Primāra hiperparatireoze veicina osteoporozes attīstību un progresiju senioru vidū. Līdz šim nav zināms paratireoīdektomijas ieguvums kaulu lūzumu risku mazināšanai šai pacientu grupai.
Lielā kohorta pētījumā atklāts, ka 40 % lūzumu sievietēm ar krūts vēzi ir bijuši saistīti ar vēzi. Krūts vēzis ir saistīts ar palielinātu lūzumu risku, kas daļēji ir saistīts ar estrogēnu deficītu, aromatāzes inhibitoriem, trauslumu un metastāzēm kaulos.
Kaulu minerālais blīvums augšstilba kaulā sievietēm pēcmenopauzes periodā 25 gadu novērošanas laikā samazinājās vidēji par 10 %, liecina jauna Somijā veikta pētījuma rezultāti.
Osteoporozes ārstēšanas stūrakmens ir izmaiņas dzīvesveidā. Ar to mēs saprotam, ka sievietei (pierādīts, ka sieviešu dzimums ir riska faktors) jāatmet smēķēšana/alkohola lietošana, jāsāk (jāturpina) fiziski aktīvs dzīvesveids, jānovērš kritienu riski, ar ikdienas uzturu vai uztura bagātinātājiem jāuzņem adekvāts kalcija un D vitamīna daudzums.
Celiakija ir saistīta ar paaugstinātu lūzumu risku, bet tai nav tiešas ietekmes uz FRAX aprēķinu. Ja celiakija tiek atzīta par sekundāru osteoporozes riska faktoru, tad to iekļauj FRAX novērtējumā.
Atopiskā dermatīta izplatība ASV pieaugušo populācijā ir 7,2 %, šī hroniskā saslimšana iespējams ir saistīta ar osteopēniju un osteoporozi, īpaši gados vecākiem pacientiem. Tagad lielā populācijā balstītā pētījumā pierādīts, ka atopiskais dermatīts paaugstina gūžas, iegurņa, muguras un delnas lūzumu risku, īpaši pacientiem ar smagi noritošu atopisko dermatītu.
Cilvēka skeletam ir vairākas funkcijas: atbalsts, iekšējo orgānu aizsardzība, kustības, hematopoēzes jeb asinsrades norises vieta, kalcija depozīts, tas ir arī ievērojams endokrīns dziedzeris. [1] Maksimālo kaulu masu un stiprumu cilvēks iegūst 15—30 gadu vecumā, tāpēc svarīga šajā periodā ir fiziskā aktivitāte un adekvāta kalcija un D vitamīna uzņemšana uzturā.
Līdz šim pētījumos bija pierādīts statīnu terapijas protektīvais efekts uz kaulu veselību, bet šis efekts ir atkarīgs no statīnu devas. Zemas statīnu devas samazina osteoporozes risku, savukārt augstas devas šo risku paaugstina.
Osteoporoze ir būtiska veselības aprūpes problēma visā pasaulē, saistīta gan ar lielāku invaliditāti un mirstību pēc kaulu lūzumiem, gan ar izmaksām ilgākas stacionēšanas un rehabilitācijas posmā, gan ar hronisku sāpju sindromu un sliktāku dzīves kvalitāti. IOF dati no sešām Eiropas lielvalstīm liecina, ka ar osteoporozi saistītās veselības aprūpes izmaksas gadā sasniedz 37,5 miljardus eiro.
Divos pētījumos apstiprināts, ka nitrogēna – bisfosfonātu, medikamenti, kurus bieži izraksta osteoporozes terapijā, lietošana saistīta ar 34 % zemāku priekšlaicīgas nāves risku. Mirstības samazinājums skaidrojams ar samazinātu kaulaudu zudumu.
Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām.
Populācija nepielūdzami ātri noveco. Pēc gadiem pieciem pasaulē būs vairāk cilvēku vecumā virs 65 gadiem nekā bērnu zem piecu gadu sliekšņa. Līdz ar novecošanu pieaug arī aprūpējamo skaits slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs, finansiālais slogs gan valstī, gan pašam pacientam.
Lai gan HIV infekcija XXI gadsimtā tiek uzskatīta par hronisku, kontrolējamu infekciju, ar kuru cilvēks var nodzīvot ilgu mūžu, Latvijā tāda prognoze pagaidām attiecas uz nelielu skaitu ar HIV inficēto. Galvenais šķērslis tam ir novēlota HIV infekcijas atklāšana.
Osteoporoze ir bieži sastopama un dzīves kvalitāti ietekmējoša slimība. ASV tā diagnosticēta 10,2 miljoniem cilvēku un 43,4 miljoniem ir samazināta tauku masa. Osteoporozes izraisīti lūzumi skar katru trešo sievieti pasaulē un katru piekto vīrieti vecumā pēc 50 gadiem!
Pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu hipertensija, kas sākas līdz 45 gadu vecumam, ir saistīta ar augstāku kardiovaskulāro un nieru komplikāciju risku nekā vēlīna hipertensija.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Jau Pirmā pasaules kara laikā tika ieviesta šobrīd plaši izmantota prakse – rudenī pulksteni pagriezt stundu atpakaļ un pavasarī stundu uz priekšu. Šādu taktiku piekopj apmēram 70 valstis visā pasaulē. Lai izvērtētu, kādi ir tūlītējie pulksteņlaika maiņas efekti uz mentālo uz fizisko veselību, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums Anglijā.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
Konstatēts, ka sievietēm, kas zīdījušas bērnu ar krūti ilgāk par 8 mēnešiem, pirmsmenopauzes periodā novēro labāku kaulu un muskuļu sastāvu, kā arī mugurkaula kaulu smadzeņu adipozitātes un muskuļu tauku infiltrācijas samazināšanos piecu gadu laikā, tādējādi uzlabojot vielmaiņu un mazinot insulīna rezistenci.
