilšanās gaitā. Bērni parasti sūdzas par sāpēm košļājot, ir izteikti jutīga apakšžokļa locītava. Sāpes raksturīgas jauniešu vecumā;
  • arteriālā hipertensija - bērniem ar hipertonijas krīzēm bieži ir cefalģija, ko raksturo kā hipertensīvu encefalopātiju. Bērnu un jauniešu vecumā tā ir reti, parasti būtu jāmeklē kāda sistēmiska saslimšana, nieru-asinsvadu slimība, feohromocitoma;
  • idiopātiska intrakraniāla hipertensija (Pseudotumor cerebri) - blakus galvassāpēm raksturīga papilledēma, paaugstināts intrakraniālais spiediens, ar neizmainītu likvora analīzi, neiroradioloģisko izmeklējumu un neiroloģiskās simptomātikas iztrūkumu (reti n.abducens parēzi). Biežāk jaunietēm;
  • galvassāpes saistītas ar somatoformiem traucējumiem- ļoti bieži bērniem, īpaši meitenēm pubertātes vecumā. Raksturīgi, ka bez cefalģijas ir arī citas daudzveidīgas sūdzības - sāpes vēderā, krūtīs, mugurā, ekstremitātēs, galvas reibonis, uztraukums, baiļu izjūta, sāpes sirdī, elpas trūkums, gremošanas sistēmas traucējumi (caureja, slikta dūša, vemšana), ģībonis. Jāizslēdz organiska patoloģija. Sāpēm nav vienveidīga, tipiska rakstura. Anamnēzē ir dati par somatiskām sūdzībām. Ir citi somatoformi simptomi. Pēc izmeklēšanas simptomus nav iespējams izskaidrot ar slimību vai lietoto zāļu iedarbību. Cefalģijas raksturs ir ļoti variabls un nespecifisks: pulsējošas, spiedošas, asas, smeldzošas, durošasutt. Atšķiras arī biežums un ilgums, piemēram, katru dienu sāp divas stundas, sāp reizi nedēļā vai visu dienu. Lokalizācija parasti ir abpusēja;
  • galvassāpes, kas saistītas ar medikamentu lietošanu, pārdozēšanu un to atcelšanu - šeit jāpiemin pretsāpju medikamentu radītas galvassāpes, kas bieži ir sekas pārmērīgai pretsāpju medikamentu lietošanai.

Primāras galvassāpes

Pie primāro cefalģiju grupas pieder migrēna ar vai bez auras ar tās variantiem (hemiplēģiska, bāzilāra, bērnības periodiskie sindromi, oftalmoplēģiska un retināla migrēna), saspringuma tipa cefalģija, kūlīšu tipa galvassāpes un hroniskas ikdienas galvassāpes. Kūlīšu tipa galvassāpes ļoti reti ir bērniem, kas jaunāki par trim gadiem. Raksturīgas vienpusējas, parasti frontāli periorbitālas, stipras galvassāpes, kas ilgst ne vairāk par trim stundām.

Migrēna

Migrēna ir akūts galvassāpju sindroms, kas atkārtojas. To raksturo periodiskas, pēkšņas galvassāpes, ko pavada slikta dūša, vemšana, vēdersāpes, un tās var mazināties, ja pacients izguļas. Pēc klīniskās norises migrēna var būt ar auru un bez auras. Migrēnas patoģenētiskais mehānisms vēl nav pavisam skaidrs, taču uzskata, ka to izsauc asinsvadu dilatācija (sāpju fāzē) un spazmas (auras fāzē).

Bērniem atšķirībā no pieaugušajiem migrēnas klīniskā norise ir citāda. Bērniem aprakstīti arī bērnības periodiskie sindromi, kas ir priekšvēstneši tam, ka jauniešu un pieaugušo vecumā ir lielāka varbūtība migrēnas attīstībai.

