Stāsts, ka medicīnas studijās nav konkursa, ka nenotiek gaišāko prātu atlase, jau pāris gadus nav spēkā. Situācija labojas, neskatoties uz to, ka valsts audzē budžeta vietu skaitu. Šogad Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas un Veselības aprūpes fakultātēs valsts apmaksā 594 vietas (par 108 vairāk nekā pērn), taču, kā rāda pieteikumu statistika, Medicīnas fakultātē studēt gribētāju skaits jau pirmajā uzņemšanas nedēļā pārsniedza iepriekšējā gada ciparus (uz 280 vietām saņemti 389 iesniegumu, un tie vēl nav pēdējie rezultāti).
Par jauno paaudzi – tās motivāciju, cerībām, ambīcijām un ilūzijām, par valsts nostāju jauno ieinteresēšanā un noturēšanā – dažas jautājuma/daudzpunkta zīmes.
Interesanti, cik daudzus jauniešus uzrunāja Medicīnas profesionālās izglītības centra reklāma ar aicinājumu izvēlēties prestižo mediķa profesiju? Ja ņem vērā, ka reklāmas rullītis sāka griezties jūnija viducī, kad jaunieši faktiski jau bija izdarījuši savu izvēli – gatavojoties centralizētajiem valsts eksāmeniem. Ja ņem vērā, ka reklāma izspēlēja vien emocionālus saukļus par sabiedrības apbrīnu, cieņu, padoma prasīšanu, bet aizmirsa pieminēt valsts piedāvātās garantijas un atbalstu šai profesijai.
Kā korelē daudz afišētais katastrofālais mediķu trūkums ar jauno ārstu vēlmi doties uz attāliem rajoniem aizpildīt neērtās vakances? Jo jauno ārstu praksē novērotais liecina, ka daudz kur „visas vietas pilnas un tie mediķi, kas strādā uz pilnu klapi, nesūdzas un palīgā nevienu sev neņem, jo tikai tā var paši galus kopā savilkt.”
Kurā vietā vērtību skalā mūsdienu jaunā paaudze ierindotu cilvēkmīlestību un lojalitāti pret valsti? Prātā nāk kāda jauna, talantīga pasniedzēja izteikums, ka daudzu studentu ambīcijas un vēlme sevi pierādīt, kaut ko sasniegt pastāv milzīgā disproporcijā, ka viņš nevar un negrib saprast laimes meklētājus, kuri dodas uz ārzemēm lūkoties pēc vieglākas dzīves, kamēr tepat pašiem vajadzīgi labi ārsti. Patiesībā grūti kaut ko pārmest jauniešiem, kuru motivācija ir normāls atbildes reflekss uz notiekošo. No otras puses – ir pamatota ticība (lasiet lasītāja slejas autores – šā gada medicīnas studiju absolventes Ievas Kalves – teikto), ka nākotne ir laba. Jo jaunie tic, ka „ārsts arvien pirmkārt būs cilvēks. Ka pastāvīgi, izkopjot prātu un sirdi, rodas viedi cilvēki.”
Caurskatāms un pacientam draudzīgs — sola veselības ministrs Hosams Abu Meri. Publiski iepazīstinot ar zāļu uzcenojuma jauno modeli, viņš pauda cerību, ka Ministru kabinetā tas tiks apstiprināts līdz jūlija vidum, lai jau novembrī pacienti par recepšu zālēm maksātu par 15—20 % mazāk nekā līdz šim. Uzklausījām arī nozares pārstāvju viedokļus, kas nav tik optimistiski un norāda uz iespējamiem riskiem.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Februārī jaunie ārsti plašsaziņas līdzekļos skaļi pauda savu viedokli par kādu samilzušu problēmu — savām tiesībām darbā sarunāties valsts valodā gan ar pacientiem, gan kolēģiem. Veselības ministrs pat bija sasaucis slimnīcu vadītāju sanāksmi.
Viena no veselības politikas veidotāju iniciatīvām ir izstrādāt plānu nākamajiem diviem gadiem, kā cīnīties ar aptaukošanās epidēmiju Latvijā. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda: liekais svars un aptaukošanās Eiropas reģionā ir 60 % pieaugušo un gandrīz 30 % bērnu. Latvija izskatās slikti — mums ir 59,4 % pieaugušo un 20,8 % bērnu ar lieko svaru un aptaukošanos.
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) piedāvā Parkinsona slimības pacientiem jaunu ārstēšanas terapiju ar apomorfīnu, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un samazina negaidītu simptomu parādīšanos. Jaunā medikamenta titrēšana un pielāgošana ir veikta trīs Stradiņa slimnīcas Parkinsona slimības pacientiem
Biedrība Riga TechGirls sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) jau otro reizi vadīs bezmaksas apmācības tehnoloģiju apguvei “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” veselības aprūpes speciālistiem un katram, kurš nākotnē vēlas strādāt šajā nozarē. Apmācību programmai iespējams pieteikties līdz 10. septembrim.
Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.
Māksla ir lielisks, viegli izmantojams resurss, kas spēj stimulēt radošumu — saka KIRSH Veselības fabrika neiroloģe ANŽELIKA GUDRENIECE. Viņa arī norāda, ka ikviens jauns radošais process, veikts ar pozitīvām emocijām, būtiski pilnveido cilvēka kognitīvās spējas.
Aptaukošanās rādītājiem bērniem pieaugot tiktāl, ka tas kļūst par sabiedrības veselības problēmu, ar to saistītie ādas stāvokļi pieaug arī bērnu populācijā.
2.tipa cukura diabēta pacienti ir predisponēti uz hiperkaliēmijas attīstību – īpaši tie, kam ir tādas blakusslimības kā sirds mazspēja un hroniska nieru slimība. Daļa medikamentu, kas uzlabo klīniskos iznākumus šai pacientu grupai ir saistīti arī ar kālija pieaugumu serumā, piemēram renīna–angiotensīna–aldosterona sistēmas inhibitori. Šā pētījuma mērķis bija analizēt un savstarpēji salīdzināt SGLT2 inhibitoru, GLP1 receptoru agonistu un DPP4 inhibitoru efektu hiperkaliēmijas mazināšanā pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu.