PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Kad ticība satiekas ar medicīnu. Kapelāns veselības aprūpē

Mūsdienās veselības aprūpē aizvien vairāk tiek akcentēta pacienta garīgā dimensija, kas būtiski ietekmē viņa motivāciju, līdzestību terapijai un dzīves kvalitāti. Raksts aplūko kapelāna — garīgās aprūpes speciālista — lomu Latvijas slimnīcās, pamatojoties uz autores 2025. gadā veikto empīrisko pētījumu, kurā tika intervēti kapelāni dažādās Latvijas ārstniecības iestādēs.

A. Paškova

Tuberkulozes un plaušu slimību centram jauns vadītājs - Dr. Ints Siliņš

No 2026. gada 8. janvāra Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” vadīs ilggadējais centra ārsts un Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītājs Ints Siliņš. Stacionāra līdzšinējā galvenā ārste un vadītāja bija Andra Cīrule savu profesionālo posmu šajā amatā noslēdza 2025. gada decembra beigās.

Doctus

Kas paveikts un kādi izaicinājumi transplantācijas jomā 2026. gadā?

Pērn veiktas 50 nieru, piecas sirds, astoņas aknu un 24 radzeņu transplantācijas. Šogad Latvijā reģistrēti 25 mirušie orgānu donori, kā arī trīs dzīvie nieru donori. Vienlaikus transplantācijas iespēju joprojām gaida pacienti ar smagām un dzīvību apdraudošām diagnozēm – 60 pacienti gaida nieru transplantāciju, septiņi sirds, astoņi aknu, astoņi radzeņu un trīs plaušu transplantāciju.

Doctus
Medicīnas raksti
Skatīt vairāk

Hipertensijas izraisīta akūta psihoze. Patofizioloģija, diagnostikas izaicinājumi un klīniskā pieredze

Hroniski paaugstināts asinsspiediens ir viena no izplatītākajām kardiovaskulārajām slimībām, kas ilgtermiņā var radīt nopietnus iekšējo orgānu bojājumus un disfunkciju. Paralēli sirds, nieru un asinsvadu bojājumiem hipertensija būtiski ietekmē arī centrālo nervu sistēmu, radot dažādus neiropsihiatriskus simptomus un sindromus. [1—3] Šie simptomi parasti nav primāri psihiski traucējumi, bet gan sekundāri; tie ietver smadzeņu autoregulācijas traucējumus, asins–smadzeņu barjeras disfunkciju, baltās vielas bojājumus un iekaisuma procesus CNS. [4—8]

K. Monahova, R. Logins

Antimikrobiālā rezistence Latvijā. Izaicinājumi un iespējas infekciju kontroles stiprināšanā

Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.

J. Urbēna, I. Voita, E. Languša, A. Kaļikova, A. Bistrova, U. Dumpis

Grūtniecība un vairogdziedzera slimības

Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.

E. Barkāne, E. Mīkstā

Smags kombinēts imūndeficīts. Klīniskais gadījums

Smagie kombinētie imūndeficīti (SKID) ir heterogēna slimību grupa (primāru imūndeficītu grupa), kuru gadījumā ir traucēta imūnšūnu nobriešana cilmes šūnu stadijā. Limfocītu attīstības un darbības traucējumu rezultātā novēro šūnu un humorālās imunitātes traucējumus. Smagos kombinētos imūndeficītus raksturo ļoti zems T šūnu skaits vai pilnīgs to trūkums, kā arī agrīna pacienta nāve infekciju dēļ. [1; 5] Šajā rakstā klīniskā gadījuma un teorētiskā pārskata veidā apkopota informācija par diagnostiku, ārstēšanu un prognozi.