Migrēnas raksturīgās pazīmes bērniem:

  • lēkme ilgst no 1 stundas līdz 72 stundām (biežāk ne vairāk par 2 stundām);
  • galvassāpes parasti bilaterāli, pieaugušajiem raksturīgā vienpusējā sāpju simptomātika attīstās vēlāk;
  • ļoti reti ir okcipitālas sāpes, kas jāšķir no strukturāliem bojājumiem, biežāk deniņu, pieres un retroorbitālas;
  • fotofobiju un fonofobiju var pamanīt pēc bērnu izmainītās uzvedības;
  • biežāk pulsējošs un spiedošas;
  • sāpes pavada slikta dūša, vemšana, foto-/ fonofobija;
  • parasti bērns aizmieg, tas atvieglo vai pārtrauc galvassāpes;
  • 17% ir aura, kas ilgst 4-30 min., pirms galvassāpēm parasti vienā acī izpaužas ar mirgošanu, skotomu, hemianopsiju, tirpšanu rokā un/vai runas traucējumiem;
  • 90% gadījumu migrēna ir arī citiem ģimenes locekļiem. Ja vienam no vecākiem ir migrēna, tad risks ir 20-50%.

Klīniski vērtējot, mazi bērni var būt bāli, mazāk aktīvi kā parasti. Vecākiem bērniem var būt izteikta vemšana, viņi var raudāt, kļūt izteikti pasīvi un slēpties. Nereti raksturīga arī nestabilitāte, nevēlēšanās kustēties un pat bailes staigāt. Jaunākiem bērniem galvassāpes sākas vēlā pēcpusdienā. Sāpes pastiprina šķaudīšana, sasprindzinājums, fiziska slodze (iešana, kāpšana). Bērns sāpju laikā var zaudēt arī samaņu, var būt vēdersāpes. Migrēnas diagnostiskie kritēriji apkopti 2. tabulā.

Migrēnas diagnostiskie kritēriji (Starptautiskā galvassāpju apvienība) Migrēnas diagnostiskie kritēriji (Starptautiskā galvassāpju apvienība)
2. tabula
Migrēnas diagnostiskie kritēriji (Starptautiskā galvassāpju apvienība)

Migrēnas galvassāpju varianti

Ar menstruālo ciklu saistīta migrēna - migrēnas galvassāpju veids, kura izpausme cieši korelē ar menstruālā cikla norisi (sākumu). Galvassāpes parasti var sākties divas dienas pirms, jebkurā brīdī menstruālās asiņošanas periodā vai trīs dienas pēc tās. Migrēna meitenēm un jaunietēm var būt arī citā mēneša laikā un noritēt citādi. Patoģenētiski galvassāpes saista ar samazinātu estrogēnu un progesteronu daudzumu. Menstruālā migrēna nekad nenorit ar auru, taču tā var būt kādā citā mēneša dienā pirms galvassāpēm. Biežāk migrēna ir divas dienas pirms menstruācijas un pirmajās trīs tās dienās. Šīs lēkmes fenotipiski ir ar smagāku norisi un uz terapiju rezistentākas. Aprakstīta "mini-profilakse" dažas dienas pirms kārtējā menstruālā cikla sākuma ar nesteroīdajiem pretiekaisuma medikamentiem, ir pozitīvi dati arī par triptānu lietošanu, taču vairāk aprakstīta pieaugušām sievietēm.

Oftalmoplēģiska migrēna: galvassāpju pavadošie simptomi ir n. oculomotorius disfunkcija un redzes asuma traucējumi. Sāpes parasti ilgst vairākas dienas (pat nedēļas), raksturīgs garš latentais periods pirms oftalmoplēģiskās simptomātikas (ptoze, paplašināta zīlīte, eksotropija, dubultošanās). Skartā nerva paresninājums un signāla palielināta intensitāte vērojama MR galvas smadzeņu izmeklējumā, kas vairāk atgādina atgriezenisku demielinizējošu neiropātiju, nevis migrēnu.

Apjukuma migrēna: galvassāpes, ko pavada tādi simptomi kā apjukums, dezorientācija, runas traucējumi, kas var saglabāties pat ilgāk nekā galvassāpes.

Retināla migrēna - reti; to raksturo pēkšņs redzes zudums vai spilgta gaisma tikai vienā acī, pēc tam stundas laikā rodas ipsilaterālas, periorbitālas sāpes. Redzes zudums ir atgriezenisks. Redzes traucējums var būt arī bez galvassāpēm pēc tā, taču tad var attīstīties paliekošs redzes defekts. Funduskopijas izmeklējumā konstatē, ka tīklene ir blāvāka un ir sašaurināti tās asinsvadi.

Bērnības periodiskie sindromi bieži ir migrēnas priekšvēstneši maziem bērniem. Raksturīgi trīs atsevišķi sindromi:

  • cikliska vemšana;
  • abdominālas sāpes (migrēna);
  • labdabīgs paroksizmāls bērnības reibonis.

Bazilāra tipa migrēna - rets migrēnas veids, ko raksturo smadzeņu stumbra bojājuma simptomātika auras vietā - reibonis, dizartrija, tinnīts, dubultošanās, bilaterāli vizuāli simptomi, bilaterālas parestēzijas, vispārējs nomākums, vājdzirdība. Biežāk šī migrēna ir meitenēm un jaunietēm 7-20 gadu vecumā.

Hemiplēģiska migrēna - auras vietā raksturīgs locekļu vājums (hemiparēze). Raksturīga norise var būt visā ģimenē (ģimenes hemiplēģiskā migrēna) vai var izpausties izolēti tikai vienam. Ģimenes hemiplēģiskajai migrēnai raksturīga migrēna ar auru, kas izpaužas kā locekļu vājums, vismaz vienam pirmās pakāpes radiniekam ir līdzīga migrēnas lēkme ar parēzi. Slimību nosaka mutācijas pārmantošana gēnos.

Migrēna ir viena no nedaudzajām nervu slimībām, ko var diagnosticēt pēc anamnēzes un klīniskās atrades, bez attēldiagnostikas. Radioloģiskā diagnostika nepieciešama tad, ja nav pārliecības par migrēnu. Elektroencefalogramma nepieciešama bērniem, ja ir aizdomas par labdabīgu okcipitālu epilepsiju, kas var izpausties ar redzes traucējumiem. Ieteicama transkraniāla un ekstrakraniāla dupleksdoplerogrāfija.

Saspringuma tipa galvassāpes

Biežākais primāro galvassāpju veids bērniem. Izsaucēji ir emocionāls stress, redzes un kakla muskulatūras sasprindzinājums. Galvassāpes lokalizējas frontāli vai pa visu galvu. Raksturīgas spiedošas vai trulas sāpes, saspringums pakauša un kakla rajonā. Sāpes ilgst visu dienu, daļu dienas vai vairākas dienas. Nav ne sliktas dūšas, ne vemšanas; nepastiprinās pie garīgas slodzes. Daži bērni neapmeklē skolu, kaut gan varētu. Vecāki bieži vien sāpēm pievērš pārlieku uzmanību un tāpēc atbrīvo bērnu no skolas apmeklējuma. Galvassāpju raksturs, bērnam pieaugot, var mainīties - var pastiprināties vai mazināties. Saspringuma tipa galvassāpju diagnozi pamato klīniskie diagnostiskie kritēriji (skat. 3. tabulu).

Saspringuma tipa galvassāpju diagnostiskie kritēriji Saspringuma tipa galvassāpju diagnostiskie kritēriji
3. tabula
Saspringuma tipa galvassāpju diagnostiskie kritēriji

Bieži vecāki uzskata, ka galvassāpju iemesls ir iespējamais audzējs, šādās situācijās jāizskaidro slimības raksturs, nepieciešamības gadījumā var veikt neiroradioloģiskus izmeklējumus (DT, MR galvas smadzenēm).

Hroniskas ikdienas galvassāpes

Hroniskas ikdienas galvassāpes ir biežāk nekā 15 dienas mēnesī, vismaz trīs mēnešus. Bieži pacienti sūdzas par tām gandrīz katru dienu un pat mēnešiem ilgi. Šī nav atsevišķa galvassāpju grupa, bet bieži vien bērniem ar hroniskām galvassāpēm kā pamata sāpju veids ir saspringuma tipa vai migrēnas tipa cefalģija. Bieži pacienti lieto pārmērīgi daudz pretsāpju līdzekļu un attīstās t.s. medikamentu pārdozēšanas izraisītas galvassāpes.

