Pasaules Pretvēža dienu 4. februārī atzīmējam kopš 2000. gada, lai atkal un atkal uzsvērtu, cik svarīgi būt izglītotam un vērīgam pacientam, uzmanīgam un zinīgam ārstam un cik būtiski ir saņemt mērķtiecīgu valsts atbalstu cīņā ar ļaundabīgām slimībām.
Mūsdienās viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērnam ordinē antibakteriālās terapijas līdzekļus, ir tieši akūts vidusauss iekaisums jeb otitis media acuta (OMA). [1; 2] Nav precīzu datu par OMA izplatību Latvijā, bet katrs ģimenes ārsts, kas strādā ar bērniem, noteikti piekritīs apgalvojumam, ka saaukstēšanās sezonā vismaz pāris gadījumu nedēļā tiek piefiksēti.
2015. gadā pretsāpju zāles bija trešā pārdotākā zāļu grupa pasaulē. Paredzot, ka senioru skaits pieaugs (22 % 2050. gadā), palielināsies arī hronisku slimību (to skaitā reimatoloģisku, onkoloģisku) sastopamība un pretsāpju līdzekļu lietošanas biežums un daudzums — vislielākajā mērā uz NSPL rēķina. [4]
Nesen veiktā pētījumā atklāts, ka nav pierādījumu, kas norādītu uz to, ka nedrīkst lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu, pacientiem ar Covid-19.
Kas ir sāpju slimība un vai tā atbilst vispārīgai slimību definīcijai? Oksfordas Universitātes medicīnisko terminu vārdnīcā teikts, ka slimība ir veselības traucējumi ar specifisku iemeslu un atpazīstamiem simptomiem. [6] Šiem kritērijiem atbilst tādas slimības kā cukura diabēts, tuberkuloze vai koronārā sirds slimība. Bet sāpes?
Akūtu un hronisku nieru slimību risks saistībā ar NSPL lietošanu jauniem un aktīviem cilvēkiem ir augstāks nekā iepriekš tika uzskatīts, secināts jaunā pētījumā.
Ārsta praksē nereti izskan sūdzības par muguras sāpēm. Tās ietekmē pacienta dzīves kvalitāti, funkcionālo stāvokli, darba spējas. [1] Muguras sāpes dzīves laikā pieredz 60—80 % cilvēku. [2]
Pacientiem ar osteoartrītu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu (NSPL) lietošana paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vairāk kā divas reizes, salīdzinot ar vispārējo populāciju, secināts jaunā pētījumā.
Aprēkināts, ka 45 % cilvēku ir risks, ka dzīves laikā attīstīsies ceļa osteoartrīts (OA). Pēc meta-analīzes rezultātiem visefektīvākā neķirurģiskā terapija ir ar nesteroīdo pretiekaisuma līdzekli (NSPL) naproksēnu, tas ne tikai mazina sāpes, bet arī uzlabo funkcijas.
Saņemot piedāvājumu šim rakstam, šķita, ka tas būs diezgan vienkāršs uzdevums, taču, izvērtējot ģimenes ārstu uzdotos jautājumus, secināju, ka tik viegli nebūs. Vēlos uzsvērt, ka galvassāpju pacienta diagnozes noteikšanā ļoti svarīga ir detalizēta anamnēze. Un tam vajadzīgs laiks.
Ziema ir gadalaiks, kad daudzi cilvēki gūst lielākas vai mazākas traumas. Traumatologu ikdiena ir pacienti, kam ziemas prieki beigušies bēdīgi: salauzta roka, sasista galva un citas traumas, kas sākotnēji šķiet viegli risināmas un sekas neatstāj. Vai tiešām?
Vidējais aritmētiskais ārsts—speciālists ir pārliecināts, ka par saaukstēšanos nav vērts runāt. Tāpat viss ir zināms! Bet vai tiešām?
Krasas temperatūras maiņas apstākļos, īpaši rudens un ziemas periodā, rodas veselības traucējumi, ko tautā dēvē par saaukstēšanos. Vides temperatūras maiņa no siltas uz aukstu būtībā ir veicinošais faktors, kas paver vārtus cilvēkiem ar novājinātām organisma aizsargspējām vai kādu iekaisumu, lai izpaustos spilgtāk vai pievienotos vīrusu un/vai mikrobu infekcijas.
Ikdienā bieži tiek lietots aspirīns, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi un paracetamols. Bieža pretsāpju līdzekļu lietošana ir saistīta ar paaugstinātu dzirdes zuduma risku.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir viens no galvenajiem labas veselības priekšnosacījumiem. Nediagnosticēti un neārstēti miega traucējumi nozīmīgi pasliktina cilvēka dzīves kvalitāti, palielina risku saslimt ar dažādām slimībām, kā arī ir saistīti ar augstāku mirstības risku. [1; 2]
Veselības aprūpe ir viena no sarežģītākajām mūsdienu sabiedrības jomām, kas ietver neskaitāmus juridiskus aspektus. Pacientu tiesību likums stingri aizsargā pacienta intereses, īpaši attiecībā uz privātumu un personas datu drošību, taču šīs pašas normas būtiski ierobežo mediķu iespējas aizsargāt savu godu un cieņu situācijās, kad tiek izplatītas nepatiesas vai apmelojošas ziņas. Rakstā sniegts ieskats pētījumā*, noskaidrojot, kādi instrumenti ir medicīnas darbiniekiem, lai sevi aizstāvētu.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