D. Valdovska, V. Arnīte, E. Peiseniece, M. Rozevska, G. Tauriņa, I. Grantiņa, N. Kurjāne

Krona slimība. Ārstēšanas principi, monitorēšana un onkoloģiskais skrīnings

Krona slimība ir hroniska iekaisīga zarnu slimība, kuras ārstēšana pēdējā desmitgadē piedzīvojusi būtisku paradigmas maiņu. Jaunākās Eiropas Krona un kolīta organizācijas (European Crohn’s and Colitis Organisation — ECCO) vadlīnijas uzsver personalizētu ārstēšanas pieeju, treat-to-target principa ieviešanu, kā arī precīzu slimības monitorēšanu, lai sasniegtu un noturētu remisiju. [1; 2] Rakstā apkopoti galvenie aspekti par terapijas izvēli, monitorēšanas rīkiem un onkoloģiskā skrīninga ieteikumiem klīniskajā praksē.

S. Jurina, V. Mokricka, P. Zaļizko

Migrēnas profilaktiskā ārstēšana. Jaunāko rekomendāciju apskats

Migrēna ir kompleksa neirovaskulāra slimība ar ģenētiski noteiktu predispozīciju nervu sistēmai jutīgi reaģēt uz dažādām iekšējās vai ārējās vides izmaiņām. Migrēna skar 14 % pasaules iedzīvotāju jeb vienu miljardu cilvēku visā pasaulē un ir otrs biežākais cēlonis visās vecuma grupās, kas samazina veselīgi nodzīvotos dzīves gadus. [1] Raksta divās daļās iztirzāsim migrēnas profilaktiskās ārstēšanas vadlīnijas, biežāk lietoto profilakses medikamentu indikācijas un situāciju Latvijā saistībā ar medikamentu kompensācijas nosacījumiem.

L. Zvaune

Glaukomas procesa vadīšana

Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]

E. Briede, K. Baumane
Aktuāli: Ārvalstu pieredze
Skatīt vairāk

Skandināvija kā izvēle. Rezidentūras pieredze Zviedrijā

Dr. ENIJA ŠTOKA ir ārste, kas Helsinku universitātē ieguvusi maģistra grādu neirozinātnē un tagad Sālgrēna universitātes slimnīcā Gēteborgā turpina savu profesionālo izaugsmi radioloģijas rezidentūrā. Ceļš līdz tai bijis soli pa solim, un viņa atzīst, ka intravertā skandināvu mentalitāte un koleģiālā darba kultūra viņas personībai ir ļoti piemērota.

D. Ričika

Vienīgais tiešās pieejamības ārsts ir ģimenes ārsts. Pieredze Lielbritānijā

Pēc Anglijas pilsētā Plimutā pavadītiem astoņiem gadiem Dr. ARMANDS SKRŪZMANIS ir atgriezies Latvijā, pašlaik iziet ģimenes medicīnas rezidentūras izglītības “pielīdzināšanas” procesu un ir apņēmības pilns kādu daļiņu no tur apgūtā iedzīvināt arī Latvijā. Šajā numurā lasiet gan sarunu ar Dr. Skrūzmani par pieredzi Lielbritānijā, gan viņa paša sagatavotu materiālu par konsultācijas vadīšanas modeli, ko savās praksēs izmanto britu ģimenes ārsti.

D. Ričika

Kāpēc doties uz zemeslodes otru pusi? Pediatru piezīmes: Melburna

“Ir vērtīgi ik pa laikam paelpot svaigu gaisu citur, iegūt medicīnas un dzīves pieredzi,” saka pediatri Dr. med. REINIS BALMAKS un Dr. BAIBA BALMAKA. Viņi bija paņēmuši pauzi no Latvijas medicīnas, lai gadu strādātu Austrālijas pilsētā Melburnā. Pacientu drošība, vadlīniju medicīna, Melburnas īpašais darba grafiks, labsirdība komunikācijā, apsēstība ar kafiju un barista, kurš naktī ierodas slimnīcā, — šie ir daži no atslēgas vārdiem dakteru Balmaku stāstā.

D. Ričika
Klīniskie gadījumi
Skatīt vairāk

IgA vaskulīts bērnam. Kas bija palaidējfaktors?

Henoha—Šēnleina purpura (HSP) ir autoimūna slimība — sekas nepareizai imūnsistēmas atbildreakcijai uz iekaisumu, kas izpaužas kā imūnglobulīna A (IgA) pārmērīga izgulsnēšanās asinsvados. Slimība lielākoties attīstās bērniem un vairāk vai mazāk izpaužas visiem vienādi, bet ādas un orgānu sarežģījumi var būtiski atšķirties. Klīniskā gadījuma apskatā atainota slimības gaita stacionāra apstākļos pirmsskolas vecuma bērnam.

E. Nusberga, A. Freimane

Garais klepus zīdainim. Klīniskā gadījuma apskats

Garā klepus infekcija gan grūtniecības laikā, gan zīdainim saistīta ar nozīmīgiem riskiem. Vislielākais smagu slimību iznākumu risks ir zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, neimunizētiem vai daļēji imunizētiem zīdaiņiem, un šajā vecumgrupā reģistrēta lielākā daļa ar garo klepu saistītu hospitalizāciju un nāves gadījumu. [4] Šis klīniskais gadījums beidzās labi, tomēr jāatceras, ka vakcinācija pret garo klepu grūtniecības laikā var pasargāt jaundzimušo, kamēr pienāks brīdis saņemt vakcīnu pašam.

E. Nusberga, A. Freimane

EBV ierosināta infekciozā mononukleoze. Klīniskais gadījums

Epšteina—Barras vīruss (EBV) ir herpesvīrusu grupai piederīgs vīruss, kas vairojas galvenokārt cilvēka imūnajās šūnās (B limfocītos), mutes un rīkles gļotādā, kā arī siekalu dziedzeros un ierosina infekciozo mononukleozi. Publikācijā atspoguļots klasisks klīniskais gadījums par inficēšanos ar EBV jaunietim tipiskā infekciozās mononukleozes saslimstības pīķī attiecīgajā vecumgrupā.

N. Tolstikova, E. Nusberga

Orbītas traumas. Multidisciplinārs izaicinājums

Orbītas bojājumi ir multidisciplināra problēma, arī traumu etioloģijas spektrs ir ļoti plašs. Tā kā mutes, sejas un žokļu ķirurgiem un oftalmologiem (smagāku traumu gadījumā arī neiroķirurgiem, otorinolaringologiem un plastikas ķirurgiem) sadarboties iznāk visai bieži, vēlamies izgaismot ikdienu traumpunktos, kā arī uzsvērt, kam pievērst uzmanību, ja pacients nonāk uzņemšanā, kur nedežurē ne oftalmologs, ne mutes, sejas, žokļu ķirurgs.

E. Avotiņa, I. Apse, I. Bāgante

Transaksilāra endoskopiska vairogdziedzera operācija. Klīniskais gadījums

Pasaulē pirmā vairogdziedzera operācija tika veikta 1791. gadā — tika izņemta tikai viena daiva. Tolaik vairogdziedzera ķirurģijā bija ļoti augsta letalitāte, bet 19. gadsimtā, attīstot aseptiku un antiseptiku, hemostāzes principus, anestēzijas paņēmienus, attīstījās arī vairogdziedzera ķirurģija un rezultāti uzlabojās. [1] Minimāli invazīvas vairogdziedzera ķirurģijas sākumi meklējami 20. gadsimta 90. gadu beigās, kad pirmo reizi veikta minimāli invazīva videoasistēta tireoīdektomija. [2]

I. Liepiņa

Bērnībā sākusies recidivējoša elpceļu papilomatoze. Klīniskā gadījuma apskats

Recidivējoša elpceļu papilomatoze (REP) ir reta slimība, ko raksturo atkārtota eksofītu labdabīgu audzēju jeb papilomu augšana elpceļu gļotādā, galvenokārt balsenē. [1] Cēlonis ir inficēšanās ar cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Ap 90 % gadījumu ar zemas malignitātes 6. un 11. vīrusa tipu, [2] kas izpaužas kā īstā REP, pārējos 10 % gadījumu sastopami augstas malignitātes riska vīrusa tipi 16., 18., 31., 33., 42., 52. un 58., [3] kuru radītās izmaiņas uzskatāmas par pirmsvēža bojājumiem. [1]

I. Liepiņa, I. Grantiņa, J. Sokolovs

Slēgtas fasciālās telpas sindroms vai tromboze? Diagnostikas izaicinājumi

Slēgtas fasciālās telpas (SFT) sindroms (compartment syndrome) un ekstremitāšu tromboze dažādu patofizioloģisko faktoru ietekmē var radīt audu išēmiju līdz pat neatgriezeniskiem audu bojājumiem ekstremitātē. Salīdzinoši līdzīgie simptomi — sāpes, parēze (tūska) un parestēzija — var radīt grūtības diagnostikā arī pieredzējušiem mediķiem. Tomēr savlaicīga diferenciāldiagnoze ir būtiska, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas stratēģiju un novērstu nopietnas sekas.