Galvassāpju diagnostika

Svarīgākais ir saprast, vai galvassāpes ir primāras vai sekundāras. Tiklīdz izslēgta slimība, kas var būt sekundāro galvassāpju pamatā, jāizvērtē intrakraniālas patoloģijas iespējamība (oftalmoloģiska izmeklēšana, dupleksdoplerogrāfija transkraniālajiem un ekstrakraniālajiem asinsvadiem, DT, MR). Ievācot anamnēzi, svarīgi uzzināt galvassāpju sākumu (pēkšņas, pakāpeniskas), ilgumu, intensitāti, biežumu, kvalitāti (raksturot sāpju lokalizāciju, sāpju veidu), iespējamos izsaucējfaktorus. Jāņem vērā iespējamās iepriekšējās galvassāpju epizodes, vai tās ir atkārtojušās vai sākušas pirmoreiz un pēkšņi:

  • akūtas - parasti sekundāras galvassāpes- infekcijas: faringīts, vīrusa infekcijas;
  • akūtas atgriezeniskas - šīs pacients vai piederīgais labi var raksturot, jo ir atkārtojušās iepriekš un parasti ir ar nemainīgu raksturu (migrēna, saspringuma tipa cefalģija), taču, ja pacients stāsta, ka sāpju raksturs mainās, jāapsver kāds cits (jauns) galvassāpju iemesls;
  • hroniski progresējošas - to biežums un intensitāte ar laiku pieaug, nereti tās saistītas ar tilpumveida procesu galvas smadzenēs (smadzeņu abscess, audzējs, hronisks subdurāls vai epidurāls asinsizplūdums);
  • hroniski neprogresējošas - parasti saspringuma tipa cefalģijas.

Blakus simptomi, kas būtu jāņem vērā, lai precizētu iespējamo sāpju iemeslu:

  • drudzis - infekcija;
  • meningeālie simptomi, nomākums, apjukums - meningīts, encefalīts;
  • precīzi lokalizētas sāpes - specifiska infekcija (faringīts, vidusauss iekaisums, sinusīts, dentāla infekcija);
  • pacientiem, kam ir CNS tilpumprocess, var būt pavadošie simptomi: vemšana, uzvedības izmaiņas, polidispija, poliūrija, redzes traucējumi, ataksija, dubultošanās, koordinācijas traucējumi;
  • trauma - intrakraniāla asiņošana, smadzeņu satricinājums;
  • redzes traucējumi - idiopātiska intrakraniāla hipertensija;
  • autonomās sistēmas traucējumi (svīšana) - kūlīštipa cefalģija;
  • aura - migrēna.

Nopietni jāizjautā arī par iepriekšējām slimībām anamnēzē, kas var dot norādes:

  • ļaundabīgs audzējs - infekcija, hemorāģija, metastāzes;
  • koagulopātija - svarīgi izjautāt arī par antikoagulantu lietošanu - intrakraniāls saasiņojums;
  • sirpjveida šūnu anēmija - intrakraniāla hemorāģija.

Noteikti veicama vispārēja fizikāla izmeklēšana un neiroloģiskā stāvokļa izvērtēšana.

Galvassāpju izvērtēšanas algoritmu skat. 1. un 2. attēlā. Neiroradioloģiskā izmeklēšana būtu nepieciešama, ja ir:

Galvassāpju izvērtēšanas algoritms Galvassāpju izvērtēšanas algoritms
1. attēls
Galvassāpju izvērtēšanas algoritms

  • hroniskas progresējošas galvassāpes;
  • galvassāpes izteikti progresējušas vai mainījies to raksturs;
  • fokāls neiroloģisks deficīts, meningisms;
  • ādas atrade norāda par neirokutānu saslimšanu (neirofibromatoze, tuberozā skleroze);
  • bērns, kas jaunāks par 3 gadiem, ar neizskaidrojamām galvassāpēm vai to netiešo simptomātiku.
    Galvassāpju izvērtēšanas algoritms Galvassāpju izvērtēšanas algoritms
    2. attēls
    Galvassāpju izvērtēšanas algoritms