E. Vaska
Jaunumi pasaulē
Skatīt vairāk

Budezonīda efektivitāte uzturošā devā eozinofila ezofagīta pārvaldībā

Perorāli kortikosteroīdi (KS) ir efektīva pirmās līnijas terapija pacientiem ar eozinofilu ezofagītu (EoE) gan ārstēšanai, gan remisijas uzturēšanai. Visi intervenču pētījumi perorālus KS nozīmējuši divas reizes dienā. Tomēr, citu iekaisīgu gastrointestinālu slimību gadījumā KS paraksta vienu reizi dienā ar līdzvērtīgu iznākumu un labāku zāļu lietošanas līdzestību. Šā pētījuma mērķis bija izvērtēt budezonīda uzturošās terapijas efektivitāti, ja to lieto vienu reizi dienā.

Doctus

Z-zāļu lietošana pirmajā trimestrī: iedzimtu defektu risks

Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.

Doctus

Uzturs, uzvedība un medikamenti: aktuālākie pierādījumi svara kontroles un vielmaiņas veselības jomā

Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.

Doctus

Kanēlis – noderīgs veselībai, vai tomēr nē?

Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.

Doctus
Viedokļi un personības
Skatīt vairāk

GUNTA TĪCMANE, ģimenes ārste: Dzīve, ko vērts dzīvot

“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.

D. Ričika

Mans galvenais pacients ir bērns

MAREKS MARČUKS strādā par pediatru Rēzeknes slimnīcā. Atgriezies dzimtajā pilsētā, jo, kā dakteris uzsver, Rēzeknes slimnīca ir tā vieta, kur sasniedzami izaugsmes horizonti, turklāt Rēzeknē dzīvo viņa un sievas vecāki, radi un draugi. Mācās algoloģiju, kas nav klasiska izvēle pediatram, bet ļoti noderīga.

E. Jonāne

Pārvarēt sevi, grūtības, robežas. SIGITA HASNERE, onkoloģe ķīmijterapeite

Onkoloģe ķīmijterapeite SIGITA HASNERE ir aizrautīga, ambicioza, gudra, tieša. Deg par jauno onkologu skolu, par jaunajiem onkologiem, kuri mēdz izdegt, par pacientiem, kuriem gribētu nodrošināt pasaules līmeņa medikamentus. Šogad Dr. Hasnere sāka vadīt Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas un hematoloģijas centru un ir apņēmības pilna sniegt pacientiem visaugstākā līmeņa aprūpi, balstoties uz jaunākajām medicīnas vadlīnijām un personīgu pieeju ikvienam pacientam.

M. Lapsa

Dr. med. Kristaps Jurjāns. Smadzeņu glābējs

Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.

M. Lapsa

Skandināvija kā izvēle. Rezidentūras pieredze Zviedrijā

Dr. ENIJA ŠTOKA ir ārste, kas Helsinku universitātē ieguvusi maģistra grādu neirozinātnē un tagad Sālgrēna universitātes slimnīcā Gēteborgā turpina savu profesionālo izaugsmi radioloģijas rezidentūrā. Ceļš līdz tai bijis soli pa solim, un viņa atzīst, ka intravertā skandināvu mentalitāte un koleģiālā darba kultūra viņas personībai ir ļoti piemērota.

D. Ričika

Kā strādā farmaceiti Lielbritānijā? Aptieku sistēma, farmaceita ikdiena un atšķirīgais no Latvijas

Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!