Galvassāpju terapija

Jānovērtē un jāizprot galvassāpju iemesls: infekcija (faringīts, gripa, meningīts u.c.), pārkaršana, trauma, paaugstināts vai pazemināts asinsspiediens, migrēna, saspringuma vai citas galvassāpes. Ja cefalģija ir sekundāra, jāārstē pamatslimība. Primāro galavassāpju ārstēšanu sāk ar provocējošo faktoru (pārguruma, neēšanas, stresa, neizgulēšanās u.c.) izprašanu un reducēšanu. Normalizējot režīmu, koriģējot diētu, atslogojot no pārāk daudziem pulciņiem, cenšoties novērst stresa situācijas ģimenē vai skolā, iespējams kontrolēt galvassāpju biežumu un intensitāti. Visbiežāk galvassāpes provocē nesaskaņas ģimenē vai cita negatīva psihoemocionāla slodze, tāpēc jāiesaista psihologs, psihoterapeits vai psihiatrs. Galvassāpes var mazināt, noguldot vēsā, aptumšotā, klusā istabā, vēss audums uz pieres vai acīm un miegs var uzlabot pašsajūtu. Terapiju sāk ar nomierinošiem līdzekļiem. Efektīvs var būt Magne B6 vai Magvit, jo magnija joni paaugstina sāpju slieksni un mazina nervu sistēmas uzbudināmību. Sāpju lēkmes kupēšanai parasti lieto paracetamolu un ibuprofēnu. Aspirīnu lieto ļoti piesardzīgi, jo ir palielināta varbūtība Reja sindroma attīstībai. Pretsāpju medikamentus ordinē tikai stipru sāpju gadījumā. Vāju saspringuma galvassāpju gadījumā labāk tos nelietot. Ja sāpes ir ļoti biežas (gandrīz katru dienu), pretsāpju medikamentus nelietot vispār, jo var rasties pierašana pie pretsāpju līdzekļiem (medikamentu izraisītu galvassāpju sindroms). Apmēram pusei bērnu pēc neirologa apmeklējuma cefalģiju skaits nākamajos sešos mēnešus samazinās par 50%. Vecāki jāpārliecina, ka to iemesls nav nopietna neiroloģiska slimība.

Migrēnas galvassāpju terapijas principi

Svarīgākais ir bērna/jaunieša un ģimenes izglītošana par slimības īpatnībām un norisi. Pacients un piederīgie būtu jāizglīto gan mutvārdos, gan detalizēti rakstveidā. Bērnam būtu jāpilda galvassāpju dienasgrāmata, precīzi norādot sāpju sākumu, beigas, intensitāti, lokalizāciju, terapiju, iespējamo izsaucēju, meitenēm arī ziņas par mēnešreizēm. Dienasgrāmata palīdz spriest par terapijas efektivitāti - precīzāk izsverami iespējamie izsaucēji, lai no tiem izvairītos. Biežākie faktori, kas veicina sāpes, ir kafijas, kolas lietošana, traucēts miegs (bieža pamošanās, krākšana), ēdiens (šokolāde, pārtikas piedevas), dehidratācija un neregulāras, izlaistas ēdienreizes. Stress var veicināt sāpju biežumu, taču nevar būt iemesls migrēnas galvassāpēm.

Akūtas migrēnas lēkmes terapija

Svarīgi ir iespējami ātrāk (sāpju pirmajās minūtēs) lietot pretsāpju medikamentus. Līdz ar to ir svarīgi izglītot bērnu par simptomu raksturu. Jo jaunāks bērns, jo grūtāk sākt agrīnu terapiju - bieži viņi neatpazīst pirmās sāpes. Migrēnas lēkmes ārstē mājas apstākļos. Lai sāpju lēkmes tiktu ārstētas savlaicīgi, svarīgi ir izglītot vecākus par terapijas sākšanu un laiku. Kad attīstījušies raksturīgie sāpju simptomi, bērns jānovieto mierā un tumšā vietā, pieri apklājot ar mitru dvieli.

Medikamentoza terapija: kā pirmās rindas preparātus lieto pretsāpju un anti-emētiskus preparātus. Lieto ibuprofēnu (deva 10 mg/kg, maks. 40 mg/kg), acetoaminofēnu (10-20 mg/kg, maks. 1000 mg/kg), prometazīnu, kas ir ar sedatīvu iedarbību - uzlabo miegu, mazina sliktu dūšu. Ja šie medikamenti nav līdzējuši, jaapsver ārstēšana ar triptānu grupas medikamentiem. Pētījumos aprakstīta šo medikamentu lietošana bērniem, kas vecāki par 12 gadiem. Nazāla sumatriptāna un zolmitriptāna lietošanai ir aprakstīta efektivitāte. Terapiju ar triptāniem nedrīkst izvēlēties auras laikā un bazilāras un hemiplēģiskas migrēnas gadījumā, jo var pastiprināt asinsvadu spazmu, kas veicina simptomu pasliktināšanos. Sumatriptānu var lietot pēc 12 gadu vecuma s/c injekcijas veidā pa 0,06 mg/kg; 78% gadījumu sāpju lēkmi kupē 60 minūtēs; var lietot arī 25 mg tabl., deguna aerosola efekts ir 15 minūtēs. Zolmtriptāns 2,5 mg un 5 mg efektīvāks par sumatriptānu. Eleptriptāns 40 mg tabl. - sāpes mazinās 30 minūtēs, pāriet divās stundās. Frovatriptanum 2,5 mg ilgstoša iedarbība (26 stundas), sāpju atjaunošanās risks - neliels. Aprakstīta arī efektīva valproātskābes lietošana: 400 mg/4,0 ml ievada vispirms vienmomenta injekcijā 15 mg/kg 5 min. laikā, tad infūzijā 1 mg/kg/h.

Galvassāpju medikamentoza profilakse

Iesaka gadījumos, ja skolēns galvassāpju dēļ skolu neapmeklē vismaz divas reizes mēnesī. Lietojamie medikamenti:

  • selektīvie bēta blokatori - anaprilīns, propranolols, obsidans tabl. 10 mg un 40 mg mazina galvassāpes 50-80% pacientu; 2 mg/kg/dn, devu sadalot uz trim reizēm dienā;
  • kalcija kanālu blokatori- verapamils 80-120mg efektīvs migrēnas ar auru gadījumā;
  • topiramāts - 25-50 mg no rīta, ik nedēļu kāpina pa 25 mg līdz 100 mg devai;
  • valproātskābes medikamenti- 20-30mg/kg/dn;
  • gabapentīns - 30-40 mg/kg/dn;
  • levetiracetāms - 125-250 mg divas reizes dienā;
  • tricikliskie antidepresanti - amitriptilīns 5 mg 1 × dienā (vakarā); ja nav efekta, tad ik divas nedēļas palielina pa 5 mg, maks. deva 60 mg/dn.

 

Literatūra

  1. King C, Fleisher GR, Patterson MC, Drutz JE. Emergent evaluation of headache in children, uptodate.com (01.12.2013).
  2. Headache Classification Committee of the International Headache Society. The International Classification of Headache Disorders. Cephalalgia, 2004; 24: 1.
  3. Lewis DW, Qureshi F. Acute headache in children and adolescents presenting to the emergency department. Headache, 2000.
  4. Kan L, Nagelberg J, Maytal J. Headaches in a pediatric emergency department: etiology, imaging, and treatment. Headache, 2000.
  5. Cruse RP, Patterson MC, Swanson JW. Classification of migraine in children, uptodate.com (01.12.2013),
  6. Lipton RB, Bigal ME, et al. Classification of primary headaches. Neurology, 2004.
  7. Cruse RP, Patterson MC, Swanson JW. Management of migraine headache in children (01.12.2013).
  8. Morton L. Headache. In: Clinical Handbook of Pediatrics, Schwartz MW (Ed), Williams and Wilkins, Baltimore, 1995.
  9. Rothner DA. Headache in adolescence. Adolescent Health Update, 2006.
  10. Cruse RP, Patterson MC, Swanson JW. Tension-type headache in children, uptodate.com (01.12.2013).
  11. Bonthius DJ, Lee AG. Headache in children, uptodate.com (01.12.2013).
Raksts žurnālā