J. Nikolajeva
Sadarbības partneru informācija

Elpceļi kā vienots veselums. Atskats no Latvijas Otorinolaringologu asociācijas konferences

2025. gada janvāri Latvijas Otorinolaringologu asociācija (LOA) noslēdza ar visaptverošu konferenci par augšējo elpceļu infekcijas pārvaldības principiem, uz pasākumu aicinot gan ģimenes ārstus, gan otorinolaringologus. Klausītājus ar aizraujošu stāstījumu izglītoja vietējie speciālisti un kolēģi no Ukrainas, uzsverot, ka arī šķietami banāla saaukstēšanās nes nopietnu slogu veselības aprūpes sistēmai un sabiedrībai, tāpēc jāārstē zinoši un ar konkrētu mērķi.

S. Paudere–Logina

Atipiskais hemolītiski urēmiskais sindroms. Aktuāli diagnostikas un terapijas apsvērumi

Atipiskais hemolītiski urēmiskais sindroms (aHUS) ir ārkārtīgi reta, bet dzīvībai bīstama trombotiska mikroangiopātija (TMA), kas saistīta ar komplementa sistēmas disregulāciju. [1] Tās sastopamība ir aptuveni viens gadījums uz miljonu cilvēku. [2] Šī slimību grupa izpaužas ar raksturīgu klīnisko triādi: neautoimūnu mikroangiopātisku hemolītisko anēmiju, trombocitopēniju un orgānu bojājumu (bieži — akūtu nieru mazspēju). [1; 2] Galvenais aHUS izraisītājs ir komplementa sistēmas alternatīvā ceļa darbības traucējumi.

M. Saulīte

Tiekamies kongresā – lielākajā un nozīmīgākajā gastroenteroloģijas notikumā Latvijā un Baltijā!

CIENĪJAMAIS KOLĒĢI! Vēlamies atgādināt visiem, kas vēl nav paspējuši reģistrēties XII Latvijas Gastroenteroloģijas kongresam ar starptautisku dalību! Tā ir iespēja nodrošināt sev vietu starp nozares profesionāļiem, kuri veido mūsu kopējo nākotni. Jūsu dalība kongresā sniegs jaunas zināšanas, idejas un iedvesmu, ko nest atpakaļ savā praksē un komandā.

Autori
Skatīt visus
AB

Arīna Bistrova

Mg. sc. sal., koordinatore, PSKUS Antimikrobiālās rezistences kompetences centrs, PSKUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvais dienests
AK

Anna Kaļikova

Mg. sc. educ., infekciju kontroles māsa, PSKUS Antimikrobiālās rezistences kompetences centrs, PSKUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvais dienests
EL

Elīna Languša

Mg. sc. sal., vadošā infekciju kontroles māsa, PSKUS Antimikrobiālās rezistences kompetences centrs, PSKUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvais dienests
IV

Ieva Voita

infektoloģe, PSKUS Antimikrobiālās rezistences kompetences centrs, PSKUS Infekciju slimību un hospitālās epidemioloģijas konsultatīvais dienests, SPKC AMR speciāliste, Latvijas Universitāte

Elīna Mīkstā

5. gada rezidente, ginekoloģijā, dzemdniecībā, Klīnika “Embrions”

Eva Barkāne

ginekoloģe, dzemdību speciāliste, ginekoloģiskās endokrinoloģijas un neauglības ārstēšanas speciāliste, Klīnika “Embrions”
GT

Gita Tauriņa

medicīnas ģenētiķe, Rīgas Stradiņa universitāte, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
MR

Marija Rozevska

rezidente medicīnas ģenētiķa specialitātē, Rīgas Stradiņa universitāte, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
EP

Evija Peiseniece

rezidente internajā medicīnā, Rīgas Stradiņa universitāte

Dārta Valdovska

6. kursa studente, Rīgas Stradiņa universitāte, Medicīnas fakultāte

Sintija Jurina

rezidente gastroenteroloģijā, Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedra

Reinis Upītis

rezidents traumatoloģijā, ortopēdijā, Kuldīgas slimnīca
VF

Vladimirs Fokins

Dr. med., ķirurgs, ultrasonogrāfijas speciālists, RAKUS, RSU